Modernisma arhitektei Martai Staņai – 110

Mēs visi dzīvojam Laikā. Ēkas un cilvēki. Tomēr ēkas dzīvo ilgāk par cilvēkiem un tajās paliek arhitekta radošās domas nospiedumi. 4. martā novadniecei, izcilajai modernisma arhitektei Martai Staņai 110. jubileja.

Marta Staņa dzimusi 1913. gada 4. martā Strenčos dzelzceļa strādnieka ģimenē. Pēc Jelgavas skolotāju institūta pabeigšanas 1932. gadā apmeklēja R. Sutas mākslas studiju Rīgā un studēja arhitektūru Latvijas Universitātē.

1945. gadā pēc studijām sāka strādāt par arhitektūras profesora Ernesta Štālberga asistenti toreizējā Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē un kļuva par Arhitektu savienības biedri. Štālbergs bija funkcionālisma arhitektūras atbalstītājs. Tai pamatā 1918. gadā Vācijā dibinātā “Bauhaus” skola un tās pamatprincipi – askētisks dizains, vienkāršība un efektivitāte. Kad 20. gadsimta 40. gadu beigās pret modernisma izteiksmes arhitektūrā piekritējiem tika vērstas represijas, Martai Staņai un profesoram Štālbergam no Arhitektūras fakultātes bija jāaiziet. Viņiem nebija pieņemami padomju arhitektūras diktētie vienādības principi – “tautisks pēc formas, sociālistisks pēc satura”.

Marta Staņa turpināja darbu, realizējot laikmetīgas idejas latviešu arhitektūrā. Viņas atstātais mantojums ir Zvejniekciemā projektētais zvejnieku kolhoza apbūves komplekss – kultūras nams un Zvejniekciema skolas ēka, skola Engurē, kinoteātris “Spartaks”, kā arī vairākas dzīvojamās ēkas un savrupmājas. Izmantojot modernisma principus un izteiksmes līdzekļus, viņa izstrādāja gan interjera, gan mēbeļu dizaina priekšlikumus. Staņa piedalījās daudzos arhitektūras konkursos, viņas priekšlikumi izcēlās ar ideju vērienu un drosmi.

Vērienīgākais arhitektes projekts un viņas radošā gara augstākais lidojums bija Dailes teātra projekts, ļoti ilgs un sarežģīts darbs, kuru viņa izstrādāja kopā ar Imantu Jākobsonu un Haroldu Kanderu. Pēc uzvaras konkursā 1959. gadā Marta Staņa pie šī projekta strādāja līdz mūža beigām, diemžēl nepieredzot tā pabeigšanu. Dailes teātra ēka ir projekts, kas pilntiesīgi apliecina arhitektes talantu, izcila 20. gadsimta vidus kultūras celtne, spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs, unikāla un zīmīga sava laikmeta liecība.

Atzīmējot Martas Staņas 100. jubileju, tika izdota arhitektūras doktora Jāņa Lejnieka grāmata “Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu”, kuru izlasot var iepazīt spēcīgās personības likteni, padomju gadu likumsakarības un nejaušības, kas ietekmējušas nozīmīgus būvprojektus, kā arī Martas Staņas laikabiedru atmiņas.

Arhitekte mirusi 1972. gadā un apglabāta Meža kapos Rīgā, bet viņas projektētās ēkas turpina dzīvot vidē un turpinās dzīvot vēl ilgi.

Avots: www.kulturaskanons.lv

Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste