Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati atklāj, ka populācijas samazinās 19 dienas putnu sugām

Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos.

Apkopotie dati liecina, ka laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam samazinājušās vistu vanaga, peļu klijāna, griezes, ķīvītes, parastās ūbeles, mazā dzeņa, lakstīgalas, lukstu čakstītes, kārklu ķauķa, upes ķauķa, svirlīša, garastītes, purva zīlītes, pelēkās zīlītes, dzilnīša, brūnās čakstes, mazā svilpja populācijas, savukārt vissliktāk klājas mežirbei un plukšķim.  Ilgstoša populācijas samazināšanās, kas sākusies jau pirms šī laika perioda, novērojama brūnajai čakstei, upes ķauķim un peļu klijānam.

“Putnu sugu populāciju sarukumam nav vienojoša iemesla. Starp šīm sugām ir gan lauku, gan mežu putni, kā gājputni, tā nometnieki. Ir sugas, kas cieš no lauksaimniecības zemju un mežu apsaimniekošanas tepat Latvijā, bet ir sugas, kuru skaita sarukuma iemesli, visticamāk, meklējami ārpus Latvijas. Nereti vietējie un pārrobežu faktori var kombinēties,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs Dr. biol. Ainārs Auniņš. “Dabas aizsardzības mērķis ir stabilas sugu populācijas. Izņēmums varētu būt vien tās sugas, kas pagātnē piedzīvojušas populācijas samazinājumu, tām gan ir vēlams pieaugums. Citos gadījumos pieaugums ir tikpat nevēlams kā samazināšanās, jo tas liecina par izjauktu ekosistēmas stabilitāti un parasti notiek uz citu sugu rēķina.”

Par stabilām sugām ir uzskatāmas 36 dienas putnu sugas, piemēram, baltais stārķis un baltā cielava, savukārt 26 dienas putnu sugu populācijas dinamika norāda uz pieaugošām populācijām, tostarp vārnai un melnajam erickiņam. Klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā strauju populācijas pieaugumu piedzīvo ienācējs Latvijas savvaļā – sārtgalvītis.

“Caurmērā raugoties, sliktāk klājas tām putnu sugām, kas saistītas ar lauksaimniecības zemēm, īpaši zālājiem, tostarp dzeltenajai cielavai, griezei, lukstu čakstītei, kārklu ķauķim, ķīvītei, bet labāk sokas sugām, kas labprāt uzturas cilvēka dzīvesvietu tuvumā, piemēram, melnajam erickiņam, vai arī citu biotopu sugām, kas nevairās ligzdot pilsētā, piemēram, zilzīlītei, melnajam mežastrazdam, erickiņam. Sliktāk klājas arī putnu sugām, kas ir tālie gājputni un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, tostarp upes ķauķim, brūnajai čakstei, lukstu čakstītei, jo klimata pārmaiņas mazina ziemošanas vietu kvalitāti un veicina Sahāras izplešanos, kā arī nometniekiem, kur sugu populāciju samazināšanās iemesli jāmeklē tepat Latvijā, bet tuvajiem, Eiropā ziemojošajiem gājputniem, piemēram, melngalvas ķauķim, paceplītim, sarkanrīklītei klājas labāk,” stāsta Auniņš.

Dati, kas ir izmantoti dienas putnu sugu populāciju pārmaiņu analīzei par laika periodu no 2005. gada līdz 2022. gadam, ir iegūti Latvijas ligzdojošo putnu monitoringa rezultātā. Latvijas Ligzdojošo putnu monitorings uzsākts 2005. gadā ar mērķi iegūt informāciju par Latvijā ligzdojošo putnu populācijas lielumiem un to izmaiņām. Ik gadu ligzdošanas sezonas laikā brīvprātīgie putnu pazinēji veic līdz četrām putnu uzskaitēm ap piecdesmit nejauši izvēlētos maršrutos visā Latvijā. Kopš 2014. gada Ligzdojošo putnu monitoringu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde.

Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste