Lūdz dalīties ar sporta vēstures liecībām

Riteņbraukšanas sporta biedrība “Latvello” no Rīgas sākusi veidot publiski pieejamu digitālu datubāzi – sava veida digitālo muzeju, kurā būs apkopota informācija par Latvijas riteņbraucējiem un ātrslidotājiem, un aicina palīgā arī Smiltenes un Valkas novadu iedzīvotājus.

Biedrība “Latvello” meklē fotogrāfijas, kinohronikas un citas liecības par riteņbraukšanas un ātrslidošanas sporta vēsturi Latvijā, sākot no 19. gadsimta 80. gadiem līdz orientējoši 2000. gadam.

“Mēs šos dokumentus izpētīsim un digitalizēsim. Vēsturiskās foto­grāfijas skenējam, atjaunojam un arī krāsojam. Kā tas izskatās, jau var redzēt mūsu biedrības “Facebook” lapā,” stāsta biedrības “Latvello” valdes loceklis Oskars Maļarčiks.

Līdz šim ir apkopoti aptuveni seši tūkstoši fotogrāfiju.

Oskars Maļarčiks jau bijis arī Smiltenes pusē, kur ticies ar BMX sporta aizsācēju Latvijā, bijušo riteņbraucēju, pēc tam ilggadējo riteņbraukšanas treneri Jāni Siliņu, bijušo šosejas riteņbraucēju, bronzas medaļas ieguvēju grupas braucienā 1992. gada olimpiskajās spēlēs Daini Ozolu un citiem šī sporta veida pārstāvjiem.

Biedrības “Latvello” iecerētajā projektā paredzēts izveidot apvienotu, publiski pieejamu digitālo platformu, kurā apkopoti digitalizēti fotoattēli, video un audiovizuālie materiāli, avīzēs, grāmatās un citos avotos pieejamie raksti par sportistiem, kuri 19. un 20. gadsimtā profesionāli ir nodarbojušies ar riteņbraukšanu, tai skaitā ātrslidošanu, būtiskāku uzsvaru liekot tieši uz riteņbraukšanu.

Papildus tiks izveidotas digitālās anketas jeb personalizēti sportistu profili, norādot informāciju par karjeras laikā sasniegtajiem rezultātiem.

“Jau esam uzrakstījuši projekta pieteikumu un šobrīd aktīvi meklējam finansējumu tā īstenošanai,” “Ziemeļlatviju” informē Oskars Maļarčiks.

Viņš piebilst, ka tikai neliela daļa vēstures liecību nonāk muzeju vai arhīvu pārziņā. Liels skaits dokumentu ar gadiem aiziet zudībā, tiek izmesti vai sadedzināti, vai arī saglabājušies tik bēdīgā stāvoklī, ka nav iespējams saskatīt vai salasīt tajos redzamo, tāpēc šāds digitālais muzejs būtu labs risinājums, kā tos saglabāt.

Interesenti, kuriem ir materiāli, ko piedāvāt biedrības “Latvello” projektam, var sazināties ar Oskaru Maļarčiku pa tālruni 29751313. Sīkāka informācija ir pieejama biedrības “Latvello” mājaslapā www. latvello.lv un “Facebook” kontā “Riteņbraukšanas sporta biedrība “Latvello””.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Oskars Maļarčiks stāsta, ka projekta ideja viņam radusies, nejauši uzzinot, ka viņa vecvecāki Ziedonis Cakuls riteņbraukšanā un Ārija Cakule riteņbraukšanā un ātrslidošanā ir bijuši titulēti sportisti.

“Pirms 10 gadiem mājas bērniņos uzgāju trīs noputējušus čemodānus, kuri bija paslēpti lielā koka lādē. Neviens nezināja, kur atrodas atslēgas, un nācās kārtīgi piepūlēties, lai tos atvērtu. Un, lūk, ko es tajos atradu: viens čemodāns pilns ar fotogrāfijām un foto filmiņām, otrā – diplomi, apbalvojumi, medaļas, kausi un nozīmītes, kā arī kaudze ar avīžu izgriezumiem, bet trešajā – vairāki biezos ādas vākos apvilkti fotoalbumi. Diemžēl ne internetā, ne sporta muzejā neatradu sīkāku informāciju par Āriju un Ziedoni, un tieši tad ienāca prātā ideja apkopot avīžu izgriezumos un diplomos minēto informāciju un izveidot nelielu aprakstu par viņiem. Pēc tam, kad dzīvē iepazinos ar riteņbraukšanas veterāniem, kuri pirms 60.–70. gadiem kopā ar maniem vecvecākiem nodarbojās ar riteņbraukšanas sportu, piemēram, Hariju Japiņu, Jāni Deisonu, Emīliju Sonku, Imantu Stradiņu, Imantu Bodnieku, Ernestu Pūci, Fari Kučinski un citiem, izlēmu, ka nepieciešams aprakstīt arī viņu sporta gaitas, un tālāk jau tas izvērtās līdz šim projektam,” stāsta Oskars Maļarčiks.