77% jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzīst, ka viņu labsajūtu negatīvi ietekmē stress un nervozitāte, liecina “EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometra” dati. Tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupā. Lai gan maijā uzmanības centrā nonāk eksāmenu stress, dati liecina, ka stress jauniešu vidū nav tikai sezonāla parādība.Kopumā vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju stresu un nervozitāti norāda kā galveno faktoru, kas ietekmē viņu pašsajūtu.
Dati liecina, ka ar katru vecumgrupu stresa un nervozitātes ietekme pakāpeniski samazinās – starp 60–74 gadus veciem respondentiem to norādījuši vien 34%, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn (56%). Reģionāli visaugstākie rādītāji novērojami Vidzemē (58%) un Rīgā (57%), savukārt Zemgalē – 48%.
“Ilgstoša stresa rezultātā organisms nepaspēj pilnvērtīgi atjaunoties un tas jau ietekmē ne vien pašsajūtu, bet arī veselību kopumā,” skaidro “EUROAPTIEKA” farmaceite Marina Leščika.nNervu sistēmas pārslodze var izpausties ar trauksmi, miega traucējumiem, nogurumu, grūtībām koncentrēties un pieņemt lēmumus, kā arī ar fiziskiem simptomiem – galvassāpēm, sirdsklauvēm un muskuļu saspringumu.
Tāpēc īpaši svarīgi ir savlaicīgi parūpēties par savu pašsajūtu. Pilnvērtīgs miegs, regulāras pauzes, fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs ir būtiski ikvienam. Taču īpaši eksāmenu laikā šie ieradumi bieži tiek atstāti novārtā – jaunieši mēdz mācīties naktīs, pārmērīgi lietot kofeīnu un censties apgūt visu pēdējā brīdī.
Stresa un slodzes periodā nozīmīga loma ir arī uzturam. Farmaceite norāda, ka magnijs palīdz mazināt nervozitāti un uzlabot miegu, B grupas vitamīni, piemēram, B6, B9 (folskābe) un B12, ir būtiski enerģijas ražošanai un nervu sistēmas veselībai, savukārt omega-3 taukskābes, īpaši dokozaheksaēnskābe (DHA) un eikozapentaēnskābe (EPA), atbalsta atmiņu un koncentrēšanās spējas. Papildu atbalstam var izmantot arī augu izcelsmes līdzekļus – baldriāns var palīdzēt uzlabot miegu, pasiflora mazina trauksmi dienas laikā, citronmelisa samazina nemieru, bet lavanda palīdz uzlabot miega kvalitāti.
Farmaceite uzsver, ka, ja ar atpūtu un dzīvesveida korekcijām nepietiek un parādās izteikti simptomi, piemēram, miega traucējumi, apetītes izmaiņas, panikas lēkmes vai ilgstoša apātija, ieteicams vērsties pie ārsta vai farmaceita. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties piemērotus līdzekļus un sniegt padomu par stresa mazināšanu.
*”EUROAPTIEKA” “Labsajūtas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju aptauja par labsajūtu ietekmējošiem faktoriem. Aptauju pēc “EUROAPTIEKA” pasūtījuma 2026. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
