Kāpēc joprojām ignorējam sirds veselību?

Lai gan informācijas par sirds un asinsvadu veselību netrūkst, statistika nemainās – katrs otrais Latvijas iedzīvotājs mirst no šīm slimībām. Kāpēc mēs joprojām nepievēršam pietiekamu uzmanību savai sirdij? Eksperti uzsver, ka veselīgs dzīvesveids un profilakse var ievērojami mazināt riskus, tomēr daudzi joprojām attopas tikai tad, kad ir jau par vēlu. Sociālā kampaņa “Dzirdi savu sirdi!” aicina sabiedrību aizdomāties par savas sirds veselību un rīkoties laikus.

Lai rosinātu sabiedrību aizdomāties par sirds un asinsvadu veselību, Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, Latvijas Kardiologu biedrība, “Centrālā laboratorija”, “Mēness aptieka” un Veselības centru apvienība (VCA) īsteno sociālo kampaņu “Dzirdi savu sirdi!”, aicinot nozares speciālistus uz diskusiju.

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis uzsver, ka svarīgāk par to, no kā cilvēks nomirst, ir domāt par to, kā kvalitatīvi nodzīvot atvēlētos dzīves gadus. Viņaprāt, dabā viss ir iekārtots tā, ka nāve ir neizbēgama, taču būtiski ir rūpēties par veselību un dzīves kvalitāti. Kā piemēru viņš minēja situāciju ar Līgo svētkiem – daži izvēlas tos nesvinēt, jo tieši šajā laikā notiek visvairāk letālu autoavāriju. Pēc traģiskajiem Jāņiem sabiedrība ik gadu satraucas, tiek rīkoti preventīvi pasākumi, taču līdzīga pieeja būtu jāievieš arī citās jomās – lai tikpat nopietni attiektos pret veselības saglabāšanu un slimību profilaksi.

Bez kustības sirdij ir grūti

Latvijas U-18 hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins uzsver, ka bez kustības, aktīva dzīvesveida un rīcības sirdij ir grūti. Viņaprāt, joprojām darām par maz, lai rūpētos par savu veselību. “Jaunieši bieži domā, ka viss notiks vēlāk, ka šobrīd viss ir labi. Nespēju paiet, aizdusa? Patrenēšos, un būs labi. Taču tam tiek veltīts pārāk maz laika,” saka O. Sorokins. Viņš arī norāda, ka fiziskās slodzes risks pastāvēja jau pirms 20 gadiem, taču tolaik par traģiskiem gadījumiem zinājām mazāk – nebija sociālo tīklu, kas acumirklī izplatītu informāciju. Iespējams, arī dzīvesveids bija citāds – cilvēki mazāk sēdēja un retāk lietoja datorus un telefonus.

“Mans noteikums ir skaidrs – bērns drīkst trenēties tikai tad, ja vismaz vienu dienu nav bijusi paaugstināta temperatūra. Nekad neatļauju bērnam ar drudzi piedalīties treniņā vai iziet uz spēles laukuma, un cenšos šo principu skaidrot arī vecākiem, kuri gan to ne vienmēr izprot,” saka O. Sorokins. Trenēties ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru ir bīstami, jo tā ir papildu slodze sirdij un asinsvadiem. O. Sorokins norāda, ka mūsdienās spēlētāja veselībai tiek pievērsta lielāka uzmanība, minot piemēru no savas pieredzes, kad viņš spēlēja ar smadzeņu satricinājumu, – tagad kaut kas tāds nebūtu iedomājams.

Veselība ir aktīvs process

Farmaceite Ieva Virza (“Mēness aptieka”) neslēpj, ka ikdienā bieži konsultē kardioloģiskos pacientus, kurus var iedalīt trīs grupās. Pirmā grupa – pacienti, kuri jau apmeklējuši kardiologu, saņēmuši rekomendācijas un lieto nozīmētos medikamentus. Otrā grupa – akūtie pacienti ar pēkšņiem simptomiem, kuri kādu laiku nav lietojuši medikamentus. Nereti situācija ir tik nopietna, ka nākas izsaukt neatliekamo palīdzību. Trešā grupa – potenciālie kardioloģiskie pacienti, kuriem ir nelielas sūdzības vai kuri interesējas par profilaktisku uztura bagātinātāju un medikamentu lietošanu.

Veselība ir aktīvs process. “Mēs veselību novēlam dzimšanas dienās un Jaunajā gadā, taču tā prasa arī paša cilvēka iesaisti, ne tikai ārstu un farmaceitu darbu. Mēs zinām daudzus vienkāršus veidus, kā rūpēties par savu veselību, taču bieži vien tos neievērojam,” atzīst farmaceite. Ir gan jūtamas pozitīvas pārmaiņas – pieaug interese par smēķēšanas atmešanu, un arvien vairāk vīriešu paši nāk uz aptieku pēc medikamentiem. Ja agrāk papīra receptēs zāles iegādājās sievas, mātes vai draudzenes un saviem vīriešiem atstāstīja pareizu zāļu lietošanu, tad tagad vīrieši paši nāk uz aptieku un ne vien saņem visu informāciju par izrakstītajām zālēm, bet interesējas par savu veselību kopumā. “Tas ir viens no e-veselības pozitīvajiem aspektiem – ja pacients pats atnāk pēc zālēm, ir vieglāk izskaidrot to lietošanu un sniegt nepieciešamās konsultācijas,” saka I. Virza.

Nav vienas brīnumtabletītes

Tirgū ir pieejami vairāki medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai – gan augsta asinsspiediena kontrolei, gan holesterīna un triglicerīdu samazināšanai, sirds mazspējas ārstēšanai, norāda AS “Olpha” medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis. “Medicīna nestāv uz vietas. Arī šobrīd notiek vairāki pētījumi pasaules līmenī daudzām jaunām molekulām un zālēm, kas varētu nonākt arī Latvijas tirgū,” saka V. Ķīsis. Tomēr šobrīd vēl nav izdomāta brīnumtabletīte. “Ir sen zināms teiciens – ja tagad neveltīsim laiku veselīgam dzīvesveidam, būs jāveltī laiks slimošanai. Līdz ar to ir svarīgi atcerēties, ka ir svarīgi rūpēties par sevi. Ir ļoti daudz iespēju neko nedarīt vai atpūsties, un brīžiem var likties, ka veselības problēmas mani neskar, bet ir jādomā par riska mazināšanas pasākumiem. Veselīgi ēst, vairāk kustēties, atmest smēķēšanu, mazāk lietot alkoholu. Tie ir zelta pīlāri, uz kuriem balstās mūsu veselība, un par to ir jādomā savlaicīgi, nevis tad, kad jau ir slikti.

Ārstēšana ir ārsta kompetencē

Kardiologs A. Ērglis uzsver, ka katrs cilvēks ir atbildīgs par savu veselību un nevar gaidīt, ka valsts regulēs, ko ēst, kā dzīvot un vai laikus lietot medikamentus. “Svarīgi ir jau bērnībā ielikt veselīga dzīvesveida pamatus. Tomēr jābūt piesardzīgiem – to saku no pieredzes, jo esmu iesaistīts bērnu sporta medicīnā. Pat izciliem jaunajiem sportistiem var būt sirds veselības riski,” viņš brīdina. Vienlaikus ir būtiski veidot efektīvu ārstēšanas sistēmu, lai pacienti patiešām lietotu viņiem nozīmētās zāles. “Medikamenti ir jādzer regulāri – pat pāris dienu pārtraukums var radīt trombu veidošanās risku. Tā nav tikai valsts atbildība, bet arī katra cilvēka disciplīna,” uzsver A. Ērglis.

Farmaceitei I. Virzai ir pieredze ar gadījumiem, kad cilvēki paši nolemj nelietot medikamentus, jo, piemēram, asinsspiediens ir labs. Viņi patvaļīgi nosaka, kad un cik daudz zāļu lietot. Taču pēc kāda laika nereti parādās veselības problēmas, un viņi meklē palīdzību aptiekā. “Tomēr ārstēšana ir ārsta kompetencē, un pacientiem nevajadzētu pieņemt šādus lēmumus pašiem. Ir kļūdaini domāt, ka normāls asinsspiediens nozīmē, ka uz laiku var atteikties no medikamentiem, – tā nav,” norāda viņa.

Tāpat maldīgi ir domāt, ka sirds un asinsvadu slimības skar tikai cilvēkus pēc 50 vai 60 gadu vecuma – tās var skart arī jaunākus. Cilvēks nevar tieši “sadzirdēt” savu sirdi, taču ķermenis bieži dod brīdinājuma signālus par infarkta risku. Simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt, ir sāpes krūtīs, nespēks, elpas trūkums, auksti sviedri un slikta dūša. Tas var liecināt par nopietnu veselības problēmu.

Medicīna strauji attīstās

Tiem, kuriem ģimenē ir sirds un asinsvadu saslimšanas, pastāv lielāks risks saskarties ar līdzīgām veselības problēmām. Tāpēc ir īpaši svarīgi rūpīgi sekot līdzi savai veselībai un pievērsties profilaksei. AS “Veselības centru apvienība” Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks uzsver, ka medicīna attīstās ļoti strauji, un pacientiem vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu par jaunākajām ārstēšanas iespējām. Viņš norāda, ka ir slimības, kuras vēl pirms diviem gadiem nebija ārstējamas, taču mūsdienās pieejami efektīvi risinājumi. Piemēram, Alcheimera slimībai jau tiek izstrādātas efektīvas terapijas metodes. “Galvenais ir savlaicīga diagnoze – īpaši tiem, kuriem ir paaugstināts risks vai ģimenē šī slimība ir bijusi. Tikai tad iespējama veiksmīga ārstēšana. Tas, kas pirms desmit gadiem šķita neiespējams, tagad ir realitāte. Kopš es sāku studēt neiroloģiju, daudz kas ir mainījies, un tieši tāpēc gribu iedrošināt laikus vērsties pie ārsta,” uzsver J. Mednieks.

Agita Bērziņa