Nosvin jubileju tradīcijai, kas dzīvotspējīga jau 30 gadus

Galvenais ir radīt interesi skolēnos par ģeogrāfiju. Ar šādu motivāciju februāra vidū Smiltenes vidusskolā sapulcējās 75 ģeogrāfijas skolotāji no astoņiem novadiem – Vidzemes reģiona un Tukuma novada, lai piedalītos seminārā “Vidzemes ģeogrāfu sadarbībai – 30”.

Šai ģeogrāfu valmieriešu Daces un Jāņa Zemļicku un cēsnieka Tāļa Jaunzema tradīcijai šogad aprit 30 gadi.

Pēdējos no tiem pulcēšanās vieta ir Smiltenes vidusskola, kur arī šogad semināru kolēģiem rīkoja Smiltenes novada ģeogrāfijas metodiskās apvienības vadītāja Smiltenes vidusskolas ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotāja Ingūna Rulle sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi.

Paplašina redzesloku, lai skolēniem būtu interesanti

Šo 30 gadu laikā Vidzemes skolās strādājošie ģeogrāfijas skolotāji ne tikai ikdienā mācījuši savu priekšmetu, bet arī kopā braukuši ekskursijās, rīkojuši skolēniem konkursus un olimpiādes, izglītojušies kursos, iesaistījuši jauno paaudzi Vidzemes un Latvijas jauno ģeogrāfu skolas nodarbībās. Katru gadu viņi arī tiekas seminārā, uz kuru tiek uzaicināti dažādu jomu lektori par dažādām tēmām – tūrismu, ceļojumiem, aktualitātēm ģeogrāfijas mācīšanās metodikā un citām.

Ingūna Rulle sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka galvenais mērķis ir skolotāju spēja radīt interesi skolēnos par ģeogrāfiju. “Esmu dzirdējusi no citu mācību priekšmetu skolotājiem un citiem novadiem, ka viņi mūs, ģeogrāfus, apbrīno par mūsu sadarbību. Man pašai patīk jauni izaicinājumi, patīk iegūt jaunas zināšanas, tikties ar cilvēkiem. Tas paplašina redzesloku. Tāpēc reizi gadā organizēt šādu pasākumu kolēģiem man dara prieku. Tas man nav apgrūtinājums,” stāsta Ingūna Rulle.

Pedagogi atzīst, ka šāds kopā būšanas formāts sniedz iespēju smelties iedvesmu darbam un iepazīt citās skolās strādājošos kolēģus, reizēm palīdz atrisināt kādu sasāpējušu jautājumu, pavaicājot viņiem padomu.

To savā uzrunā semināra atklāšanā uzsvēra arī Evija Kindzule, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece.

“Ikdienas darbā katram ik pa brīdim ir nepieciešama iedvesma un atbalsts. Ļoti ceru, ka arī šodien dzirdētās lekcijas un satikšanās to jums atkal sniegs. Milzīgs paldies no mūsu Izglītības pārvaldes Ingūnai Rullei par viņas darbu, par sadarbību, par dzirksteli, jo Ingūna ir jaudīga ģeogrāfijas metodiskās apvienības vadītāja un dabaszinību jomas koordinatore, ko mēs ikdienā jūtam, redzam, un uz viņu noteikti varam paļauties,” teic Evija Kindzule.

Smiltenes novada Izglītības pārvalde uzsver, ka Smiltenē organizētais ģeogrāfijas skolotāju seminārs izaudzis jau tik tālu, ka pārsniedz Vidzemes reģiona robežas un piesaistījis arī tukumniekus, līdz ar to pirmo gadu pasākuma finansēšanā ir iesaistītas ne tikai Smiltenes novada, bet arī Tukuma novada un Madonas novada pašvaldības.

Arī tas palīdz turēties gaismas pusē

Vidzemes ģeogrāfu sadarbības 30 gadu jubilejas seminārā uzstājās pieci lektori.

Smiltenes vidusskolas metodiķe, vēstures un sociālo zinātņu skolotāja Daina Zelmene (viņa arī Izglītības attīstības centra projektu koordinatore un lektore) stāstīja par pārbaudes darbu veidošanu ģeogrāfijā atbilstoši dažādiem izziņas līmeņiem.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietniece un vadošā pētniece Solvita Strāķe informēja par Baltijas jūras ekoloģisko unikalitāti un cilvēka darbības radītajiem izaicinājumiem tās saglabāšanā.

LTV laika ziņu redaktors, meteorologs Toms Bricis savā prezentācijā runāja par klimata pārmaiņām Latvijā līdz šim un pārmaiņu scenārijiem nākotnē.

Vidzemes Augstskolas lektors Ilgvars Ābols lasīja lekciju par tūrisma nozares izmaiņām “Covid-19” ietekmē un restartu pēc tā.

Par Āfrikas valsti Džibutiju, mazāk pazīstamo Ziemeļetiopiju un viesošanos neparastā pundurvalstī un pasaules karstākajā tuksnesī Danakilā stāstīja Vidzemes Augstskolas un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors, SIA “8. brīnums” īpašnieks, Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas vadītājs Gatis Kampernovs.

Semināru klausījās arī viens no Vidzemes ģeogrāfu sadarbības aizsācējiem, bijušais Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzems. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņš atzina, ka pasākumā guvis daudz pozitīvu emociju – lekcijas bijušas vērtīgas, lektori – aizrautīgi, turklāt bijis prieks sastapt vecos cīņu biedrus.

“Šodien redzot, ka zāle ir pilna ar cilvēkiem, es saprotu, ka ģeogrāfu gars nav zudis. Mēs savu sadarbību sākām paši no brīvas gribas. Neviens mums nepavēlēja. Paši bridām purvus, paši priecājāmies, paši ceļojām, paši mācījāmies un aicinājām lektorus,” savā uzrunā semināra atklāšanā atcerējās Tālis Jaunzems.

Viņš arī novēlēja ikvienam šajā laikā, kas uzliek dažādus pārbaudījumus un reizēm apmētā ar dubļiem, būt gaišiem savā dvēselē.

“Turēsimies gaismas pusē, lai kā nebūtu, sevišķi šodienas apstākļos, kad, reformējot izglītību, to giljotinē, kad Tramps nāk ar saviem paziņojumiem,” uzsvēra Tālis Jaunzems.

Toms Bricis pie savējiem brauc ar prieku

Ar interesi ģeogrāfijas skolotāji gaidīja arī LTV laika ziņu redaktora, meteorologa Toma Briča lekciju, savukārt Toms Bricis “Ziemeļlatvijai” atzina, ka uz šo semināru braucis ar prieku.

Arī viņš ir ģeogrāfs, savulaik absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot dabas zinātņu grādu ģeogrāfijā.

“Dažkārt man jāuzstājas, piemēram, lauksaimniekiem vai ceļu uzturētājiem. Viņiem ir ļoti labas zināšanas par savu jomu, ir interese par laikapstākļiem, bet priekšzināšanas ir salīdzinoši mazas un man ir sarežģīti skaidrot. Ar ģeogrāfijas skolotājiem tā nav,” tikšanos ar ģeogrāfiem Smiltenes vidusskolā novērtē Toms Bricis.

Savukārt “Ziemeļlatvija”, izmantojot iespēju, sabiedrībā populārajam meteorologam vaicāja, cik ilgi vēl būs auksts laiks.

“Izskatās, ka februāra beigās pavasaris atnāks. Droši vien paliks, bet jāņem vērā, ka pavasaris, it īpaši Vidzemes augstienē, līdz maijam ik pa laikam var būt ar salu un sniegu,” prognozes izsaka Toms Bricis.

Seminārā Smiltenē viņš ģeogrāfijas skolotājiem stāstīja par klimata pārmaiņām Latvijā līdz šim un pārmaiņu scenārijiem nākotnē. Jau tagad ikviens pats piedzīvo, ka, piemēram, aukstuma viļņi Latvijā kļuvuši retāki un ziemas – siltākas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izstrādājis vairākus scenārijus gadalaikiem. Prognozes liecina, ka Latvijā gadu bez izteiktas ziemas kļūs vairāk: iztrūkst aukstuma pīķis, un sniega kļūst mazāk, – sniega vidējā biezuma tendence Latvijā ir lejupejoša, vidēji tie būs tikai daži centimetri, kas neizslēdz ik pa laikam ekstrēmākus gadījumus, savā lekcijā norādīja Toms Bricis.

Viņš arī skaidro, ka gadalaiki nesasilst vienādi, piemēram, Baltijā un Skandināvijā ziemas sasilst visvairāk, bet vismazāk tas vērojams rudenī.

Latvijā ir vērojamas arī citas klimata izmaiņas. Vējš kļuvis lēnāks. Ir vairāk nokrišņu, arī ziemā. “Šogad janvāris bija trešais siltākais un astotais slapjākais novērojumu vēsturē. Līdzko janvāris ir silts, tas ir arī slapjš,” skaidroja meteorologs.

Vasaras biežāk ir garas un karstas (gaisa temperatūra plus 25 grādi un vairāk). Izstiepjas siltuma periodi. Iestājas tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par plus 20 grādiem.

“Tas atstāj iespaidu uz cilvēku veselību, īpaši pilsētās, kur visi mūri ir sakarsuši, pa nakti atdzisināt telpas nav iespējams, un cilvēki karstuma dēļ naktī nevar izgulēties. Savukārt diena atnāk ar ap plus 30 grādiem. Ne pastrādāt īsti var, ne ko citu padarīt. Vasarām raksturīga ir arī lielgraudu krusa un spēcīgi negaisi. No cilvēkiem bieži dzirdu, ka negaisa mākoņi vasarās vienmēr paiet viņiem garām, lai kur būtu viņu dārzs vai dzīvesvieta. Neviens nesūdzas, ka negaiss nāk virsū. Jāsaprot, ka negaisa mākoņi ir lieli. Ja sausā vasarā negaisa mākonis ir, piemēram, Cēsīs, tad uz to siekalaini skatās visa Vidzeme, jo visi to redz. Taču tādam mākonim apakšā nokrišņu zona bieži vien ir tikai pāris kilometru, bet melnā zona apkārt ir ievērojami lielāka,” skaidroja Toms Bricis.

Viņš arī norādīja, ka joprojām nav izteiktu tendenču, kas rādītu, ka globāli siltumnīcefekta gāzu emisijas grasītos samazināties, lai ko runā un lai kādus papīrus paraksta. “Vienīgais ieguvums bija viens gads kovida laikā, kad līknē bija redzams neliels iekritiens, šķiet, tas pat nebija pilns procents. Taču tagad atkal esam aizgājuši līknē tālu uz augšu,” piebilda meteorologs.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.