Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Katrs piektais jaunietis – regulārs smēķētājs

Foto: pixabay.com

Latvijā 50 % aptaujāto jauniešu vecumā no 18-24 gadiem aizraujas ar smēķēšanu, turklāt katrs piektais jeb 19 % no tiem smēķē regulāri, liecina pētījums. Lai arī neregulāro smēķētāju skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies par 4 %, tikpat liels procentpunkts jauniešu šogad sākuši smēķēt biežāk.

“Pēdējā gada laikā novērots, ka ievērojami paplašinās vienreiz lietojamo elektronisko cigarešu klāsts. To krāsainais iepakojums, smaržu un garšu daudzveidība raisa jauniešu interesi, un tās neizskatās veselībai kaitīgas. Lai arī aptaujas dati liecina, ka jaunieši kopumā ir vieni no retākajiem regulārajiem smēķētājiem, nelielais pieaugums iezīmē, ka elektroniskās cigaretes var radīt nopietnu risku pieaugt smēķējošo jauniešu skaitam nākotnē. Iespējams, ka pandēmijas ietekmē smēķēšana, pēc jauniešu domām, palīdzējusi cīnīties ar stresu, tāpēc svarīgi ir jau laikus nepārmetošā manierē pārrunāt ar jaunieti smēķēšanas kaitīgumu, atgādinot, ka emocionālā un fiziskā labsajūta slēpjas sabalansētā dzīvesveidā, nevis cigaretē,” stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

Kopumā Latvijā regulāri smēķē teju katrs trešais jeb 27 % aptaujāto, un smēķēšana ir nemainīgs “līderis” kaitīgo ieradumu jautājumā jau sesto gadu. Visbiežāko regulāro smēķētāju vidū ir vīrieši (41 %) vecumā no 25 līdz 34 un no 45 līdz 54 gadiem, kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību (40 %). Savukārt visretāk šī atkarība raksturīga sievietēm (15 %), senioriem (20 %) un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (18 %).

Smēķē arī fiziski aktīvi cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu

Lai arī vairums iedzīvotāju (58 %), kuri uzskata, ka viņiem ir veselīgs dzīvesveids, ikdienā nesmēķē un cenšas izvairīties no piesmēķētas vides, daļa jeb 19 % tomēr atzīst, ka smēķē regulāri. Līdzīga tendence novērota fiziski aktīvu cilvēku vidū – starp tiem aptaujātajiem, kuri vismaz divas reizes nedēļā sporto, trešdaļa ir aktīvi smēķētāji. Veidojas paradokss – cilvēki ir pārliecināti, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs, tomēr paradumi liecina par pretējo.

“Smēķēšanas atkarības sekas nav uzreiz jūtamas, tāpēc cilvēks, jūtoties labi, visticamāk, arī uzskata, ka kaitīgais ieradums viņa veselību neietekmē. Tas, ka smēķēšana ir kaitīga, nav nekāds noslēpums, tomēr par ilgtermiņa sekām aizdomāties nesteidzam. Visbiežākās veselības problēmas, kas var skart smēķētājus, ir sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimības. Un tieši fiziski aktīvi cilvēki mēdz pirmie izjust kaitīgā ieraduma sekas, jo negatīvi tiek ietekmēta fiziskā sagatavotība – ātrāk nogurst muskuļi, sašaurināto asinsvadu un traucētas asinsrites dēļ biežāk rodas krampji, mazinās izturība, kā arī lielāka iespējamība gūt traumas un savainojumus,” atkarības ietekmi uz sportošanu iezīmē farmaceite A.Ozoliņa.

Labākais, ko darīt veselības labā – nesmēķēt

Ja tomēr smēķēšana jau ir uzsākta vai jau radusies atkarība, farmaceite norāda, ka ir pāris triki, kas var palīdzēt atturēties no smēķēšanas.

Pirmkārt, ir jāsāk ar stingru apņemšanos, nospraužot konkrētu datumu tuvāko nedēļu laikā, no kura atteikties no kaitīgā ieraduma. Nebūtu ieteicams to uzsākt nedēļā, kad varētu būt vairāk satraukuma vai kārdinājuma uzsmēķēt, piemēram, pasākums ar draugiem. Turklāt atturēties būs vieglāk, ja procesā tiks iesaistīta arī ģimene un draugi, palūdzot tiem nesmēķēt jūsu klātbūtnē vai regulāri apjautājoties par to, kā sokas ar atmešanu.

Otrkārt, ir jābūt skaidrai motivācijai un vēlmei atbrīvoties no kaitīgā ieraduma. Motivāciju var veicināt padziļināta izpēte par atkarības ilgtermiņa ietekmi uz veselību, speciālista konsultācija vai, piemēram, sarēķinot, cik naudas tiks ietaupīts, nepērkot tabakas izstrādājumus. Vēl viens finansiāls ieguvums – retāka slimošana un mazāki tēriņi par medikamentiem.

Treškārt, ir jācenšas novērst uzmanība no kaitīgā ieraduma uz kaut ko citu – dažkārt pat visvienkāršākās lietas, piemēram, košļājamā gumija, var palīdzēt aizmirst par vēlmi pēc cigaretes. Ideālā gadījumā tas ir jauns, regulārs vaļasprieks, piemēram, lasīšana, ceļošana, sportošana u.tml.

Pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1018 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta 2021. gada martā.

Informāciju sagatavoja: Agnese Grīnberga, Komunikācijas daļas vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.