Kļavām jau sācies pavasaris

Ir janvāra sākums, te snieg, te uzsalst, un pavasaris šķiet vēl tālu. Taču tā nedomā kļavas, tām jau tek sulas.

Smiltenes novada Brantu pagasta “Kainaižos”, kur atrodas sulu koku parks un dzirkstošo bērzu sulu un citu produktu ražotne “BIRZĪ”, kļavas pamodās Vecgada vakarā, vismaz 31. decembrī šo faktu piefiksēja “Kainaižu” saimnieks Ervins Labanovskis.

Dzer svaigu un vāra sīrupu

Taču viņš pieļauj, ka kļavu sulu laiks varētu būt sācies pat kādu dienu agrāk, un tas nebūtu nekāds brīnums, jo 2020. gadā “Kainaižos” kļavu sulas dzēra jau Ziemassvētku vakarā.

Ervins Labanovskis skaidro, ka kļavas sāk dzīt sulu noteiktos laika apstākļos, – vispirms ir jābūt spēcīgam salam un pēc tam ir jānāk atkusnim, kad zeme atkūst.

“Kļava atšķirībā no bērza var mosties un sākt tecināt sulu vairākas reizes gadā, taču svarīga ir secība – spēcīgs sals, tad atkusnis. Pie šādiem laikapstākļiem es varu vākt kļavu sulas līdz pat  marta vidum. Taču, ja  gaisa temperatūra turas plus grādos, tad tās pārstāj tecēt,” pieredzē dalās “Kainaižu” saimnieks.

Pagaidām kļavas sulu ražo nelielos apjomos, tikai tik, cik pašiem padzerties. Urbums veikts aptuveni 100 kokos, bet pakāpeniski “Kainaižos” pie darba tiks liktas teju 500 kļavas pašu mežā, un tad sulu tecināšana un pārstrāde būs ražošanas process.

Kļavu sulas SIA “Kainaiži” realizē  mazumtirdzniecības veikalu tīklos Rīgā, sadarbojoties, piemēram, ar “RIMI”, “Sky” un “Stockmann”, kā arī pārdod savā saimniecībā, kur arī ražo kļavu sīrupu. Tikai svaigu sulu var izvārīt sīrupā, tāpēc tā radīšanā jāiekļaujas konkrētā sezonalitātē un laikapstākļos, uzsver Ervins Labanovskis.

Pagaidām sulu viņš tecina no Latvijā izplatītajām Norvēģijas kļavām, bet, tiklīdz “Kainaižu” sulu parkā paaugsies Kanādas cukura kļavas, sulu iegūs arī no tām. Kanādas cukura kļavu sula esot daudz saldāka, bet saldu sīrupu varot iegūt arī no Norvēģijas kļavām, vienīgi sīrups tad jāvāra ilgāk.

Kļavu sīrupu kā dabisko saldinātāju var izmantot saldajiem ēdieniem, desertiem, smūtijiem, bet visgaršīgākā ir klasika – pankūkas ar kļavu sīrupu, nekā  labāka par šādu kombināciju nav, atzīst “Kainaižu” saimnieks.

“Katrs cilvēks, kura īpašumā aug pāris lielu kļavu, var mēģināt pats novārīt kļavu sīrupu. Receptes var atrast internetā, jāieraksta tikai meklētais “Google”,” viņš dod padomu.

Tecinot sulu, jāsaudzē koks

Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam ir nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. Kokam nevajadzētu atņemt pārāk daudz enerģijas. Turklāt jāsaprot, ka katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, caur kuru var iemājot dažādi mikroorganismi un izraisīt koksnes iekrāsošanos, vēlāk trupi. Ir svarīgi, ka urbums netiek veikts pārāk dziļi un, kad sulas satecinātas, tas tiek pareizi aiztaisīts.

Lai, sulas tecinot, nodarītu pēc iespējas mazāku postu, LVM aicina ievērot vairākus svarīgus priekšnoteikumus. LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) kokam jābūt vismaz 40 centimetriem diametrā, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par pieciem centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola.

Kad sula iegūta, urbums obligāti jāaiztaisa ciet. To veic ar koka tapu, kas atbilst urbuma diametram vai ir nedaudz lielāka.