Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Izglītību iegūst dažādos novados

Raunas pamatskola pielāgojas pārmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas, tāpat kā to dara vietējie iedzīvotāji. Foto: Ilze Fedotova

Vēl pirms administratīvās reformas šogad pārmaiņas piedzīvojusi arī Raunas vidusskola, kura reorganizācijas rezultātā ir pārtapusi par Raunas pamatskolu. Kā pastāstīja Raunas pamatskolas direktore Evija Pumpuriņa, tur šogad jūnijā 9. klasi absolvēja 15 audzēkņi, kuri tagad mācās dažādās mācību iestādēs.

“Apkopojam informāciju par skolas absolventiem un varam teikt, ka tālāk iegūt izglītību katrs ir izvēlējies tur, kur vēlējies iegūt profesionālo vai vidusskolas izglītību ar atbilstošu virzienu, un tas nebūt nav tikai Smiltenes novadā. Jā, ir tādi, kas mācās Smiltenē, bet ir devušies arī uz Valmieru, Cēsīs, Cēsu novada Priekuļiem un pat Valku,” norāda E. Pumpuriņa un atzīst, ka izglītības jomā pēdējos divos gados ir bijis daudz izaicinājumu un jauninājumu, kuriem nācies pielāgoties, tāpēc uz šī fona pārmaiņas, kļūstot par Smiltenes novada izglītības iestādi, patiesībā ir mazāk būtiskas.

“Vārds “reorganizācija” kādam var izsaukt negatīvas asociācijas, taču pēc būtības tas nozīmē formālu apstiprinājumu tam, kas praksē jau sen kā ir noticis. Dažādos izglītības plānošanas dokumentos jau vairākus gadus tiek uzsvērta demogrāfisko tendenču ietekme uz izglītību Latvijā, paredzot ievērojamu skolēnu skaita samazinājumu vidējā izglītībā. Raunas vidusskola šajā ziņā ne ar ko neatšķiras no daudzām citām Latvijas vidusskolām, kas pēdējos gados ir pārtapušas par pamatskolām demogrāfiskās attīstības dēļ. Svarīgi apzināties, ka reorganizācija nav negatīvs skolas darbības vērtējums,” papildina E. Pumpuriņa.

Viņa atklāj, ka patlaban Raunas pamatskolā (kopā ar Drustu struktūrvienību) ir 310 audzēkņi, starp tiem arī pirmsskolas bērni. “Lai gan daļai bērnu deklarētās dzīvesvietas ir citos novados, pamatā faktiskā dzīvesvieta ir Smiltenes novadā. Šajā mācību gadā diezgan daudz bērnu pārnāca pie mums no Launkalnes sākumskolas, kur ir vien četras klases,” papildina E. Pumpuriņa.

Pēc viņas domām, arī interešu izglītības piedāvājums ir daudzveidīgs, sākot no sporta pulciņiem līdz tautas dejām un vizuālajai mākslai. “Tas viss galvenokārt tiek nodrošināts Raunā, tāpēc Drustos tas ir sāpīgs jautājums, ko pamazām mēģinām risināt. Apzināmies, ka tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzas ģimenes ir izvēlējušās bērniem citas mācību iestādes ārpus sava novada, piemēram, Jaunpiebalgas vidusskolu Cēsu novadā,” zina stāstīt Raunas pamatskolas direktore.

Painteresējoties, ko nozīmē Drustu struktūrvienība, direktore skaidro: “Esam viena skola, kas atrodas divos pagastos. Savulaik Drustos bija atsevišķa pamatskola, taču reorganizācijas rezultātā tā tika pievienota Raunas pamatskolai. Drustos mums ir 38 izglītojamie. Savukārt skolēni no 5. līdz 9. klasei tiek vesti arī uz Raunu. Piemēram, 7.–9. klašu skolēni Raunā mācās trīs dienas nedēļā, bet 5.–6. klašu audzēkņi vienu dienu nedēļā tiek vesti no Drustiem uz Raunu. Tas ir risinājums, ja trūkst pedagogu.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Izglītību iegūst dažādos novados” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

#SIF_MAF

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.