Ilze Fedotova
Kad aiz loga priecē saulīte un viss zaļo, satiekoties vienam ar otru, arvien vairāk gribas pārmīt kādu vārdu par puķēm un stādiem. Viena šāda iedvesmojoša tikšanās šajā trešdienā aizvadīta Apes bibliotēkā, kur pieredzē dalījās dārzkopības entuziaste apeniete Baiba Vadone.
Saimnieciskās darbības dzinulis ir vīrs Ints Vadonis, kurš siltumnīcas Apē vēlējies tieši tādas, kādas bija viņa vecākiem Valmierā.
Pavasarīgajā tikšanās laikā apmeklētāji varēja vairāk uzzināt, kāds ir bijis ceļš šajā nozarē strādājot, par veiksmēm un neveiksmēm, par kurioziem un dzīvi. Uz tikšanos Baibu uzaicināja Apes bibliotēkas darbinieces, jo zina, ka dzīve bez augiem viņai nav iedomājama, tad arī izskanēja praktiski padomi un ierosmes, ko jau šobrīd var stādīt puķu dobēs.
Saimnieks Ints atklāj, ka atraitnītes šogad sākušas agri ziedēt. “Tās mazās ir tādas spriganākas un siltumnīcās agrāk mums veras vaļā, bet savu gājienu jau uzsākušas arī lielziedu. Šobrīd pieejamas dažādu krāsu sīkziedu un lielziedu atraitnītes, sākot no baltiem, rozā un dzelteniem līdz tumši ziliem un violetiem ziediem. Mans novērojums ir tāds, ka mazās ir izturīgākas un ilgāk ziedošas,” viņš saka un dara zināmu, ka atraitnītes jau droši var stādīt laukā.
Tās nebiedē pat salnas – tās spēj paciest gaisa temperatūras pazemināšanos līdz mīnus pieciem grādiem. Pat sasaluši ziedi var saulītē atsilt un smaidīt. Atraitnītes var stādīt pēc savām vēlmēm un iespējām gan traukos, gan dobēs, taču lielāks efekts būs, ja augi būs pacelti augstāk – balkonkastēs, podos, uz terases, lievenīša.
“Puķu māja” ir atvērta visiem puķu mīļiem, citos pavasaros ir nākuši ciemos arī bērnudārznieki un skolēni. “Te var ieraudzīt un iegādāties daudz skaistuma, tostarp arī agros tomātus. Prieks, ka ir interese un ciemos ir braukuši bērni, ar kuriem kopā esam sējuši puķes no sēkliņas, mācījušies strādāt caur rotaļām un spēlēm. Caur rotaļām un sacensību garu ir iespējams iekarot bērna interesi konkrētajā jomā, rosināt sadarbību. Pasaule iet uz automatizētu, robotizētu attīstību, bet joprojām ir lietas, ko virtuāli sajust nav iespējams, tādēļ uzskatām, ka bērna rokām un acīm ir jābauda dabas dotās lietas un atšķirības.
Mēs nekad nesapratīsim, kas ir kūdra, ja nebūsim to turējuši rokās, sajutuši tās atšķirību no upes smilts. Mēs gribam sajust dzīvu ziedu smaržu, tāpat kā izjust īstu dabas pieskārienu siltumnīcā, kur aug dzīvie augi no sēkliņas līdz krāšņiem ziediem. Tas viss balstījies uz brīvprātīgu vēlmi dot cilvēkiem, bērniem prieku un jaunas emocijas citā veidā,” tā B. Vadone.
Reklāma