Par godu Apes dzimšanas dienai iedzīvotāji dalīsies ar dzimtu un spilvenu stāstiem

11. februārī pulksten 18 apenieši un pilsētas viesi tiek aicināti uz Apes Amatu māju, kur tiks atklāta Apes dzimtu izstāžu sērija “Es savai Apei dāvinu”. Satikšanās, stāsti, sarunas tiks aizvadītas kopā ar Liepiņu dzimtu, kuriem par piederību Apes kopienai ir savs stāsts, jo viņi šeit dzīvo jau ceturtajā paaudzē.

Kā teikts kādā atziņā: “Ģimene ir kā zaru koks – mēs augam dažādos virzienos, bet mūsu saknes paliek kopā.” Liepiņu ģimenes stāsts ir apkopots un tiks atspoguļots arī 100 ģimeņu, dzimtu un stāstu grāmatā, kas top par godu Apes simtgadei.

Savukārt pulksten 19 uzstāsies mūziķis Jorens Šteinhauers ar koncertprogrammu “LV 81”. Ieeja uz pasākumu un koncertu bez maksas. Pēc koncerta būs iespēja turpināt sarunas pie kafijas krūzes un mieloties ar dzimšanas dienas svētku kūku.

Izstāde “Es savai Apei dāvinu” būs apskatāma līdz 28. februārim.

Kā stāsta Apes Kultūras centra vadītāja Ilva Sāre, pilsēta jubilejas reizē tiek godināta katru gadu, bet šogad jau neviļus tiek domāts arī par Apes simtgadi, uzsākta jauna akcija, kurā aicināti iesaistīties iedzīvotāji.

“Esam raduši mums nozīmīgas jubilejas sagaidīt ar attiecīgā skaitļa materializēšanu – bieži skaitlis ir kā robežskaitlis, uz kuru tiekties un ar kuru samēroties nākotnē. 2028. gadā sagaidot Apes simtgadi, esam nolēmuši savu simtiņu sagaidīt ar ko īpašu, kādām lietām, uz ko atskatīties, lai tas reizē ir kas paliekošs un vērtīgs, liekot uzsvaru uz kultūras un nemateriālajām vērtībām.

Katram kolektīvam tika dots uzdevums padomāt, kas tie būtu par notikumiem, kurus mēs kopā varam veidot, sagaidot Apes simts gadu jubileju, kas tas varētu būt, kas varētu radīt un palīdzēt noturēt to kopības sajūtu, kuru Apes cilvēkiem jau izdevies uzburt arī līdz šim. Viena no šīm idejām – 100 Apes spilvenu stāsti.

Amatnieku studijas “Ape” vadītāja Anda Plauma nāca ar ideju par simts spilveniem un to stāstiem kā dāvanu mūsu Apei simtgadē. Nav svarīgi, vai šāds spilvens jau kādam ir tapis vai tas tiks radīts no jauna. Ja vēl nav tapis, tad sāksim radīt un darināt savu spilvenu pilsētai un tiekamies Apes spilvenu stāstos,” norāda I. Sāre un piebilst, ka spilvens var būt kā mājlieta, kā draugs, kas rada drošību, atbalsta, sniedz atpūtu, miega sargs, uzkrāj mūsu bēdu un prieka asaras. Par spilvenu saka, – ja zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu apakšā.

Spilveni var būt šūti, izšūti, adīti, tamborēti, mezgloti, austi, gatavoti tekstilmozaīkā, lieli, mazi, šodien darināti vai mantoti. Bet klāt noteikti jāpievieno arī stāsts, kas un kad to ir darinājis, kādas atmiņas ar to saistītas, varbūt tas bijis par iedvesmas avotu kādā nozīmīgā brīdī.

Spilvenus ar īpašiem stāstiem iedzīvotāji ir aicināti nest uz Apes Amatu māju Skolas ielā 4 jau no šī mēneša līdz pat laikam, kad tie sarindosies vismaz līdz simts.

Pašu pirmo spilvenu šonedēļ atnesusi Anita Harju. To var dēvēt par zilā “Moskviča” spilvenu. Un tam ir savs unikālais stāsts. “1968. gadā, kad dzimu, mani vecāki nopirka zilu “Moskviču”. Atceros, ka šis spilvens vienmēr ir stāvējis šajā zilajā mašīnā. Kad piedzimu, mani ar šo zilo mašīnu atveda mājās. Spilvens ir bijis pavadonis dažādos ceļos, tostarp ģimenes braucienos uz Igauniju un dažādās ekskursijās. Kā jau mazai, man šādos pārbraucienos nāca miegs. Mašīnā bija ērta gulēšana, jo īpaši tāpēc, ka vienmēr zem auss bija šis spilvens. Aizsūtīju šo bildi māsai, kura par mani vienpadsmit gadus vecāka. Viņa saka:

“Tas taču tika šūts no mana vecā rudens mēteļa!” Spilvenu savā laikā šuva vecāmamma, kurai laukos bija vistas. Spilvens pildīts ar vistu spalvām. Bieza auduma, gana izturīgs, nav pirmā svaiguma, bet kopumā visai labi vēl saglabājies līdz mūsdienām. Kur palika “Moskvičs” vai kam tas tika pārdots, to neatceramies, bet stāsts par šo spilvenu ir mūžam dzīvs,” pastāsta A. Harju un piebilst, ka pēdējos gados spilvens atradies saimniecības ēkā, nu tam ir vēl viena lieliska iespēja atgriezties apritē, kļūstot par vienu no simts Apes jubilejas spilvenu stāstiem.