Māca izprast suņa psiholoģiju socializācijas pastaigu laikā

Jau pāris nedēļas trešdienās un sestdienās Smiltenes pusē var pamanīt vairāk suņu un suņu saimnieku vienkopus. Tam visam ir skaidrojums – tur sertificētas suņu uzvedības speciālistes Anetes Steģes vadībā notiek suņu socializācijas pastaigas.

Interneta vidē Anetes piedāvātais pakalpojums tiek saukts “Cita suņu skola”, kas ir suņu un saimnieku skola. Viņas vadībā tiek piedāvātas suņu socializācijas pastaigas, uzvedības konsultācijas un individuālas nodarbības. Kā atzīst suņu saimnieki, šādiem pakalpojumiem viennozīmīgi ir perspektīva, jo bieži vien ikdienā, dodoties ārpus mājas ar suni un neprotot pareizi uztvert dzīvnieka uzvedību, nākas piedzīvot situācijas, kuras sagādā neērtības.

Svarīgi apzināties dzīvnieka vajadzības

Ne viens vien saimnieks būs saskāries ar situāciju, ka suns, kurš, satiekot citu suni, nespēj mierīgi reaģēt, baidās vai ir pārlieku draudzīgs, rej, rauj pavadu, bet saimnieki nezina, kā rīkoties šādā situācijā. Ne vienmēr ir iespēja vest dzīvnieku uz suņu skolu pie trenera un kinologa, turklāt ne visiem tas ir aktuāli.

Anetes piedāvātais apmācību princips ir atšķirīgs no ierastā kinologa darba un balstās uz pamatprincipiem, ņemot vērā suņu vajadzības, ķermeņa valodu un psiholoģiju. Proti, pastaigu mērķis ir iemācīt suņiem būt mierīgiem citu suņu klātbūtnē un saimniekiem apgūt, kā palīdzēt saviem suņiem.

“Pamatdoma nav koncentrēties uz komandu iemācīšanu, bet izprast suņa uzvedību un palīdzēt saimniekiem apgūt, kā šādās situācijās rīkoties. Šeit mēs ņemam vērā ne tikai saimnieku un aizbildņu vēlmes, bet arī suņu vajadzības. Esmu par pozitīvām mācību metodēm, ņemot vērā suņa labsajūtu un psiholoģiju. Esmu pret novecojušiem aizspriedumiem un “nepareizas” uzvedības sodīšanu,” uzsver Anete, kura guvusi zināšanas starptautiskajā skolā “Nordic Education Centre for Dog Trainers” Norvēģijā, sadarbojoties ar jomas speciālistiem no Norvēģijas, Dānijas, Beļģijas, Austrālijas un Anglijas.

Labām manierēm liela nozīme

Suņu socializācijas pastaigas tiek rīkotas suņu uzvedības speciālistes vadībā. Parasti pastaigām tiek veltīta stunda. Papildus ir iespējams pieteikties uz uzvedības konsultāciju, lai risinātu kādu uzvedības problēmu, un arī privātām nodarbībām, lai apgūtu pamatpaklausības iemaņas, ņemot vērā konkrētā saimnieka un viņa suņa vajadzības.

Kā stāsta Anete, interese par suņu socializācijas pastaigām smilteniešiem ir, jo pieraksts pildās, rezervācijas tiek veiktas. Parasti uz pastaigu laiku ierodas atšķirīgs suņu saimnieku un līdz ar to arī dzīvnieku skaits. Bet ne vairāk kā pieci, lai katram varētu veltīt laiku, uzmanību un pamanītu sīkākās nianses uzvedībā.

“Pastaigu vieta nomaļāk no pilsētas centra nav nejauši izraudzīta. Svarīgi, lai pastaigu laikā ir maza iespēja satikt svešus suņus bez pavadas. Pirms katras pastaigas katrs no saimniekiem tiek instruēts, kā noris pastaiga, kādā distancē un kā tiek veidota pozitīva asociācija ar citiem suņiem. Piemēram, saimnieki tiek iedrošināti atļaut saviem suņiem brīvi ošņāties, kas ir viņu pamatvajadzība un dabīgi nomierina. Svarīgi, ka progress kādam sunim var būt ātrāks, citam vēlāks, tas mums jāņem vērā arī ikdienā. Ja suns jau sāk mierīgāk reaģēt uz citiem suņiem, mēs tāpat nogaidām un nelaižam tos brīvi klāt jebkuram pretimnākošajam sunim saostīties vai spēlēties,” pastāsta Anete.

Mācīties suņu uzvedību pamudina savs suns

Šobrīd viņas ģimenē ir divi suņi – pūdeļa jauktenis Kūpers un lielāka auguma jauktenis Drago.

Anete ir rīdziniece, kura pirms trim gadiem pārcēlusies dzīvot uz Smiltenes novadu. Par suņu uzvedību padziļināti Anete sākusi interesēties, kad pati domāja par kucēna iegādi. “Suņi man sirdī iekrituši kopš bērnības. Maniem krustvecākiem vienmēr bija suņi, kurus es vienmēr pieteicos izvest pastaigā pat tad, ja viņi tikko bija atnākuši no tās. Turklāt mums pašiem ģimenē bija jauks pūdelītis, taču kādā brīdī viss beidzās nejauki – suns mums pazuda. To, protams, ļoti pārdzīvoju. Pieaugušā vecumā, domājot ņemt mājdzīvnieku, jau laicīgi rūpīgi sāku domāt, kā jārīkojas, lai šāda situācija neatkārtotos,” stāsta Anete.

Lai gan darbs ar suņiem Anetei bija klusais sapnis teju desmit gadus, līdz šim brīdim bija jānonāk. “Izprast suņus un būt par treneri bija mans sapnis tiešām ilgi. Galvenais iemesls uzsākt mācības gan bija mans Kūpers, kuram bija novērojams atšķirtības sindroms – stresa reakcija saimnieka prombūtnes laikā. Es biju pētījusi dažādas apmācību iespējas, taču tas īstais “ahā” brīdis atnāca, kad atradu jau pieminēto skolu Norvēģijā. Tajā bija minēts par suņu valodu, nomierinošajiem signāliem, pozitīvo pieeju, kas ņem vērā suņa vajadzības, un es sapratu, ka šī ir tā vieta, ko es meklēju un kas saskan ar manām vērtībām,” viņa saka.