Ko darīt ar neglītām ēkām?

Lai palīdzētu pašvaldībai tikt galā ar savām saistībām un arvien pieaugošajiem izdevumiem, Vīlandes pilsēta tikko nākusi klajā ar ideju aplikt ar nodokli nesakārtotus un nolaistus nekustamos īpašumus. Valgā, kas ir pilna ar neglītām mājām, pašreiz šo ideju neapsver, informē “Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims.

Igaunijas pašvaldības ir nobažījušās, ka centrālā valdība uz viņu pleciem uzkrauj arvien jaunas saistības, bet naudu vairāk nedod, tāpēc tagad valdībai tiek lūgtas idejas, kā pašvaldības ‒ mazās pilsētas pašas varētu nopelnīt papildu līdzekļus, lai pildītu visas funkcijas. Reģionālās un Zemkopības ministrijas apkopotajā jauno nodokļu ideju tabulā atrodama rindiņa: “Īpašniekus, kuriem ir nopostītas (graustu) ēkas, aplikt šo īpašumu ar nodokli”, avots ir Vīlandes pilsēta.

Pašreizējā Valgas plānošanā par pamatu tiek pieņemts, ka ir 18 000 iedzīvotāju. Taču reālais iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 12 000, un pilsētā ir desmitiem daudzdzīvokļu māju, kurās vairāk nekā puse vai visi dzīvokļi ir neapdzīvoti.

Valgas mēra vietnieks Kaupo Kutsars stāsta, ka Valgas pašvaldība nav spriedusi par jaunu nodokļu ieviešanu, un uzskata, ka nav saprātīgi pasliktināt pašvaldības konkurētspēju kā cienīgu dzīvesvietu.

“Valgas apriņķī vidējā alga ir zemākā valstī. Tas ir viens no objektīviem rādītājiem, lai pierādītu, ka, apliekot ar nodokli vietējo nabadzību, pie bagātības nevar tikt,” norādīja K. Kutsars. “Pieprasot papildu nodokļus no maznodrošinātajiem, mēs attīstības ziņā nevaram tikt līdzi pārējai Igaunijai. Vietējie nodokļi nav burvju nūjiņa, bet gan nepārprotami paredzēti konkrētas problēmas risināšanai konkrētā jomā. Drīzāk tās ir uzpūstas cerības.”

K. Kutsars piebilda, ka Igaunija attīstās nevienmērīgā tempā. “Tomēr, ja vēlaties nodrošināt vienādi kvalitatīvu dzīves vidi un pakalpojumus visā valstī, valsts nodokļu naudas pārdale ir vienīgais nopietni uztveramais risinājums.”

Pēc vicemēra domām, teorētiski varētu tikt apsvērta tikai visu Valgas novadam caurbraucošo cilvēku aplikšana ar nodokli, kur nodokļa objekts jebkurā gadījumā būtu cilvēki ar lielāku vidējo algu vai ārzemnieki.

Vīlandes mērs Johans Kristjans Konovalovs nedaudz pārsteigts sacīja, ka nezina, kā saistībā ar Vīlandi radās ideja aplikt ar nodokli slikti uzturētus nekustamos īpašumus, jo tā nebija viņa personīgā iniciatīva. “Es nevaru teikt, ka mēs esam šīs idejas milzīgi čempioni.”

Tomēr viņš piekrīt, ka neglītas mājas ir Vīlandes problēma un, ja, iespējams, pilsēta apsvērtu jaunu nodokli, tad pagaidām juridisku iespēju tam nav un jāizmanto mīkstākas metodes, tas ir, jāsazinās ar īpašniekiem.

“Nevarētu teikt, ka šādas mājas dominē pilsētas ainavā, taču tādas pastāv. Drīzāk nodoklis būtu pasākums, kas liktu māju īpašniekiem rīkoties ar savu nekustamo īpašumu. Katrs eiro ir noderīgs budžetā, bet es neredzu, ka šis nodoklis uzlabos mūsu finansiālo situāciju.”

Savukārt Valgas pašvaldības vadītāja Monika Rogenbauma norādīja, ka mikrorajonu jomā darbalauks ir plašs. “Ir daudz objektu, kas jāsakārto. Pašvaldība var rīkoties ar ēkām un objektiem, kas nonāk pašvaldības īpašumā. Panākt, lai privātīpašnieki sakārtotu īpašumus, ir laikietilpīgi un apgrūtinoši,” norādīja M. Rogenbauma.

“Esam ļoti pateicīgi tiem saimniekiem, kuri pret savu īpašumu izturas apzinīgi, rūpējas par to, un, pateicoties labi koptiem īpašumiem, glītām, sakārtotām ēkām, pilsēta kļūst skaistāka. Ceram, ka skaistās mājas iedvesmos arī citus un atbildīgo saimnieku būs vairāk,” viņa piebilda.

Valgas pašvaldība šogad iesniedza pieteikumus “KredEx” nojaukšanas atbalstam saistībā ar šādām ēkām: daudzdzīvokļu ēka Vabriku 2 un nojumes Vabriku 4 Cirgulīnā, dzīvojamā ēka Uus 31 Valgā, pieslēguma masts un palīgēkas Veru 114A Valgā.

“Atbildes uz šiem pieprasījumiem vēl nav saņemtas. Pieteikšanās kārta bija atvērta tikai īsu laiku, tā tika atklāta 21. oktobrī pulksten 11 un noslēdzās tajā pašā dienā pulksten 12.15. Pateicoties rūpīgajam priekšdarbam, varējām iesniegt četrus pieteikumus ar papildu dokumentiem,” sacīja M. Rogenbauma.