Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Iesaistīšanās Zemessardzē – kas jāizvērtē, kā pieņemt lēmumu? Mīti un patiesības

Publicitātes foto.

Sabiedrībā valda vairāki mīti par Zemessardzi, kas nereti ir viens no iemesliem, kādēļ daudzi izlemj neiesaistīties dienestā. Tipiskākie mīti ir saistīti ar augsto fizisko sagatavotību, kas nepieciešama pirms iestāšanās, ar lielo laika patēriņu, kas nepieciešams dalībai visās mācībās, no kā arī izriet vēl viens mīts – Zemessardzi nevar apvienot ar darbu. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kampaņas “Esi drošs, esi zemessargs” ietvaros Aizsardzības ministrija vēlas iepazīstināt ar Zemessardzi, tās funkcijām un kliedēt mītus  par dienestu. Par to, ko izvērtēt pirms iesaistīšanās Zemessardzē un kādiem mītiem neuzticēties, lasi vairāk šajā rakstā. 

Mīts – Zemessardze aizņem pārāk daudz laika, to nevar apvienot ar darbu vai studijām

Viens no Zemessardzes pamatuzdevumiem ir dot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm apgūt militārās pamatzināšanas un specialitātes savā brīvajā laikā.  Zemessardzē pašlaik darbojas ap 8 100 cilvēku. Dienestam savu brīvo laiku velta dažādu profesiju pārstāvji – grāmatveži, advokāti, lauksaimnieki,  grafiskie dizaineri, ārsti, valstiskas nozīmes uzņēmumu valdes locekļi, studenti, zinātnieki, IT speciālisti un citi  gan valsts, gan privātajā sektorā nodarbinātie. Zemessardze nav par to, kāda ir cilvēka pamatnodarbošanās, bet gan par aicinājumu, patriotismu un vēlmi aizsargāt savu valsti. Ikviena zemessarga civilās dzīves, darba un izglītības pieredze bagātina Zemessardzi. Ikvienas civilās profesijas pārstāvis Zemessardzē var piemeklēt savām interesēm un aicinājumam piemērotu militāro specialitāti. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mīts – Zemessardzes mācības notiek katru nedēļas nogali, dalība tajās ir obligāta

Jebkura pilsoņa izvēle pievienoties Zemessardzei ir brīvprātīga. Dodot zemessarga zvērestu, pilsonis uzņemas arī atbildību. Ļoti vēlams pirmajā gadā pēc iestāšanās Zemessardzē apgūt 21 dienu ilgu zemessarga militārās pamatapmācības kursu. Kursa zināšanas var apgūt gan pa mazākiem blokiem nedēļas nogalēs ilgā laika posmā, gan 21 dienu ilgā militārās pamatapmācības nometnē, ko parasti organizē vasarā.  Pēc pamatapmācības kursa apgūšanas zemessargs izvēlas kādu no militārajām specialitātēm. Mācības notiek saskaņā ar vienības gada apmācību plānu, ar kuru zemessargs var iepazīties, lai varētu salāgot savas darba un brīvā laika aktivitātes ar Zemessardzes mācībām. Lai arī objektīvu iemeslu dēļ dalība visās mācībās var nebūt obligāta, ir labi, ja izdodas brīvo laiku atlicināt pēc iespējas vairāk mācībām un nodarbībām, lai celtu savu kvalifikāciju un vairotu pieredzi. Tomēr tas, cik daudz laika var veltīt dienestam, ir katra paša zemessarga izvēle. Ir notikumi un situācijas, ko iepriekš nevar ieplānot – piemēram, 2020. un 2021. gadā Covid-19 izplatības ierobežošanas atbalsta pasākumos gan iekšlietu, gan veselības nozarēm tika lūgts Zemessardzes atbalsts. Šo atbalstu joprojām sniedz tieši zemessargi no saviem tiešajiem darba pienākumiem brīvajā laikā. 2021. gadā aktīvs zemessargs gan  mācību, gan dienesta uzdevumiem vidēji veltījis no 19 līdz 26 dienām. Maksimālais dienu skaits, ko zemessargs var veltīt Zemessardzei gada laikā ir 90 dienas. Minimālais dienu skaits nav noteikts. 

Mīts – Zemessardzē nav vietas sievietēm, tikai stiprajiem, fiziski sagatavotajiem

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik Zemessardzē ir aptuveni 20% sieviešu. Tāpat kā armijā, arī Zemessardzē darbojas sievietes, kuras savu brīvo laiku ir nolēmušas veltīt militāro prasmju apguvei un valsts aizsardzībai. Maldīgi ir arī domāt, ka dienestā tiek uzņemti cilvēki tikai ar augstu fizisko sagatavotību. Protams, zemessargi piedalās apmācībās, kas prasa fizisko spēku, tomēr ir jāņem vērā, ka pirms fizisko aktivitāšu uzdevumu veikšanas ir apmācības, treniņi, kas sagatavos dienestam Zemessardzē. Visu var apgūt, ja ir vēlme un apņemšanās. Stājoties Zemessardzē, noteicošais ir medicīnas komisijas slēdziens par kandidāta veselības atbilstību dienestam Zemessardzē, nevis tas, cik ātri zemessargs noskrien 3 kilometru krosu.

Mīts – dienests Zemessardzē ir brīvprātīgs – par to nemaksā

Zemessargs par dienestu Zemessardzē saņem kompensācijas. Piemēram, par katru dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu saņemsi kompensāciju, sākot no 32,72 eiro dienā un uzturdevu (nodrošinātu ēdināšanu) vai tās kompensāciju 9,96 eiro dienā. Zemessargiem reizi piecos gados arī tiek nodrošināta valsts apmaksāta medicīniskā komisija. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mīts – zemessargi tikai skrien pa mežu un šauj

Protams, nenoliedzami liela daļa mācību notiek mežā. Bet tas nav viss, ko dara zemessargi. Jāsāk ar to, ka dienesta laikā mācības notiek ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Zemessardzes vienības piedalās arī starptautiskās mācībās Lietuvā, Igaunijā, kā arī Dānijā, Vācijā un ASV. 

Kā norit apmācības?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

1. Pamatapmācībā apgūsi ieroču, šaušanas, sakaru un ierindas apmācību, topogrāfiju, orientēšanos, kā arī lauka kaujas un citas militārās pamatzināšanas un iemaņas.

2. Kvalifikācijas apmācībā apgūsi vai pilnveidosi kādu no militārajām specialitātēm – ložmetējnieks, granātnieks, zinātnieks, izlūks, pavārs, civilmilitārās sadarbības speciālists, militārais inženieris, mediķis, autovadītājs, snaiperis, radiosakaru operators un citas specialitātes. Vairums no šīm specialitātēm prasa specifisku apmācību, zināšanas un prasmes, kas ir tālu no mīta “zemessargi tikai skrien pa mežu un šauj”. Tomēr ar dienesta ieroci jāprot rīkoties katram zemessargam.

3. Karjeras apmācībā apgūsi dienesta pakāpei un amatam noteiktos militārās izglītības kursus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zemessargi līdzdarbojas pazudušu personu meklēšanā, mežu ugunsgrēku dzēšanā, kur lieti noder dienesta laikā apgūtās iemaņas rīcībai ekstremālos apstākļos un stresa situācijās. Īpaši pēdējos divos gados zemessargi sniedz būtisku atbalstu valsts drošības uzturēšanā, piemēram, atbalstot Valsts un pašvaldību policiju, Valsts robežsardzi un veselības nozari. 

Lai arī Zemessardze kā formējums ir ar savu vēsturi un tradīcijām, vēl aizvien sabiedrībā valda priekšstati par dienestu, kas nebūt neatbilst patiesībai. Tāpēc Aizsardzības ministrija kampaņas “Esi drošs, esi zemessargs” ietvaros aicina iepazīties ar informāciju par Zemessardzi, kā arī sazināties, izmantojot kampaņas vietnē norādīto kontaktinformāciju, lai uzdotu savus jautājumus par iespējām iesaistīties Zemessardzē. 

Apmeklē www.esizemessargs.lv, zvani pa tālruni 1811 un piesakies dienestam Zemessardzē! Esi drošs, esi zemessargs!

Informāciju sagatavoja: AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļa

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.