Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Murālis – par atcerēšanos

Savā sienas gleznojumā “Par atcerēšanos” māksliniece Luīze Rukšāne interpretējusi senu Tepera ezera fotogrāfiju, papildinot to ar nebijušām detaļām. Publicitātes foto.

Kad nesen rakstīju “Ziemeļlatvijai” par Smiltenē vēl nebijušu mākslas izpausmi –  murāli jeb sienas gleznojumu uz pilsētas kultūras centra sienas –  un to fotografēju, gleznojums bija tapšanas  procesā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc lasītāju lūguma tagad parādām, kāds murālis izskatās, kad ir pabeigts. Šo sienas gleznojumu “Par atcerēšanos”, ko īpaši Smiltenei radījusi jaunā māksliniece Luīze Rukšāne, atzinīgi novērtējuši ne tikai smiltenieši.

“Skaists sienas gleznojums. Prieks!” tā Smiltenes murāli sociālajos tīklos komentē, piemēram, mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre Ramona Umblija.

Jau rakstījām, ka murāli “Par atcerēšanos” Luīze Rukšāne radīja, iedvesmojoties no fotogrāfijas, kas tapusi 1910. gadā un kurā fiksēts smilteniešu iecienītais Tepera ezers.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar gleznojumu Smiltenes centrā māksliniece Luīze Rukšāne aktualizē un vērš skatītāja uzmanību uz fotogrāfiju kā atmiņu nesēju. “Mūsdienās dzīvojam tēlu pārpildītā pasaulē, kurā nereti iemūžinām lietas bezjēdzīgi. Uzsveru to, kas pirms simts gadiem bija jauns atcerēšanās veids, bet tagad kļuvis par daļu no tā, kā atceramies,” pauž Luīze Rukšāne.

Proti, senāk cilvēkiem mājās varēja būt dažādi formāli senču vai radinieku portreti – gleznas vai fotogrāfijas. Pārnēsājamā kamera nozīmēja, ka ikdienas dzīves pārejošos brīžus – atvaļinājumus, viesības – iespējams pārvērst attēlos un apkopot fotoalbumā. Šis laiks iezīmēja ne tikai jauna foto­grāfijas veida rašanos, bet arī līdz šim nebijušu notikumu atcerēšanās veidu.

Mākslinieces murālis ir veltījums Smiltenes ainavu fiksējošai fotogrāfijai, kas uzņemta pirms vairāk nekā gadsimta. Fotogrāfija kalpo kā senas realitātes novilkums, kuru māksliniece interpretē, gleznojuma ietvarā ievietojot detaļas, kuras sākotnēji nedz reālajā ainavā, nedz fotogrāfijā nav pastāvējušas, piemēram, strūklaka ezerā vai luterāņu baznīca, kas faktiski atrodas citviet Smiltenē. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Šis monohromais sienas gleznojums ir jau otrais murālis, kas rotā Latvijas pašvaldības. Prieks, ka cilvēki izrāda interesi, uzdod jautājumus un vēlas aprunāties par iespaidiem ikreiz, kad sākas rosība pie kādas no mājas fasādēm. Kopā ar kolēģiem no “Mākslai vajag telpu” līdz nākamajai vasarai plānojam atklāt vēl trīs sienas gleznojumus citās Latvijas pilsētās,” stāsta “Ziedoņa klases” vadītāja Elizabete Pavlovska.

Murālis Smiltenē ir viens no pieciem lielformāta mākslas darbiem, kurus veido Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” gaita izglītībā “Ziedoņa klase” sadarbībā ar fondu “Mākslai vajag telpu”.

“Ziedoņa klase” realizē starptautisku Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas projektu, kurā izglīto bērnu un jauniešu auditoriju par laikmetīgo mākslu. Pirmais projektā atklātais darbs bija Zīles Ziemeles sienas gleznojums “Kopā”, kas rotā Talsu mākslas skolas sienu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.