Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

“Kronēti” 2025. gada dabas simboli


Foto: pexels.com

Gada sākumā parasti “kronējam” dzīvo radību, kas mums apkārt, – gada dzīvnieku, putnu, augu un citus. Par 2025. gada dzīvnieku izraudzīts ezis, un iepazīstinām jūs arī ar pārējiem. Kā kandidāti tiek izvēlēti? Latvijas biologi ir sadalījušies daudzās un dažādās biedrībās, un tās tad katra arī lemj par savas nozares laureātiem, savukārt gada galveno varoni – gada dzīvnieku – izvēlas Dabas muzejs. Katru no laureātiem izraugās balsojot, savukārt gada izredzētajam pašam labums tāds, ka cilvēki par to vairāk uzzina un sniedz pētniekiem jaunas ziņas par šīs sugas atradni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Citi (līdz 8. janvārim) izraudzītie:

2025. gada bezmugurkaulnieks – dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica)2025. gada gliemis – baltais vīngliemezis (Helicella obvia) 2025. gada sūna – spurainā dzīparene (Paludella squarrosa)

SVARĪGI

Dabas muzejs aicina reģistrēt gada dabas simbolu novērojumus vietnē “www. dabasdati. lv” un tos iekļaut izglītojošos pasākumos un citās norisēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gada dzīvnieks – ezis

PUBLICITĀTES FOTO

Par Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gada dzīvnieku otrdien izvēlēts ezis, tā izziņoja muzejā. Šogad aprit 180 gadi, kopš dibināts Dabas muzejs, un savā jubilejas gadā par gada dzīvnieku tas izvēlējies ezi – savvaļas dzīvnieku, kas novērojams arī pilsētvidē.

Muzeja zoologi skaidro, ka ezis ir neliela auguma apaļīgs dzīvnieks, kura raksturīgākā pazīme ir ar adatām segta ķermeņa virspuse. Ezim ir neliela galva ar smailu, kustīgu un mitru purniņu. Ežiem ir mazas, apaļas acis, nelielas, noapaļotas ausis un ļoti īsa aste. Kājas ir salīdzinoši īsas, spēcīgas, ar pieciem pirkstiem un nagiem, kas piemērotas arī zemes rakšanai. Eži pārvietojas vienmērīgos, ātros soļos, bet spēj arī ātri skriet un pat lēkt. Latvijā ir divas pēc ārējām pazīmēm ļoti līdzīgas ežu sugas – baltkrūtainais ezis “Erinaceus roumanicus” un brūnkrūtainais ezis “Erinaceus europaeus”. Biežāk sastopams baltkrūtainais ezis, brūnkrūtainais sastopams reti, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumos. Latvijā sastopamā ežu populācija oktobrī devās ziemas guļā, kas ilgs līdz aprīlim.

Eži ir visēdāji, tomēr galvenokārt pārtiek no bezmugurkaulniekiem – vabolēm, kāpuriem, gliemežiem, tārpiem un zirnekļiem. Ēd arī augļus un mazus mugurkaulniekus, piemēram, vardes, čūskas, ķirzakas, putnu mazuļus, olas. Ežu dzīves ilgums ir pieci līdz septiņi gadi. To dabiskie ienaidnieki ir lapsas, āpši, caunas, meža cūkas, pūces un suņi. Dzīvniekus apdraud arī transporta līdzekļi, kūlas dedzināšana un pesticīdu izmantošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

INTERESANTI

Dabas vērotājs Vilis Bukšs stāsta, ka janvārī nereti ir tā, ka atkušņos pamostas ezis. Šogad viņš 7. janvārī novērojis pamodušos ezi Dārzu ielā, Viļakā. Līdzīgi bijis arī 2012. gada 13. janvārī Ziedu ielā. Zīmīgi, ka ezis ir Viļakas pilsētas ģerbonī, viņš norāda.

Gada putns – mājas strazds

FOTO: BAIBA STRODE

Pievēršoties putnu ligzdošanas un migrācijas paradumu izpētei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2025. gada putnu izvēlējusies mājas strazdu (Sturnus vulgaris), informē biedrības pārstāve Kitija Balcare. Mājas strazds ir Eiropā un Latvijā ierasta un izplatīta putnu suga, kurai Latvijā ir stabila populācija. Mājas strazdu, kas ligzdo lauku ainavā un piepilsētās, kā arī mežos, parkos un kapsētās, var atpazīt pēc apspalvojuma – tas ir melns ar metālisku, zaļganvioletu spīdumu un sīkiem, gaišiem raibumiņiem. Pēcriesta tērpā raibumu ir vairāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mājas strazds ir gājputns, turklāt sugai ir raksturīga starpmigrācija – pēc mazuļu izvešanas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemošanas vietām, lai tur barotos un pēcāk turpinātu migrāciju jau tikai rudenī. Rudenī un ziemā mājas strazdi pulcējas lielos, trokšņainos baros, lai aizsargātos no plēsējiem un lai veiksmīgāk atrastu barību uz laukiem, dārzos un citviet. Atgriežoties no gājputnu gaitām, mājas strazds ir uzskatāms par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem. Mājas strazds ligzdo koku dobumos un arī cilvēka veidotos putnu būros.

INTERESANTI

Paceļoties un lidojumā mājas strazdam ir raksturīgs īss izsauciens “čūrrr”, bet uztraukumā pie ligzdas tā sauciens ir aizsmacis, stiepts “stiik”, turklāt mājas strazds līdzās tā dziesmai raksturīgajiem svilpieniem un klusiem klikšķiem prot arī lieliski atdarināt citu putnu balsis, piemēram, ķīvītes, mājas zvirbuļa un vārnas, kā arī imitēt dažādus trokšņus, piemēram, auto signalizāciju vai motorzāģi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gada kukainis – jāņtārpiņš

FOTO: TERO KARPPINEN_FLICKR.COM

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2025. gada kukaini ievēlējusi jāņtārpiņu, tādējādi vēršot uzmanību gan uz dabas fenomenu – bioluminiscenci, gan uz šo sugu šķietami arvien retāku sastopamību, liecina informācija LEB mājaslapā. Latvijā sastopamas tikai divas ar spīdorgāniem apveltītas sugas – jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca) un mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus). Savu latvisko nosaukumu šie posmkāji ieguvuši mātīšu un kāpuru ārējā izskata dēļ, jo to ķermenis ir desmit līdz 25 milimetrus garš, izteikti posmots, mīksts un bez spārniem. Vienīgi jāņtārpiņa tēviņam ir spārni, tie spēj lidot, uzmeklējot zālē gaismas signālus raidošās mātītes. Mazajam jāntārpiņam abu dzimumu indivīdi ir ārēji līdzīgi un nelido.

Biedrībā skaidro, ka jāņtārpiņi barojas tikai kāpura stadijā. Tie ir specializēti plēsēji, kas barojas ar konkrētu kukaiņu sugu kāpuriem, sauszemes gliemežiem un kailgliemežiem, kuri pēc svara var pārsniegt savu uzbrucēju pat 200 reizes. Kāpurs ar žokļiem pāršķeļ upura ķermeņa segas vairākās vietās un ievada ievainojumos gremošanas sulas un indīgās vielas, kas upuri paralizē. Upuris tiek pilnīgi vai daļēji sagremots.

Spīdēšanu jeb bioluminiscenci nodrošina ķīmiskie procesi, kas notiek īpašos gaismu emitējošos orgānos, kas atrodas jāņtārpiņa vēdera dobuma apakšējā daļā. Spīdēšanas process var būt gan nepārtraukts, gan impulsveida, ko kukainis panāk, ritmiski kustinot vēderiņu. Jāņtārpiņa mātīte spīd aptuveni divas stundas naktī, un šī spīdēšana turpinās aptuveni desmit naktis. Tēviņi spēj pamanīt gaismas signālus pat 45 metru attālumā. Jāņtārpiņi pārsvarā apdzīvo mitrus zālājus un pļavas mežmalās un pie ūdeņiem. Pēc dažu pētnieku uzskatiem, to skaitam ir tendence samazināties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

INTERESANTI

Jāņtārpiņiem, kā tos nosaukuši latvieši, nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar vabolēm, – tie pieder spīdvaboļu dzimtai, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, lielākoties tropu iemītnieces.

Gada augs – smiltāja retējs

Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2025. gada augu izvēlējusies smiltāja retēju Potentilla arenaria, informē LBB valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts –
Bunders.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās un maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs. Tas ir neliels, 5 – 10 centimetrus augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecu staru lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.

Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli – tā krāšņie, dzeltenie klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā suga sastopama reti.

INTERESANTI

Sugai raksturīgā pazīme ir blīvi zvaigžņmatiņi jeb sazaroti matiņi lapu apakšpusē. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, jo ir arī līdzīgi augi.

Sandra Apine

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.