Ieteikumi, plānojot bruģēšanas darbus

Mūsdienās bruģa pielietošana kļūst aizvien populārāka. To izmanto, ierīkojot gājēju celiņus, autostāvvietas un atpūtas zonas, kā arī braucamās ceļa daļas labiekārtošanā.  Apnicis lietainā laikā bradāt pa dubļiem un jau sen sapņojat par bruģētu ceļu vai vismaz dārza taciņu? Vasara ir piemērotākais laiks, lai šo sapni piepildītu. Par to, kas jāņem vērā, plānojot bruģēšanas darbus, stāsta Smiltenes tehnikuma būvniecības nozares mācību programmu nodaļas skolotājs Aivars Birkenšteins.

• Ja savas ieceres piepildīšanai varat atļauties atvēlēt vairāk līdzekļu, labāk bruģēšanas darbus uzticēt profesionāļiem. Lielākie ieguvumi, slēdzot līgumu par minēto piedāvājumu, – tiks pareizi sagatavota bruģa pamatne, darbam dota garantija, daudzveidīgākas dizaina iespējas un nevajadzēs prātot, kur ņemt tehniku un darba rīkus, kā arī, kur likt izraktos mālus un citus darba gaitā radušos atkritumus – parasti tos saskaņā ar vienošanos izved darba veicēji.
• Par labu bruģim runā arī fakts, ka to viegli demontēt, ja radušās problēmas ar pazemes komunikācijām;
• ievērojot noteiktas pamatatziņas, vienkāršu un glītu bruģīti savā sētā  var ieklāt arī pats saimnieks;
• pirmais darbs – rūpīga grunts izstrāde. Jānodrošina, lai bruģēšanai paredzētajā vietā pirms pamatnes izbūves nepaliktu ne māli, ne melnzeme. Plānojot dārza celiņu bruģēšanu, jārēķinās ar  grunts izstrādi vismaz 40 – 50 cm dziļumā, braucamās daļas bruģēšanai – 50 – 70 cm dziļumā;
• kad grunts sagatavota, ieklāj skaloto granti – salizturīgo slāni, to rūpīgi noblietē un ber virsū šķembas. Arī šo kārtu noblietē;
• tikpat svarīga kā grunts izstrāde ir arī pareiza bruģa apmaļu ielikšana. Tām jābūt 1 – 3 mm attālumā vienai no otras, lai apmales laika gaitā zemes svārstību rezultātā netiktu bojātas. Zem gājēju celiņa apmalēm ieklāj 5 cm biezu betona kārtu, cementa piesmērējuma biezums apmales ārpusē – 2/3 apmales augstuma, iekšpusē – 1/3 no apmales augstuma;
• kad apmales nostiprinātas, klāj vēl vienu šķembu kārtu, tad granti, katru kārtu noblietējot. Pēc tam ņem vadīklu un novelk vajadzīgo augstumu. Jāņem vērā – bruģis nedrīkst būt 5 mm – 1cm augstāks vai zemāks par apmalēm. Pirms bruģa klāšanas vēlams katru bruģakmeni rūpīgi pārbaudīt. Saplaisājušos labāk nolikt malā, jo tie vēlāk, saskarsmē ar vibroblieti, visticamāk, saplīsīs un tad tos nomainīt būs sarežģītāk;
• kad bruģis ieklāts, smiltis ieslauka bruģī, tās, kas paliek pāri, noslauka nost un seko blietēšana ar vibroblieti, kurai pie pamatnes piestiprināta gumijas plāksne. Tad atkārtoti veic smilts ieslaucīšanu bruģī un būvdarbi galā;
• bruģa mūža ilgumu var pagarināt, to pareizi kopjot. Ziemā apledojušu bruģa segumu nav vēlams dauzīt ar asiem priekšmetiem. Speciālisti iesaka nepieļaut, lai sniegs uz bruģa sablietējas, labāk to notīrīt uzreiz pēc snigšanas. Vasarā jāskatās, lai starp bruģakmeņiem nesaaug sūnas un nezāles – tās veicina bruģa “staigāšanu”.