Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Kokles klases audzēkņi tiek pie jaunas kokles

Šogad Valkas novada pašvaldība, īstenojot doto solījumu, Jāņa Cimzes mūzikas skolai iegādājusies pilnīgi jaunu kokli. To pirmdien pašvaldības vadītāja Gita Avote (no labās), pasniedza mūzikas skolas direktoram Mārtiņam Birnim un Kokles klases pedagoģei Lolitai Mednei. Kokles klases audzēknēm – Laurai Brīmanei (pirmajā rindā no kreisās), Renātei Orleanai un Elīnai Lazdiņai, kā arī Elizabetei Stālmeisterei (otrajā rindā) – būs iespēja muzicēt uz jaunās kokles.
FOTO: IVO LEITIS

Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēkņiem pieaugot interesei apgūt latviešu tautas mūzikas instrumentu kokli, pirmdien novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote svinīgi pasniedza pilnīgi jaunu, kokļu meistara Pētera Putniņa darinātu kokli. Tā no pašvaldības budžeta izmaksājusi aptuveni divus tūkstošus eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

J. Cimzes Valkas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Birnis stāsta, – kopš viņš strādā direktora amatā, tas ir pirmais no jauna iegādātais mūzikas instruments. M. Birnis skolas direktora amata pienākumus veic otro mācību gadu.

“Šis skolas dzīvē noteikti ir vērā ņemams notikums, jo instruments, kurš maksā divus tūkstošus eiro, ir uzskatāms par dārgu instrumentu. Pēdējo reizi jauna kokle mūzikas skolā iegādāta 2008. gadā. Pavisam skolā ir sešas kokles. Četras no tām ir ļoti kvalitatīvas. Lielākoties kokles iegādātas aizvadītajā gadsimtā. Dārgs instruments pie labas apiešanās kalpo ilgi. Kokles klasi vada pedagoģe Lolita Medne, nodarbības apmeklē 13 bērni. Tas ir pietiekami liels skaits. Turklāt skolas absolventi muzicē arī koklētāju ansamblī,” stāsta direktors.

Jaunā J. Cimzes Valkas mūzikas skolas kokle, kuru darinājis kokļu meistars Pēteris Putniņš.

Viņš atzīst, ka skolā ir vairākas instrumentu grupas, kuras prasās pēc atjaunošanas. Skolas koncertzālē nepieciešams jauns flīģelis. Papildināt ar kādu jaunu instrumentu vajadzētu vijoļu klasi. Ir jādomā par pūšamo instrumentu bērnu versijām, jo skolā sāk mācīties bērni jau pirmsskolas vecumā, līdz ar to lielos, klasiskos pūšamos instrumentus mazākiem bērniem ir diezgan grūti turēt un spēlēt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Nākotnē ir jāiegulda līdzekļi, lai izveidotu mazo pūšamo instrumentu pieejamību. Nepieciešamas ir arī jaunas digitālās klavieres, kas būtu jāiegādājas rindas kārtībā. Vajadzības ir, jo mūziķi vienmēr atradīs, kā uzlabot lietas,” atzīst M. Birnis.

Šajā mācību gadā mūzikas skolā mācās 91 audzēknis. Starp tiem arī sagatavošanas grupas un muzikālo spēju attīstības grupas audzēkņi.

Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai ir izdevies sameklēt skolai nepieciešamo klavierspēles pedagogu, M. Birnis atbild: “Šo jautājumu būs sarežģīti atrisināt. Pašlaik ir viens skolotājs pieteicies, bet no savas puses piedāvā maz. Pašlaik cenšamies tikt galā ar saviem spēkiem. Nupat piedalījos kursos Rīgā, kuros šo pedagogu tēmu aktualizēja un atzina par ļoti nopietnu. Šķiet, ka sabiedrība šo problēmu vēl īsti neizprot, bet skolotāju vairāk neradīsies. Ar to būs visiem jārēķinās. Ja šo lietu nesāks aktīvi un kardināli risināt, tad būs sarežģīti,” uzskata M. Birnis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.