Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Ķert ziemu aiz astes

Janvāris mūs pavadījis ar diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka šī gada pirmais mēnesis Latvijā ir aptuveni četrus grādus siltāks par 1991.–2020. gada janvāra vidējo gaisa temperatūru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šobrīd astronomiskā ziema priecē daudzdzīvokļu mājās dzīvojošos, jo viņi saņems mazākus rēķinus par siltumu, taču ziemas prieku cienītājiem prieka nekāda.

Publiskajā telpā jau vairāki slēpošanas trašu/kompleksu īpašnieki norādījuši, ka siltā ziema nelabvēlīgi ietekmējusi viņu biznesu. Neparasti siltā ziema tā arī nav ļāvusi atklāt kalnu slēpošanas trases. Bēdājas arī ziemas makšķerēšanas cienītāji, jo nevar izbaudīt bļitkošanas prieku. Ne velti daudziem radusies sajūta, ka gadā četrus mēnešus ir novembris – tāds pelēks un nokrišņiem bagāts laiks.

Ko tu padarīsi, sniega nav un ziemas atpūtas bāzes ir dīkstāvē. Ja agrāk vien nobrīnījos par mūsu letiņu vilkmi doties uz Šveici, Slovākiju vai Austriju, lai redzētu sniegu un šļūktu no kalna lejā ar slēpēm, jo ir taču arī pie mums pasakainas ziemas. Nav. Vairs nav tādu ziemu, kādas varējām redzēt uz atklātnītēm kādreiz. Tagad ziemu nākas ķert aiz astes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sniega sega, par kuru priecājāmies dažas dienas, ātri vien izplēn no atmiņas. Labi gan, ka vēl var pašķirt bildes telefonā un pārliecināties – sniegs bija, bija pasakaini un skaisti skati. Vai visi bērni paspēja uzcelt sniegavīru un braukt ar ragavām? Nē, jo visi domājām – vēl jau ziema priekšā, gan paspēsim. Nemaz nerunājot par slēpošanu un slidošanu. Pērn un aizpērn janvārī pati rakstīju par slidošanas iespējām mūspusē. Diezgan jokaini atskatīties, bet šogad šie stāsti izpaliek, daba ievieš savas korekcijas. Pēc pašreizējām prognozēm, lielas cerības uz februāri diez vai varētu likt.

Ja diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabāsies virs nulles, meteoroloģiskais pavasaris iestāsies agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī.

Meteoroloģiskais pavasaris sākas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir pozitīva. Pēc rekordsiltās 2019.–2020. gada ziemas LVĢMC ieviesa papildu kritēriju meteoroloģiskā pavasara sākumam. Tika noteikts, ka tas var iestāties tikai pēc statistiski aukstākās gada dienas, kas atbilstoši pašreizējai normai jeb 1991.–2020. gada vidējam rādītājam ir 6. februāris. Savukārt jau 5. februārī sāksies solārais pavasaris, jo būs noslēdzies gada tumšākais ceturksnis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Senatnē mēnešu nosaukumi norādīja norises dabā, tāpēc ne velti arī mūsdienās decembri dēvē par vilku mēnesi, janvāri par sala mēnesi un februāri par sveču mēnesi. Par vilku un sveču mēnesi viss tā kā atbilst, bet, atskatoties uz pēdējo gadu ziemas periodu, janvāri grūti nosaukt par sala mēnesi. Prātā gan nenāk nekas trāpīgs, kā to varētu pārdēvēt kontekstā ar šī mēneša siltuma rekordiem.

Acīmredzami visi gaida pavasari. Nepacietīgie jau liek rokas zemē un mēģina čubināties siltumnīcās. Jā, jau janvārī, jo gribas zaļumiņus izaudzēt pašam, nevis pirkt veikalos. Starp citu, mikrozaļumu sezona jau rit pilnā sparā!

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.