Inga Karpova
FOTO: INGA KARPOVA
Pirmdien, 10. martā, pēdējā darba diena būs ilggadējai Kārķu pagasta brīvā laika organizatorei, vietējās vēstures pētniecei, liecību apkopotājai un saglabātājai, pašlaik – kādu laiku Kārķu tautas nama vadītājas pienākumu izpildītājai Sandrai Pilskalnei.
Valkas novada iedzīvotāji un no citām vietām atbraukušie cilvēki atzinīgus vārdus veltījuši Sandras kopā ar atbalsta komandu rīkotajām Meža dienām, 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem veltītajiem sirsnīgajiem piemiņas pasākumiem ar uzaicinātām Latvijā pazīstamām personībām, kā arī 1991. gada janvāra barikāžu piemiņai veltītajiem pasākumiem.
S. Pilskalnes paveikto darbu un īstenoto projektu saraksts ir tik garš, ka nemaz tik viegli nav uzskaitāms. Vai šajā gadījumā tas arī ir vajadzīgs? Tikai jāpiebilst, ka Valkas novada pašvaldībā turpinās process, kad darba attiecības tiek pārtrauktas ar zinošiem, atbildīgiem un vietējā kopienā cienītiem cilvēkiem.
Gaidāmajās vēlēšanās nekandidēs
S. Pilskalne vairākus sasaukumus veic arī vietējās domes deputātes amata pienākumus. 2021. gada 5. jūnijā notikušajās vēlēšanās viņu novada pašvaldības domē Valkas novada balsstiesīgie vēlētāji ievēlēja no “Jaunās Vienotības”, “Latvijas Zemnieku Savienības” saraksta, bet domē viņa strādā kā neatkarīgā deputāte. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka gaidāmajās 7. jūnija vēlēšanās S. Pilskalne nekandidēs.
“Es šīs lietas esmu izpratusi. Es vairs negribu visā šajā piedalīties. Lai novads attīstītos, lietas ir jākārto saimnieciski, nevis politiski. Uzskatu, ka jautājumi ir jārisina klātienē, nevis sēžot darba kabinetos. Lauki šobrīd ir pamesti novārtā,” uzskata domes deputāte.
Pašvaldība izbeidz darba tiesiskās attiecības ar Sandru Pilskalni
Sākotnēji informāciju par to, ka 10. marts būs S. Pilskalnes pēdējā darba diena, “Ziemeļlatvija” uzzināja pavisam nejauši. Proti, šonedēļ Valkas novada pašvaldība savā kontā sociālajos tīklos publicēja informāciju par 2025. gada lielākajiem notikumiem Valkas novadā. Izlasot šo informāciju, atklājās, ka šajā plānā nav iekļautas tradicionālās Meža dienas, kas parasti notika aprīļa beigās vai maija sākumā. Uzsākot diskusiju par Meža dienām, Valkas novada pašvaldība skaidroja: “Šāds lēmums, ka Meža dienas nenotiks, nav pieņemts. Ceturtdien, 6. martā, norisināsies tikšanās, kurā tiks lemts par šo jautājumu. Pasākumu kalendārs var tikt papildināts. Aicinām sekot līdzi aktuālākajai informācijai pašvaldības oficiālajos ziņu kanālos.”
Šogad Meža dienas, ja tās notiktu, svinētu 21. gadadienu. Jau 2024. gadā pašvaldības saspīlētā budžeta dēļ bija apdraudēta Meža dienu organizēšana.
Valkas novada pašvaldības sociālajos tīklos komentārā rakstīts: “Ja pat izlems, ka jārīko – kurš tās rīkos? Sandra Pilskalne un Pēteris Pētersons (kārķēnietis, bijušais piecu pagastu pārvalžu vadītājs, kurš no darba pašvaldībā aizgāja 2025. gada sākumā – redakcijas skaidrojums) bija tie, kas to darīja. Vēl kādu laiciņu atpakaļ viņai darbs nebija piedāvāts.” Arī kārķēniete, vietējā uzņēmēja Juta Aušte pierakstījusi: “Mūsu Sandru “noīsina” ar 10. martu. Kopienai gandrīz neaizvietojamu cilvēku. Par Meža dienām pat nerunājot.”
“Ziemeļlatvija” lūdza šo situāciju komentēt novada pašvaldības vadībai. Sabiedrisko attiecību speciālista Ivo Leiša sagatavotajā atbildē skaidrots: “Sandra Pilskalne nav pieņēmusi piedāvājumu ieņemt Kārķu tautas nama vadītāja amatu. Līdz ar to darba tiesiskās attiecības Darba likumā noteiktajā kārtībā ar viņu tiek izbeigtas. Valkas novada pašvaldība izskata iespējas par izglītojoša pasākuma par meža nozares nozīmību rīkošanu, un tuvākajā laikā par šo tēmu notiks iekšējā darba sapulce.”
Jāpiebilst arī, ka šo trešdien, 5. martā, novada pašvaldības Kultūras pārvalde izsludināja konkursu uz Kārķu tautas nama vadītāja amatu. Jaunajam Kārķu kultūras dzīves organizatoram tiek izvirzīta virkne prasību – augstākā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība kultūras jomā; pieredze kultūras jomā tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas kultūras nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos; teicamas organizatoriskās, komunikācijas, saskarsmes un digitālās prasmes; valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; augsta atbildības sajūta un precizitāte pienākumu izpildē un interese un vēlme aktīvi un radoši darboties kultūras jomā. Pašvaldība sola stabilu atalgojumu – 900 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), kā arī apmaksātu papildatvaļinājumu. Aprēķinot aptuveno algu, ko jaunais Kārķu tautas nama vadītājs saņems algas dienā uz rokas, tie būs aptuveni 730 eiro mēnesī. Aprēķinā izmantots “Darba algas kalkulators 2025. gadam”, pieļaujot, ka nodokļu maksātājam netiek piemēroti nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem un papildu nodokļa atvieglojumi, piemēram, par invaliditāti.
Nav gatava pārņemt tautas namu
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” S. Pilskalne tik tiešām apstiprina, ka viņai 10. marts būs pēdējā darba diena. Šo piektdien tautas namu apmeklēs jaunā Valkas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Līga Tetere kopā ar kolēģiem, lai iepazītos ar saimniecību un pārņemtu dokumentāciju un inventāru.
“Es 10. janvārī jau parakstīju uzteikumu, jo manu darba vietu – brīvā laika organizators – ar domes lēmumu likvidēja. Tad, kad man bija jāparaksta šis darba uzteikums, tobrīd man neko nepiedāvāja. Pēc tam gan interesējās, vai neturpināšu darbu jau kā tautas nama vadītāja. Tautas nama vadītājas amatā esmu aizstājēja un par to saņēmu piecus procentus no savas līdzšinējās darba algas. Tie biji 32 eiro mēnesī. Taču šis nav stāsts par atalgojumu. Štrunts par to naudu. Līdz šim pie manis neviens nav atbraucis un teicis, lai turpinu darbu kā tautas nama vadītāja. Es tiešām negribu publiski “mazgāt” netīro veļu, jo tajā brīdī, kad man deva parakstīt šo uzteikumu, nesekoja neviens darba piedāvājums. Taču būšu atklāta – es neesmu gatava pārņemt tautas namu. Man nav arī specifiskās kultūras izglītības. Līdz šim kā sajutu un mācēju, tā arī pasākumus organizēju. Pilnīgi no jauna ir izveidota Valkas novada Kultūras pārvalde, tāpēc uzskatu, – lai uzreiz šajā amatā nāk jauns cilvēks un sāk strādāt jaunajā sistēmā,” uzskata S. Pilskalne.
“Ziemeļlatvija” interesējās, vai S. Pilskalne ir uzaicināta uz sapulci par Meža dienu turpmāko likteni. Viņa atklāja, ka neko nezina par šādu sapulci un neviens ar viņu par šo jautājumu nav runājis.
“Lai tik apjomīgu un jaudīgu pasākumu kā Meža dienas noorganizētu, tas ir darbs no rīta līdz vakaram vairāku mēnešu garumā. Es nevaru pašvaldības vārdā rīkot pasākumus, ja nestrādāju vairs pašvaldībā,” atzīst Meža dienu rīkotāja.
Šajā pārmaiņu laikā S. Pilskalne tur rūpi par pašvaldības telpām, kur agrāk bija viņas darba kabinets, kā arī atrodas īpašais Kārķu dižsievu un dižvīru galds, kā arī seno lietu krātuve.
“Kā Kārķu biedrības “Ugunspuķe” vadītāja novada pašvaldībā esmu iesniegusi iesniegumu ar lūgumu šīs telpas saglabāt biedrībai. Šis jautājums par to, uz kādiem noteikumiem pašvaldība varētu piešķirt šīs telpas biedrībai, būs jāizlemj domes sēdē. Ja dome nolems par telpām prasīt lielu nomas maksu, par ko tad biedrība maksās? Vai būs jāmaksā no mana bezdarbnieka pabalsta?” spriež S. Pilskalne. Taču sarunā viņa vairākkārt atklāj, ka iespēju robežās ir gatava tūristu un skolēnu grupām būt par pavadoni un izstāstīt par Kārķiem un pagasta vēsturi. Viņa negrib ticēt, ka līdz šim visas labās lietas, kas bijušas Kārķos, tiks nogrieztas kā ar nazi.
“Situācijās, kad kādam pētniekam vai studentam būs nepieciešama informācija, protams, ka es sadarbošos. Tas gan nebūs vairs septiņas dienas nedēļā, kā tas bija līdz šim, absolūti nerēķinoties ar savu laiku un personīgo dzīvi. Kamēr šīm lietām nav nākotnes risinājuma, man ir svarīgi, lai iepriekšējo gadu darbs neaiziet nebūtībā,” atzīst kārķēniete.
Viņa skaidro, ka biedrības “Ugunspuķe” darbs ir vairāk vērsts uz projektu rakstīšanu un īstenošanu. Kā pozitīvs piemērs jāmin, ka biedrība vairākus gadus, iesniedzot savu projektu, veiksmīgi piedalījās Borisa un Ināras Teterovu fonda atbalstītajā programmā “Pats savam saimes galdam”. Sākotnēji biedrība “Ugunspuķe” šajā projektā iesaistīja Kārķu pagastā grūtībās nonākušās ģimenes, kurām pirms dārza sezonas sākuma sagādāja sēklas, augļu kokus un krūmus, kvalitatīvus darbarīkus, lai paši varētu izveidot dārzu, to apsēt, sastādīt, izaudzēt un ražu sagatavot ziemas krājumiem. Pēc tam jau šajā projektā iesaistījās arī ģimenes no Ērģemes pagasta. Aizvadītajā, 2024. gadā biedrība “Ugunspuķe” šajā atbalsta programmā bija iesaistījusi jau 23 ģimenes no Valkas novada. Vairākkārt par šīm aktivitātēm un par iesaistīto ģimeņu pieredzi un ieguvumiem esam rakstījuši arī “Ziemeļlatvijā”.
Jāpiebilst arī, ka S. Pilskalne 17 gadus veidoja “Kārķu Pagasta Vēstis”. Tās ir unikālas jauno laiku pagasta vēstures liecības un daudzu dzimtu unikālo stāstu apkopojums.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma