Jūnijs ziedu vainadziņu pin

Smaida Maskina

JŪNIJS ZIEDU VAINADZIŅU PIN

Ar pītām ziedu kurpītēm
Pār pļavām jūnijs smaidot iet.
Ik mirkli pieskaroties ziedam,
Tas, ziedus lasot, klusi dzied.
Te baltas, baltas pīpenītes
Un vanagzirņi pļavā zied.
Te smaržu pilnas madariņas,
Sārtā āboliņā bites san.
Te sidrabsmilgas vējā lokās,
Liegi jūnijam pie kājām glaužas.
Tur kaķpēdiņas, raspodiņi,
Gan ugunspuķes košās.
Tā, salasījis pļavas puķes,
Sēd jūnijs kalna galiņā,
Sev skaistu vainadziņu pin.
Ņem pirmās baltas pīpenītes,
Ar madariņām kopā sien.
Vēl klā(tu) pieliek āboliņu,
Lai košāks vainadziņš nu ir.
Bet ugunspuķes ar lillā zvaniem,
Tās jūnijs ar sidrabsmilgām aptin.
Un kur vēl gundegas zelta zieds!
Tās tā kā saule vainadziņā mirdz.
Zied tik daudz ziedu pļavā,
Ne visus saskaitīt.
Tā gribas jūnijam vēl ieteikt,
Lai zemenītes sārto vaigu pieliek klāt,
Tās degs vainagā kā sārtas podziņas.
Un tad, kad vainadziņš būs gatavs,
Ņem deviņvīru, apsien riņķī,
Lai visiem veselība, sirdī prieks,
Lai koši deg jāņuguņa dzirksts.

Nauris Gekišs

DZIEDI, MŪSU LATVIJA!

Ziedi, mūsu Latvija, ziedi!
Jāņzāļu dvašā lai ietinas ārs!
Cik tad vēl ilgi, kad augļi jau briedīs,
Un salnu skūpstītas lapas sarks!

Dziedi, mūsu Latvija, dziedi!
Lai dainu meldijās trīsuļo gaiss!
Lai mēs jūtam, ka ar saknēm sieti
Mēs pie šīs zemītes un citas nebūs vairs!

Mirdzi, mūsu Latvija, mirdzi!
Jāņuguņu gaismās un svecīšu liesmās!
Lai ar gaismu pildās mūsu sirdis,
Lai gaismu nododam saviem bērniem skaistākajās dziesmās!

Anita Anitīna

* * *

Katrā līgotnē – sena teiksma,
Katrā dainā mīt padoms vieds.
Mēs to sargi un glabātāji,
Kamēr vien mežos plaukst papardes zieds.

Kamēr vien ozoli stipri un lepni
Savos zaros debešus tur,
Kamēr vien saknes zemzemē dziļi
Tur mūs šai zemē, kamēr burvji bur,

Kamēr saule pamalē liesmo,
Ziedu un ozolu vainagi vīst,
Kamēr mēs latviešu dvēseli nesam,
Jāņgunij liesmot un neapdzist.

gaits linards

* * *

mistērija
migla
kūp ezers
gaismas atspīdums
tikko redzams
caur miglu
laužos
lienu slīdu brienu
paklūpu ceļos
gaisma aicina
aicina aicina

ugunskurs

meitenes kailas
augumi lokās
vijas pinas
bez skaņas
ēnas
plīvo dej
mati vai krēpes
nimfas gari
spīganas dieves
ne zemes būtnes

buras

liesmas dzirksteles mētā
debešu tumsā
klusums
migla

kūp ezers

saulgriežu nakts

Blāzma

* * *

Šodien līgo visa pasaule
Mirdz saule pakāpusies kalnā
Ezeri un upes dzidrām acīm
Raugās jāņuguņu gaismās

Šodien uzzied visa pasaule
Pļavās naktsvijoles gurdi tvan
Saules bumba iekrīt pamalē
Un baltu nakti dāvā man

Šodien atkal skaistā līgonakts
Smaržo jāņzālēs un ugunskuru dūmos
Līgo aiziet atnāk miglains rīts
Novīst jāņuzāles manās rokās.

Elīna Kubuliņa-Vilne

SAULGRIEŽU REIBUMĀ

Kad saule kā reibusi nirvānā krīt,
Un jāņuguns liesmas pakalnos spīd,
Lai paceļam kausus, latviešu simti,
Šai svētku vakarā kustinām sirdi.

Putaini dzirkstošs alus līst balts,
Papardes ziedi kad mežā mūs sauc,
Un Jānis uz mucas kā karalis sēž,
Kam bēdas, ar miestiņu saldu tās dzēš.

Lai dziesmas kā putas no lūpām laužas,
Un augums pie auguma sirsnīgi glaužas,
Lai debesīs dzirksteles uzvirmo brīvi,
Mēs paceļam kausus par prieku un dzīvi.

Un rīta rasā, kad slapjas mums kājas,
Bez vainagiem galvās meklēsim mājas,
Bet alus tik saldais atmiņas jauc,
Tas reibina katru – vecs tu vai jauns.

Apkopoja Anita Anitīna