Neticu, un viss!

Es, godavārds, neticu, ka vairāku desmitgažu laikā šo problēmu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Valkas nodaļas jaunu telpu atrašanu nevarēja atrisināt. Neticu, un viss!

Mūsdienās tas tik tiešām nav normāli, ka valsts iestāde, kura cilvēkiem izdot pašus svarīgākos personu apliecinošos dokumentus – pasi un eID karti – atrodas, piedodiet, pažobelē (lasi – 3. stāvā). Turklāt, lai nokļūtu līdz tam 3. stāvam, ir jāuzkāpj pa stāvām, augstām kāpnēm, kas rada neērtības ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, māmiņām ar maziem bērniem, bet arī cilvēkiem bez veselības problēmām.

Ik pa laikam personīgi esmu saņēmusi telefona zvanus no iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana šajā iestādē ir sirdij sāpīga un pazemojoša. Tā lieku reizi cilvēkam atgādina, ka viņš ir slims un nevarīgs. Savā bezspēcībā un sarūgtinājumā viņš velta ne jau tos pašus glaimojošākos vārdus Latvijas valstij, un tas ir saprotami, jo gadu gadiem šī problēma tiek risināta ar atrunām – piemērotu telpu nav. Domāju, ja abas puses – gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadība, gan arī Valkas novada pašvaldība – būtu tik tiešām ieinteresētas šī sasāpējušā jautājuma atrisināšanā, sen jau tas būtu izdarīts.

Turklāt novada pašvaldībai ir pietiekami daudz ambīciju piedalīties konkursā par ģimenēm draudzīgas pašvaldības titula iegūšanu. Taču ģimenes nesastāv tikai no jauniem un veseliem vecākiem un smaidīgiem bērniem, bet arī veciem cilvēkiem, cilvēkiem ratiņkrēslā. Tas kaut kā vienmēr tiek aizmirsts, bet mēs ikviens varam nokļūt šādā neapskaužamā stāvoklī. Es tiešām nezinu, kāpēc šis jautājums netiek risināts gadiem, bet skaidrs ir viens – tai bezdarbībai ir jādara gals. Dzīvojam 21. gadsimta sabiedrībā, kur ir jādomā par pieejamības jautājumiem visām iedzīvotāju grupām, arī par tiem, kuriem ir veselības problēmas. Tas kaut kā tiek aizmirsts un noklusēts. Cik ilgi vēl?