Dalās ar gūtajiem iespaidiem un plāniem pēc vizītes Kijivā

Aizvadītajā nedēļā Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Ukrainas pašvaldību kongresā kara plosītās Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.

Bija uzaicināti to pašvaldību pārstāvji no visas Eiropas, ASV, Dienvidkorejas un Kanādas, kuri jau sniedz palīdzību. Starp uzaicinātajiem bija arī to valstu pārstāvji, kuri potenciāli varētu palīdzēt no Krievijas agresijas cietušajai valstij. Kongresa viens no emocionālākajiem brīžiem bija kongresa patrona Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kā arī NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga uzrunas.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” V. A. Krauklis atzina, ka sākotnēji nebija iedomājies, ka brauciens turp un atpakaļ aizņems tik daudz laika. Taču divās dienās gūtie iespaidi kārtējo reizi apliecinājuši, ka ikvienam un Latvijas valstij kopumā iespēju robežās ir jāsniedz palīdzība Ukrainai un tās iedzīvotājiem, lai pēc iespējas ātrāk uzvarētu šajā bezjēdzīgajā un asiņainajā karā un palīdzētu atjaunot Ukrainas izpostīto infrastruktūru.

“Skaidrs, ka viens no svarīgākajiem atbalstiem ir militārā palīdzībā. Šajā lietā pašvaldības neiesaistās, jo tas ir valsts līmeņa jautājums. Šajā lietā atbalstu sniedz arī brīvprātīgie un nevalstiskās organizācijas. Vienlīdzīgi svarīga ir humānā palīdzība, kas vairāk tieši attiecas uz piefrontes joslu.

Galvenais fokuss tika vērsts uz to, lai palīdzētu atbrīvoto Ukrainas teritoriju atjaunošanā un lai šī palīdzība būtu koordinētāka un mērķtiecīgāka. Līdz šim daudzas pašvaldības pēc savas iniciatīvas kaut ko jau dara un darīja. Taču līdz šim tāda kopīga redzējuma par to, kas ukraiņiem ir visvairāk nepieciešams, nebija. Tāpat kā koordinācijas. Laiks rit, un to vajadzību kļūst arvien vairāk,” atzīst V. A. Krauklis.

Pirmajā dienā visu valstu pārstāvji devās uz izvēlētajiem Ukrainas apgabaliem. Ukraiņu puse jau bija piedāvājusi valstu pārstāvjiem, kurus apgabalus viņi varētu pārņemt šefībā. Latvijai kopā ar Franciju un perspektīvā arī Dienvidkorejai piedāvāts Černihivas apgabals.

V. A. Krauklis stāsta, ka viņš miera laikā kopā ar Valgas delegāciju jau bijis Černihivā.

“Jau bija noticis Krimas konflikts. Tolaik daudz ar ukraiņiem runājām par šī salīdzinoši mazā mēroga konfliktu, kurā černihovieši bija gājuši bojā. Tas bija tik emocionāli, ka, piebraucot pilsētas centrā pie viesnīcas, kurā toreiz ar igauņiem dzīvojām, tā bija pilnībā sabumbota. Viesnīcas vietā ir tikai drupas. Apskatījām ne tikai kara postījumus pašā pilsētā, bet arī lauku teritorijās.

Visemocionālākā bija tikšanās ar iedzīvotājiem ciemā, kurā krievu okupanti bija visus ciema iedzīvotājus sadzinuši šaurā bērnudārza pagrabā. Tur viņi tumsā bez elektrības, bez tualetēm, gaisa, bez normālas ēdināšanas pavadīja divdesmit septiņas dienas. Cilvēkiem nebija pat vietas, kur apgulties. Šajās dienās vienpadsmit cilvēki nomira, bet desmit par nepakļaušanos nošāva. Šos cilvēkus okupanti izmantoja kā dzīvo vairogu, jo šajā bērnudārza ēkā bija armijas štābs. Lai ukraiņi šo ēku neapšaudītu, tādēļ šos ciema iedzīvotājus tādā veidā mocīja. Runājot ar šiem cilvēkiem, kuri izcieta šīs šausmas, ne viņi paši, ne mēs neiztikām bez asarām. Turklāt nav izprotama šī nežēlība, kurai nav nekāda pamata.

Apskatījām arī vairākas nopostītas slimnīcas, kurās zem krievu tanku zalvēm tika evakuēti pacienti. Lai visā Ukrainā atjaunotu kara postījumus, tie pat nav vairs miljoni eiro, bet gan jau triljoni.

Runāsim atklāti – Latvijas pašvaldību finansiālās iespējas ir diezgan ierobežotas. Tomēr atsevišķas lietas un projektus varam kopīgi īstenot. Latvija jau palīdzējusi vienam uzņēmumam, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, sabombardēto logu vietā ielikt jaunus logus. Šāda veida projektus, pašvaldībām apvienojoties, mēs varam pacelt, piesaistot arī uzņēmējus un privātos ziedotājus. Šādi projekti ukraiņiem arī ir ļoti svarīgi,” uzsver V. A. Krauklis.

Pirmās dienas vakarā bija tikšanās ar vēstniecību goda konsuliem vēstniecībās un ar lielākajām Latvijas organizācijām, kas palīdz Ukrainai, ziedot.lv ar Rūtu Dimantu.

“Šī tikšanās bija ļoti svētīga. Ne visi, ne mēs no pašvaldībām līdz šim nekad vēl nebijām tikušies. Mēs izrunājām daudzas labas lietas. Piemēram, par to, ka divām biedrībām ir bāze gan Rīgā, gan Kijivā. Ja uz Ukrainu ir neliela palīdzības krava, mums nav jādomā, kā to nogādāt, jo tas ir ne tikai sarežģīti, bet arī dārgi.

Viens no goda konsuliem, kuram divi dēli gājuši bojā piefrontes zonā, sniedzot palīdzību, precīzi izstāstīja, kas ir primārā nepieciešamība. Centīsimies ukraiņu glābējiem sagādāt prožektorus, lai viņi naktī glābtu cilvēkus, kas iesprostoti zem sašauto māju drupām,” apņēmīgi stāsta novada pašvaldības vadītājs.

Savukārt otra diena bijusi nozīmīga nedaudz citādākā veidā – visu valstu pārstāvji kopā ar ukraiņiem satikušies šajā kongresā.

“Mūs klātienē uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Protams, ar Zelenski individuāli parunāt nav iespējams. Varu teikt tikai to, ka viņš tiešām šim kara laikam ir piemērots. Ukraiņiem ar prezidentu ir paveicies.

Zelenskis lielo auditoriju pilnībā paņēma savā varā, ar savu uzrunu aizkustināja. Pirms tam Francijas pārstāvji teica, ka šīgada budžetā nav iekļāvuši naudu Ukrainas atbalstam, bet pēc Zelenska uzrunas un vizītes Černihivā franči savu nostāju mainīja un solīja sniegt jau tūlītēju palīdzību. Zelenskis runāja, neizmantojot priekšā uzrakstītu tekstu. Ļoti vienkārši, argumentēti un tajā pašā laikā sirsnīgi un uzrunājoši.

Jāteic, ka NATO ģenerālsekretārs pirmo reizi bija vizītē Kijivā. Satikām ļoti daudz ekselenču. Bija arī drošības pārbaudes, bet ukraiņi to māk izdarīt ātri, vienkārši un ar cieņu. Tas arī atstāja labu iespaidu,” atzīst V. A. Krauklis.