Nav neviena, kas tiktu galā

Strauji tuvojas aktīvā tūrisma sezona, tāpēc reizēm aizdomājos, ko gan iebraucēji no citām Latvijas vietām un arī ārvalstīm meklē un grib apskatīt robežpilsētās Valkā un Valgā. Protams, tas, kas vietējiem ir tik ierasts un pats par sevi saprotams, svešiniekiem ir interesants un vēl kas nepiedzīvots. To es par lielajām šūpolēm uz pašas Latvijas – Igaunijas robežas, kurās šūpojoties vienlaicīgi var pabūt divās valstīs.

Mērojot ceļu Valkā pa Raiņa ielu, kuras viens posms pārveidots par gājēju ielu, līdz Sepruse ielai Valgā, ir izveidota interesanta pāreja ar uzrakstiem “Latvija” un “Igaunija”, kā arī blakus atrodas robežbūdiņa un soliņš, kur piesēst. Taču, uzspīdot saulītei, šo soliņu uz pašas robežas iecienījušas vietējās dzērāju kompānijas. Aizvadītajā svētdienā, ejot uz igauņzemi, kompānija kārtējo reizi skaļi, pudelēm šķindot, svinēja dzīvi. Katru reizi redzot šo nemainīgo ainu, godavārds, pārņem ne tikai kauns, bet arī dusmas, ka nav neviena atbildīgā institūcija, kas tiktu ar šo postu galā. Šai vietai garām iet ģimenes ar bērniem, kas sazinās dažādās valodās, bet viņiem jānoskatās uz šo pļēgurošanu sabiedriskā vietā.

Taču ir arī priecīga ziņa, proti, šogad uzsāksies vērienīgi darbi, kā rezultātā kopīgais Valkas un Valgas centrs ne tikai paplašināsies Putraskalna virzienā un Semināra ielas virzienā, bet arī iegūs mūsdienīgu izskatu. Lai gan dažs vietējais deputāts šo teritoriju uzskata par Valkas pilsētas malu, es tā neuzskatu. Šis projekts tiešām pieliks treknu punktu daudzu gadu vaimanāšanai par šīs teritorijas nepievilcību un bardaku. Jā, Valkas novada pašvaldība nolēmusi šajā projektā piedalīties ar vairāk nekā divu miljonu eiro vērtu līdzfinansējumu, bet uzskatu, ka beidzot arī šī teritorija ir jāsaved kārtībā, lai mums nebūtu kauns no viesiem. Pašlaik, kāpjot Putraskalnā, paveras, maigi sakot, ne visai sakopta un pievilcīga aina.