Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Depozīta maksu vēlas atgūt skaidrā naudā

Smiltenes novada Grundzālē vienīgais veikals ir “mini top!”. Tiem, kuri nodod dzērienu depozīta iepakojumu šajā veikalā, jārēķinās, ka skaidru naudu viņi atpakaļ nesaņems. Aculiecinieka foto.

Nodod taru ar depozīta zīmi un atgūsti 10 centu depozītu par katru iepakojumu! Tāds aicinājums ir arī pie taromāta “mini top!” veikalā Smiltenes novada Grundzālē, taču realitātē konkrētā taromāta čeku var atprečot tikai šajā veikalā, bet skaidru naudu pie kases neizsniedz (čeku var izmantot, norēķinoties par precēm).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tam uzmanību pievēršam pēc mūsu lasītāju lūguma, jo arī Smiltenē veikalu tīklā “top!” ir līdzīga situācija. Savukārt, piemēram, SIA “Maxima Latvija” veikalos (arī Smiltenē) uzstādītajos taromātos izsniegtos depozīta kuponus var izmantot, gan lai norēķinātos par precēm, gan lai apmainītu pret skaidru naudu “Maxima” veikalos.

“Biju šokēts. Kā, – neatdod naudu?!”

Vēl taromāts Smiltenē ir “ALK Outlet” dzērienu un vīnu veikalā, taču arī tur skaidru naudu pie kases neizsniedz – par nodoto taru tiek izsniegts kupons, ko var nodot kā maksāšanas līdzekli veikalā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdz ar to Smiltenē taromātu pie veikala “Maxima”, pēc aculiecinieku teiktā, cilvēki “gāž apkārt” – ved dzērienu iepakojumu ar piekabēm, nes ar kastēm. Taču pilsētā vismaz ir iespēja atgūt depozītā maksu skaidrā naudā, taču ciematā, kā, piemēram, Grundzālē, kur vienīgais veikals ir “mini top!”, tādas nav.

“Taču man kā pircējam ir tiesības izvēlēties saņemt depozīta maksu skaidrā naudā vai caur kuponu. Pērkot dzērienu, es maksāju par depozīta iepakojumu skaidrā naudā, nemaksāju taču ar gurķiem, tomātiem vai maizi. Depozīta sistēma ir ieviesta ar mērķi, lai ar dzērienu iepakojumiem netiktu piesārņota daba un lai cilvēks dabūtu atpakaļ naudu par iepakojumu,” “Ziemeļlatvijai” uzsver  kāds Smiltenes novada Grundzāles pagasta iedzīvotājs (vīrietis vēlējās, lai publikācijā viņa vārdu nenosauc).

Viņš aicina pievērst uzmanību tam, kā Iepakojuma likumā ir skaidrots jēdziens “depozīta maksa” – tā ir naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tā ir naudas summa! Lielākā daļa pircēju jau atprečo to kuponu, bet, ja pircējs grib dabūt atpakaļ naudu, tad Grundzālē nav tādas iespējas. Viņš dabū to preces vērtībā, ko noteicis nevis ar savu maciņu, bet ko izdarījis pārdevējs,” norāda vīrietis. Personīgi viņš saskāries ar šo situāciju, kad dēls sakrājis tukšās pudeles, nodevis tās “mini top!” taromātā, atnācis mājās un stāstījis, ka skaidru naudu atpakaļ nav dabūjis.

“Biju šokēts. Kā, – neatdod naudu?! Puikas būtu priecīgi šādi sakrāt kādam pirkumam. 10 pudeles –  tas jau ir viens eiro. Un puikam tā nav maza nauda,” piebilst vīrietis.

Tirgotājs skaidro, – likums ir ievērots

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc vairāku mūsu lasītāju aicinājuma “Ziemeļlatvija” lūdza komentāru uzņēmumam “Firma Madara ‘89” (veikali “top!”, “mini top!”, “Labais”), vai ir iespējams izmainīt tā veikalu tīklā esošo kārtību un taromāta čeku kasē apmainīt arī pret skaidru naudu.

Saņēmām veikalu tīkla “top!” valdes locekles un SIA “Iepirkumu grupa” mārketinga direktores Ilzes Priedītes atbildi ar šādu skaidrojumu: “Depozīta sistēma Latvijā ir salīdzinoši jauna, un, to uzsākot, piedāvājām depozīta kuponus izmantot gan kā maksāšanas līdzekli, gan izsniedzām skaidru naudu. Ņemot vērā papildu slogu un pienākumus, kas saistīti ar depozīta sistēmas nodrošināšanu, un izvērtējot depozīta sistēmas pirmo darbības pusgadu, kur skaidras naudas izņemšana bija vien retos gadījumos, tika pieņemts lēmums, ka veikalu tīklā “top!” depozīta kuponus varēs turpmāk izmantot tikai kā maksāšanas līdzekli veikalos, kur tiek nodota tukšā tara. Par izmaiņām informējam pircējus, izvietojot informāciju uz taromāta. Šādu lēmumu pieļauj arī likumdošana.”

Ilze Priedīte atsaucas uz Iepakojuma likuma 18.5. pantu, kurā norādīts: “Depozīta maksu preces cenas zīmē depozīta iepakojuma pārdevējs norāda atsevišķi. Galalietotāja pirkumu depozīta iepakojuma pārdevējs reģistrē depozīta uzskaites sistēmā. Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā atbilstoši depozīta uzskaites sistēmā noteiktajam apjomam vai izsniedz kuponu par atbilstošu summu. Kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā realizē dzērienus depozīta iepakojumā un kurā (vai kuras tuvumā saskaņā ar šī likuma 18.8 pantu) nodots tukšais dzēriena depozīta iepakojums. Kupona izmantošanas kārtību un prasības attiecībā uz kuponu nosaka Ministru kabinets. Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, depozīta maksu var atmaksāt, izmantojot skaidru naudu.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Taču šajā pašā Iepakojuma likumā nevienā vārdā nav pateikts, ka pircējs nevarēs dabūt atpakaļ naudu par depozītā nodoto iepakojumu. Šis punkts (18.5) pasaka, ka pircējs vai nu var saņemt naudu, vai var saņemt to ar kuponu preces veidā, bet nepasaka, ka ir tikai viens no šiem variantiem,” pie savas pārliecības paliek mūsu lasītājs.

Atgādinām, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, kurā iespējams nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojumu. Depozīta maksa noteikta 10 centu apmērā par iepakojuma vienību. To iespējams saņemt, ja uz nododamā iepakojuma nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods un iepakojums būs iztukšots.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.