Katram risinājumam jābūt pārdomātam un saprātīgam

Valsts ekonomiskā situācija ir tā, ko izjūt ikviens iedzīvotājs — strādājot, saņemot pakalpojumus un iepērkoties. Kāds skatījums uz to ir no valdības pārstāvju redzesloka un kādi varētu būt risinājumi tās uzlabošanai, mediju pārstāvjiem tikšanās laikā stāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Bremzē izaugsmi

Par to pārliecināta lielākā daļa, un arī ministrs atzina, ka ekonomiskie rādītāji valstī šobrīd nav tādi, kādus gribētos, bet ir panākts, ka ekonomika tomēr sāk attīstīties.

— Sākot darbu ministrijā, pozitīvs iekšzemes kopprodukts (IKP) bija apmēram sešās no 40 tautsaimniecības nozarēm. Tagad ir vairāk nekā pusei. Rādītāji gan vēl nav tādi, kādus gribētos, bet ir izstrādāts ekonomikas attīstības plāns, kas izskatīts jau valdībā un Saeimā. Tas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot Latvijas ekonomiku. Pietiekami ambicioza iecere, bet reāla, kas balstās uz produktivitātes palielināšanu un investīciju piesaisti. Plānu apstiprinājām pavasarī, un šobrīd jau daudz esam izdarījuši, lai varētu to īstenot, — teica Viktors Valainis.

Viens no būtiskiem soļiem ir mazināt birokrātiju, tostarp būvniecībā, tāpēc izstrādāts plāns, kā to paveikt. Tas paredz samazināt būvniecības procesu biroktrātiju vismaz par 70%. Ministrs ir pārliecināts, ka tādējādi būsim konkurētspējīgākā valsts Baltijā šajā jomā.

— Darot to visu, jāatceras, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) politika tieši ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi negatīvā ziņā. Līdz ar to cīnāmies ar milzīgām vējdzirnavām, jo, salīdzinot ar Rietumvalstīm, Latvijā iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts un pašvaldības kredītus ņēmuši ar mainīgām nevis fiksētajām likmēm, nekā tas ir citviet. Līdz ar to tas bremzē attīstību, jo jātērē milzu summas procentu maksājumiem par neko. Kamēr būs šāda politika, mūsu ekonomikai būs grūti, un vajadzēs palīdzēt mūsu uzņēmējiem turēties tam pretī. Mana cerība, ka ECB varēsim skaļāk pārstāvēt Latvijas viedokli, — teica Viktors Valainis.

Efektivitāte ir

Ko dara Latvijā, lai cīnītos pret politiku, kas kavē ekonomikas izaugsmi? Kā informēja ministrs, nākamā gada budžetā veiktas darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas paredz samazināt slogu strādājošajiem, kas jau kādu laiku bija arī dažādu organizāciju rekomendācijas. No 1. janvāra tās izjutīs vismaz 90% strādājošo kā ikmēneša ienākumu palielināšanos algu grupā līdz 4000 eiro. Līdz ar to iedzīvotājiem būs nauda patēriņam, kas sekmēs tautsaimniecību.

Šogad arī sākta mazā biznesa finansēšana galvenokārt reģionos. Tā kā uzņēmēji bieži saskaras ar situāciju, ka viņiem atsaka kredītu biznesa attīstībai, Ekonomikas ministrijā kopīgi ar institūciju ALTUM izstrādāts finanšu instruments — fonds mazā biznesa finansēšanai.

— Sākām janvārī un šobrīd atbalsta veidā izsniegts jau ap 50 miljonu eiro. Tas ir vairāk nekā visas Latvijas komercbankas kreditējušas kopā. Vidējais kredīts ir ap 50 000 eiro, un tas ir galvenokārt uzņēmējdarbībai ārpus lielajām pilsētām. Programma, ko sākotnēji apšaubīja, tagad pierādījusi savu efektivitāti, un nākamajā gadā turpināsim to darīt, uzlabojot nosacījumus arī mājokļu kreditēšanai. Tie paredz, ja ņem aizņēmumu mājokļa iegādei reģionā, palielinās atbalsts uzņēmējdarbībai jau pieminētajā programmā. Tas darīts ar mērķi, jo komercbankas joprojām tos nepiedāvā, tāpēc esam pieprasījuši ECB atļauju ALTUM izsniegt hipotekāros kredītus reģionos. Nav iemesla domāt, ka to nesaņemsim, jo esam pierādījuši tirgus nepieciešamību. Nav normāla situācija, ka labs speciālists ar perspektīvu darbību nevar saņemt kredītu mājokļa iegādei. Tas tieši grauj reģionu attīstību, — atzina ekonomikas ministrs.

Reģionos īpaši svarīga ir īres namu attīstība. Ja pirms desmit gadiem tāds bija tikai Valmierā, tad tagad būs arī Jelgavā, Bauskā, Tukumā un citviet, kam piesaistīts valsts finansējums. Šī iecere stāvējusi “uz galda” vairāku gadu garumā, bet tagad panākta virzība, piesaistot papildu finansējumu. Paralēli ministrijā strādā arī pie plašākas īres namu programmas, lai šī joma sāk attīstīties, jo reģionu uzņēmējdarbībai tie ir nepieciešami.

Bankām būs jāsadarbojas

Tautsaimniecības attīstībā lielāko izrāvienu ekonomikas ministrs saista ar tā saucamo banku nodokli.

— Ja pirms desmit gadiem banku izsniegtais kredīta apjoms Latvijā bija 14 miljardi eiro, tad šobrīd tas ir tāds pats, bet banku peļņa pieaugusi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā izsniegto kredītu apjoms tuvojas 30 miljardiem, tāpēc nav jābrīnās, kāpēc tur ir labāka ekonomiskā situācija un pirktspēja. Mūsu baņķieri ir iemācījušies pelnīt, neizsniedzot kredītus, kas ir unikāli. Lai to mainītu, esam ieviesuši banku solidaritātes maksājumu nodokli. Tam ir motivējošais spēks — bankas varēs to nemaksāt, ja gada laikā savu kredītportfeli pieaudzēs par 10 — 12%. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikā ienāks papildu līdzekļi, un tās būs ilgtermiņa investīcijas. Neapšaubāmi bankas šobrīd tam publiski pretojas, bet esmu pārliecināts, ka tās atsauksies šim aicinājumam, jo jāsaprot — ja tās nefinansēs tautsaimniecību, valsts to izdarīs pati, ieguldot saņemto nodokli un veidojot savus finanšu instrumentus. ALTUM portfelis šobrīd tuvojas 1 miljardam eiro, un jau tagad ir nopietns spēlētājs finanšu tirgū, — teica ministrs.

Viņš atzina, ka tā ir asa valsts politika, bet atmaksājusies, jo jau tagad jūtama banku aktivitāte, un uzņēmēji reģionos atzīst, ka bankas pašas sāk piedāvāt kredītus. Tas pierāda to, ka ir sadzirdēts.

— Šāds risinājums apmierinās abas puses. Neviens neliedz bankām pelnīt, bet tas jādara saprātīgi, nevis tikai ieguldot naudu ECB kasē un saņemot milzu peļņu, nedarot pilnīgi neko. Būs jādara! — pārliecināts ministrs.

Jābeidz pircēju muļķošana

Saruna skāra arī tēmu par iedzīvotāju ikdienas patēriņu un lielveikaliem. Cenas ikdienas precēm tikai aug un aug. Pirms pāris gadiem pandēmija un karš Ukrainā radīja dažādu resursu cenu pieaugumu, kas palielināja arī pārtikas cenas veikalos. Tomēr enerģētikas cenas pa šo laiku būtiski samazinājās, bet pārtikas gan nē.

— Analizējot to visu, apzinājāmies, ka ir negodīga attieksme pret vietējiem ražotājiem, kurus atbalstot, galaprodukts veikalā tik un tā nav lētāks. Sapratām arī, ka ar nodokļu izmaiņām, dodot lielākus līdzekļus pircējiem, viņi veikalā tik un tā pārmaksā par produktiem, tāpēc tam zūd jēga. Saistībā ar to nācām klajā ar pārtikas cenu samazināšanas plānu. Viens no risinājumiem tajā ir “griesti” ikdienā nepieciešamajām pārtikas precēm. Nākamais būs aizliegums mākslīgi uzcenot pārtikas produktus, pēc tam tiem piemērojot atlaides, kas ir cilvēku muļķošana, — teica Viktors Valainis.

Tāpat paredzēts aizliegums izmest pārtiku. Daudz vai maz, bet šobrīd tās ir 16 000 tonnas. Citviet izveidoti pat speciāli veikali, kas tirgo šādas preces, bet var redzēt, cik mazi to plauktu ir lielveikalos. Tāpat vajadzētu panākt, ka veikali preci noceno ātrāk, nevis tikai pēdējā dienā. Būs arī citi risinājumi, lai tirdzniecību padarītu caurskatāmāku, un pircēji varētu salīdzināt uzcenojumu, ar kuru nevarēs diskriminēt savus ražotājus, un konkurence būtu godīga. Ja savās mājās ražotāju “nospiežam uz ceļiem”, tad grūti viņam dod motivāciju attīstīties eksportam. Lai panāktu, ka tirgotāji nevar izvairīties no pieņemtā, plānots būtiski palielināt sodus par noteikumu neievērošanu. Pirmā plāna likumpakete jau sagatavota un nodota apspriešanai, informēja ministrs.

Slogs jāmazina

Plašsaziņu līdzekļu pārstāvji ar ministru pārrunāja arī sasāpējušos jautājumus par preses izdevumu tirdzniecību lielveikalos, kur samazinās to apjoms, bet dažos atsaka vispār. Tāpat negodīgs ir reklāmas tirgus, jo ārpus Latvijas reģistrētajiem medijiem ir brīvākas rokas tās izvietošanā. Līdz ar to pašmāju medijiem iet garām lieli līdzekļi. Saistībā ar to reģionos strādāt ir arvien grūtāk, nekā Rīgā un citās lielākajās pilsētās, kur koncentrējas uzņēmēji un arī reklāmas iespējas. Tāpat absurda esot iecere slēgt lielveikalus konkrētās dienās, tādējādi atņemot cilvēkiem vienu darbadienu, un mudinot braukt iepirkties uz kaimiņvalstīm, vedot projām naudu no valsts. Kā atzina kolēģi — pārspīlējam ar daudzām lietām, kas rada lielus izdevumus un gremdē tieši reģionus. Esam tāda kā sodītāju valsts.

Ekonomikas ministrs piekrita, ka dažādu ierobežojumu un pārbaužu valstī pārāk daudz. Tās žņaudz uzņēmējus, un šis slogs jāmazina.

— Ir jāmaina domāšana, vairāk jāuzticas un jāļauj strādāt. Pie manis ir nākuši zemnieki un citi uzņēmēji ar sarakstiem par neskaitāmām pārbaudēm. Tās fiziski jāmazina, lai cilvēki var nodarboties ar lietām, ar kurām viņiem jānodarbojas. Visām pārbaudēm jābūt ar jēgu, un situācija kļūst labāka daudzās jomās, — atzina ministrs.

Par laiku, kad varētu sagaidīt nākamās izmaiņas, viņš piebilda, ka būvniecības procesa plāns apstiprināts pavasarī, un šobrīd jau pusceļā. Būvniecības likums un likums par ietekmes uz vidi novērtējumu līdz gada beigām varētu būs Saeimā, bet likums par pārtikas preču cenu samazināšanu varētu būt uz nākamā gada sākumu. Sadarbībā ar citām ministrijām izstrādāts pasākumu plāns, lai veicinātu finanšu kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Ir programmas, kas palīdzēs uzņēmumu darbības izaugsmei. Paredzēts izstrādāt arī ostu attīstības plānu, kas pārņemts no Satiksmes ministrijas. Savukārt tādas pārmaiņas kā tagad ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIA), piedzīvošot visas Ekonomikas ministrijas iestādes, ja tas būs nepieciešams, kādu pat likvidēs.

Viktors Valainis atzina, ka neviens process nav vienkāršs, jo pretestība ir teju katrā jautājumā, tostarp no ārvalstu investoriem, kuri Latvijā ir nopietni spēlētāji, un var savu taisnību pierādīt Satversmes tiesā. Tāpēc katram piedāvātajam risinājumam jābūt rūpīgi pārdomātam un jāskaidro. Šis darbs neapstāsies, un, kā atzina ekonomikas ministrs — viņa prioritāte ir reģioni, un regulāri seko līdzi tur notiekošajam.

SANDRA PUMPURE