Brienot pļavā

Jau 21. jūnijā būs saulgrieži, un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara. Ierasts domāt, ka ap vasaras saulgriežiem ir īstais laiks vākt tējas. Šajā laikā lielākā daļa augu ir ziedēšanas pilnbriedā. Protams, viss atkarīgs no sugas, no tā, kuru auga daļu nepieciešams ievākt. Sava teikšana ir arī laikapstākļiem, jo katru gadu kaut kas zied agrāk, kaut kas vēlāk.

Par to, ka zāļu tējām ir mega liela iedarbība un efekts, pārliecinājos pirms pāris gadiem, ciemojoties pie īstas latvju saimnieces Sarmītes Brūveres Umurgas pagastā. Atminos, ka viesus viņa cienāja ar dažādām pašas ievāktām zāļu tējām, piekodinot, kāda tēja kādiem dzīves brīžiem vai noskaņojumam būs piemērotākā. Šī – mundrumam, šī – nervu sistēmai, šī – elpceļiem, šī – imunitātei un tā tālāk. Neatceros, kāda sastāva tēju toreiz nobaudīju, bet līdz pat šai dienai atceros dzēriena ietekmi. Aizbraucot mājās, jutos pacilāta, enerģijas pilna. Ja tā var raksturot, tad mani ilgi vēl nepameta neierastas sajūtas, gluži vai lidoju pāris soļus virs zemes kā teicienā “nez kādas zālītes esi salietojies”.

Pēc šī gadījuma man nav nekādu šaubu, ka zāļu tēju vākšana ir vesela padarīšana – kas ar ko sader, kādi augi, visdrīzāk, nav paredzēti lietošanai tējās. Nu vairs nebrīnos, ka zāļu tantiņas, kuras zina pareizos augu salikumus, vairumā gadījumu var izlīdzēties bez aptiekas apmeklējuma vai nervu pilieniem.

Tēju ievākšana un pagatavošana ir teju vesela zinātne. Neba es vienīgā, kas mēdz ievākt vien zināmos augus, – pamatā gaiļbiksītes, dārzā audzētās piparmētras un kumelīšu ziedus. Cenšos vasarā salasīt arī liepziedus, kuru tējai piemīt izteikti medaina garša. Pērn vismaz manā pusē liepas neziedēja, tāpēc ir cerības, ka šogad tās ziedēs pilnā krāšņumā.

Dienās pirms Jāņiem pļavās brien arī tie, kuri vēlas nopīt tradicionālu svētku vainagu. Kāds vadās pēc izjūtām – kādās krāsās, noskaņā iztēloties savu svētku rotu. Cits patur prātā vecos labos padomus: vainagā iepīt pa kādam ozola zariņam, jo tam piemīt spēcīga enerģija, tas simbolizē spēku un veselību. Arī asinszāle un kumelīte simbolizē veselību. Bez āboliņa, kas simbolizē uzticību un ģimeniskumu, grūti iedomāties līgokroni. Tāpat vainags nav iedomājams bez margrietiņām. Kā lasu interneta dzīlēs augu skaidrojumā – tās ir kaislību puķes, kuras simbolizē maigumu, nevainību un uzticīgu mīlestību. Pa vidam var iepīt jasmīnu, kas simbolizē laipnību un jautrību. Ja sanāk iepīt sarkano magoni, tā esot auglībai. Savukārt zilā rudzupuķe dos smalkumu un trauslumu, kā arī simbolizē skaistumu. Papardes dos kuplumu – tās simbolizē sirsnību, burvību un valdzinājumu. Ja nepieciešama dziedināšana, tad vainagā būtu jāiepin pelašķi un peonijas. Jāņu vainagā jābūt trejdeviņām zālītēm, tad tas simbolizē bagātību dvēselē, garā un prātā.

Lai vai kādiem ticējumiem un paražām ļaujamies, ikdienas skrējienā ir vērts paņemt mazu pauzīti, lai iebristu tuvējā pļavā un izraudzītos skaistākās jāņuzāles, un salasītu kādu īpašu augu saišķi, ko izkaltēt un gada otrajā pusē pasniegt ar īpašu lepnumu kā tēju “Mana vasaras garšu buķete”. Lai kustīga un lustīga vasara!