Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Mazdārziņā padevies viss – īpaši ražīgi šogad arbūzi un melones

Sandra Apškrūma no Virešu pagasta priecājas, ka mazdārziņā šogad padevusies gan dārzeņu raža, gan skaisti zied puķes. Šobrīd laukā jau pamazām sāk ienākt rudens dvesma. FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Izaudzēt saldus un izmēros iespaidīgus arbūzus vairs nav nekas neparasts arī pie mums. Jau septīto gadu Virešu pagasta “Porciemos” tiek audzētas melones un arbūzi, kas šogad ir padevušies tik saldi, ka var konkurēt pat ar melonēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā stāsta “Porciemu” saimniece Sandra Apškrūma, pērn viņai izdevies izaudzēt arbūzus, kas svēruši 12 kilogramus, pagaidām izmēros iespaidīgākie arbūzi sver 11 kilogramus. “Arbūzu ražas novākšana ir sākusies, bet viss atkarīgs no šķirnes. Ir tādas, kas jau vācamas, un ir tādas, kas vēl turpina nobriest uz lauka. Īpaši gribas izcelt dzeltenos ‘Luteo’, kas ir nelieli, ar plānu miziņu. Tie ir ļoti saldi un garšīgi,” iesāk Sandra un atklāj, ka reti kuru vairs var pārsteigt, stāstot, ka Latvijā var izaudzēt labu un lielu arbūzu un meloņu ražu, pamazām šo lielo ogu audzētāju kļūst arvien vairāk.

Viņa teic, ka arī melones šogad padevušās ļoti labi. “Neaudzējam lielos apjomos, bet šogad ir necerēti liela raža, paši tik daudz nevaram realizēt, tāpēc ieliku sludinājumu sociālajos tīklos, ka pie mums var braukt pēc arbūziem un melonēm. Atsaucība ir ļoti liela. Interese ir no dažādām vietām. Atrodamies netālu no šosejas, tāpēc nevienam nav grūti mūs atrast,” pamato Sandra.

“Porciemos” arbūzu lauks nav liels, bet var redzēt, ka raža ir pietiekama, lai būtu gan ģimenes vajadzībām, gan ko piedāvāt citiem interesentiem.

Audzē bez ķimikālijām

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Taujāta, ar ko piebaroti arbūzu stādi, viņa teic, ka viss tiek audzēts sev, tāpēc nekādas ķimikālijas netiek lietotas. “Mēs jau paši to visu lietojam pārtikā, tāpēc ar kaut kādu piebarošanu neaizraujamies. Vienīgais, kas baro mazdārziņu, tie ir kūtsmēsli. Iepriekšējos gados lējām arī vircu, bet šogad tas nebija iespējams, jo bija tik sausa vasara, ka vircas izmantošana nemaz nebija iespējama. Vajag mitru zemi vismaz pāris dienas, lai tā augam dotu labumu, nevis skādētu. Patiesībā mums šeit ir ļoti laba augsne, nevaram sūdzēties,” stāsta dārzkope.

Arbūzi un melones pieder pie ķirbjaugiem. Līdz ar to arī audzēšana ir līdzīga, tiem ir dienvidnieku izcelsme, tāpēc jāņem vērā dabiskā vēlme pēc siltuma.

Ir dzirdēts, ka daudzi cenšas arbūzus un melones audzēt arī siltumnīcā, bet Sandra ir diezgan skeptiska, uzskatot, ka gan vieniem, gan otriem labāk jāaug uz lauka, tad ogām var panākt to saldenumu. Tāpēc nav jābrīnās, ka siltumnīcā auguši arbūzi un melones nav tik sulīgi, nav aromātiski un ir gana bezgaršīgi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pats svarīgākais uzdevums ir laikus novākt ražu, saprast, kad arbūzi ir gatavi, un neļaut tiem pāraugt. “Šogad jau gadījās noraut divus pāraugušus arbūzus, kas uz lauka atradās ilgāk nekā tiem pienākas. No āra izskatās labi, bet iekšā bija sarūguši. Patiesībā arbūzus no lauka nemaz pilnīgi gatavus nevāc nost. Arbūzs saldumu ņem tikai no mātes auga, norauts tas vairs cukuru neuzņem. Tāpēc jau no ārzemēm arī nāk arbūzi, kas ne pēc kā negaršo. Var palaimēties un nopirkt saldu, bet tie, kas būs nogaršojuši Latvijā audzētus arbūzus, noteikti pamanīs, kāda ir garšas starpība starp vietējiem un ievestajiem,” pārliecināta Sandra.

Liela nozīme šķirnes izvēlei

Tā gluži nevarētu teikt, ka darba pie arbūzu un meloņu audzēšanas bijis maz, šogad mazdārziņš bija jālaista un tā pamatīgi. “Kā nu bez dārza laistīšanas! No pieredzes zinām, lai kas izaugtu, dārzs prasa rūpes. Laistīt nācās kā arbūzus, tā melones un visu pārējo, kas aug dārzā. Ja kāds man grib iestāstīt, ka bez laistīšanas var arī iztikt, šaubos vai tiem kas maz ir izaudzis, jo pāris pēdējos gadus mums ir bijušas ļoti sausas vasaras,” uzsver Sandra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai izaudzētu arbūzus, Sandra vairāku gadu garumā ir eksperimentējusi ar sēklu izvēli. “Ir gājis visādi, bet arbūzus un melones cenšamies audzēt jau daudzus gadus. Šo gadu laikā uzkrāta pieredze, noiets gana garš ceļš, lai atrastu mūsu apstākļiem piemērotākās sēklas. Sēklu veikalos jau izvēle ir liela, arī pārdevēji konsultanti nereti var ko ieteikt, dot padomu. Tāpat jāņem vērā, ka tas, kas mūsu dārzā labi audzis, citā Latvijas vietā var neizdoties, jo daudz ko ietekmē augsnes īpatnības, tāpat arī laikapstākļi,” atklāj audzētāja.

Mazdārziņš ir liels atspaids

Mazdārziņā tiek audzēts viss iedomājamais, sākot no dārzeņiem un ogām līdz pat puķēm, kas priecē sirdi un dvēseli. Mazdārziņš ir liels atspaids ģimenei, jo veikalā pašiem nav jāpērk ne dilles, salāti, gurķi, sīpoli, bietes, ķiploki, kabači, ne citi dārzeņi. Viss izaug tik labi, ka pašiem pietiek visa pārpārēm. Ar to, kas izaudzis par daudz, reizi pa reizei ir iespēja padalīties ar citiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Dārzā es atgūstu enerģiju un dzīvesprieku. Mans lepnums ir sešdesmit rožu stādi, kur viena daļa jau noziedējusi, bet nākamā zied otru tūri. Šeit ir ļoti ainaviska daba. Esmu pateicīga savam vīram par ieguldīto darbu dārza kopšanā, pilnīgi visos darbos viņš šobrīd ir galvenais. Dzīvē tā sanācis, ka pēdējā gada laikā pašu ir piemeklējušas dažādas veselības likstas. Tādu fizisko darbu, kā agrāk varēju paveikt, vairs nevaru. Jācīnās. Esmu laimīga, ka man ir atbalsta plecs,” saka Sandra, kura laikā, pirms kļuvusi par mājsaimnieci, ilgus gadus nostrādājusi par skolotāju.

Cita starpā, Sandra daudzus gadus nodzīvojusi Drustu pusē, Virešu pagastā atgriezusies pirms kādiem trīspadsmit gadiem. Viņa turpina: “Tā acīmredzot liktenis bija lēmis. Kad jaunībā devos prom no dzimtās puses, nodomāju, ka diez vai šeit kādreiz atgriezīšos. Kā saka, nekad nesaki nekad. Tā bija arī manā gadījumā. Pirmās attiecības izjuka, taču agrāk vai vēlāk dzīvē viss sakārtojas. Sagājos ar līdzīgi domājušu cilvēku, pirms dažiem gadiem atnācu uz Virešiem. Laika gaitā esam pārpirkuši gan dzīvojamās mājas daļu, gan iegādājušies īpašumu ap māju. Ir ko darīt, un tas priecē,” uzsver Sandra un pastāsta, ka šajās dienās abi ar vīru vairākas reizes bijuši mežā sēņot un redzētais viņus iepriecinājis. “Tādu sēņu gadu es sen neatceros. Baravikas no vienas vietas, nav kur kāju likt. Lasām un priecājamies, grūti tikt no meža laukā. Ne mēs vienīgie tādi. Zinu, ka daudzi šobrīd atrod ceļu uz mežu un priecājas par sēņu pilniem groziem. Arī mūspusē ir dikti daudz ko lasīt un ievākt gan mērcei, gan ziemas krājumiem,” uzsver Sandra.


APTAUJA: https://poll.app.do/ar-kadu-noluku-uzturat-mazdarzinu-sif_maf2024

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.

casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş