Neklusēt nebalsojot

Jau no pirmdienas, 2. jūnija, sākusies iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, bet lielā diena, kad vēlētājiem būs jāizdara izvēle, kuri deputāti lems par viņu novadu, jāizdara sestdien, 7. jūnijā.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamās informācijas, Smiltenes novadā nobalsoja 5451 no 15219 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (35,82 %), Valkas novadā – 2474 no 6540 (37,83 %).

Visā Latvijā šajās vēlēšanās nobalsoja 34,01 % balsstiesīgo, kas, izrādās, bijusi vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

Tā ir katra cilvēka personīgā izvēle, – piedalīties vēlēšanās ar savu balsojumu vai nepiedalīties. Tomēr tik un tā mani šādi statistikas dati vietvaru līmenī šausmina. Pašvaldības mums ir daudz tuvāk nekā Saeima, un novadu deputāti lemj par mūsu ikdienu ietekmējošām lietām, taču, ja vairāk nekā pusei balsstiesīgo iedzīvotāju tas ir vienalga, tad kaut kas Latvijā pamatīgi iet uz grunti. Tik liela ir vilšanās arī vietējā mēroga politiķos vai tomēr partijās, kuras pārstāv deputātu kandidātu saraksti?

Varbūt mana pieeja nav pareiza, taču pašvaldību vēlēšanās nekad neesmu balsojusi pēc saraksta partijiskās piederības, bet pēc tā, cik potenciāli spēcīgus redzu deputātu kandidātus vienā vai otrā sarakstā. Jā, sanāk tā, ka viņu ievēlēšanas gadījumā ievelku plusiņus partijai, kuras politika vai darbi Saeimas mērogā mani neuzrunā (ja godīgi, simpatizējoša politiskā spēka Saeimā man vispār šobrīd nav). Tomēr šaubos, ka ar savu balsojumu palīdzēšu celt kādai partijai reitingu 2026. gadā, kad notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Līdz tam var notikt nezin kas, kā rezultātā šī gada politiskos notikumus potenciālie vēlētāji jau būs aizmirsuši.

Argumentam “nav, par ko balsot” attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām nepiekrītu. Protams, ideāls variants būtu, ja 15 deputātu komandu varētu savākt no visiem sarakstiem, katrā ieķeksējot sev vēlamos. Taču tā nav, tāpēc kāds saraksts jāizvēlas viss kopumā. Nu nevar būt tā, ka katrā sarakstā visi kandidāti ir tik slikti vai tā kaut ko sariebuši, ka vēlēt par kādu no viņiem – “nē, nē, noteikti nē”.

Jā, zinu, ka manā novadā deputāti ir pieņēmuši lēmumus, piemēram, par atsevišķu skolu slēgšanu, neieklausoties vienas daļas iedzīvotāju viedoklī. Šiem vēlētājiem tagad var būt skepse un vilšanās. Tomēr nepiedalīties pašvaldību vēlēšanās, manuprāt, nozīmē vispār atmest ar roku tam, kāds būs novads, kurā dzīvojam, – iziesim no mājas uz ielas vai ceļa un nonāksim vidē, kuru pilnīgi nekontrolējam. Mans apsvērums, kāpēc piedalīšos pašvaldību vēlēšanās, ir tas, ka vēlos, lai Smiltenes novads, kurā dzīvoju, atrastos pēc iespējas labākās rokās. Man pluss ir tas, ka daudzus kandidātus puslīdz zinu savas profesijas – žurnālistes – dēļ, un apmēram nojaušu, ko no katra var gaidīt ievēlēšanas gadījumā.

Nesen intervijā “SestDienai” politologs Jānis Ikstens attiecībā uz vēlēšanām vispār teica: “Ja lietas brīžiem virzās pilnīgi nesaprotamos virzienos, tad varbūt pilsoņiem der paklusēt, lai viņu priekšstāvji varbūt vienreiz attopas.” Saeimas līmenī piekrītu, novadu līmenī ne. Klusējot no savām mājām neaizbēgt.