Brīdinājuma sirēnas vietā bija dzirdama tikai sprakšķoša skaņa

“Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims informē, ka pagājušajā nedēļā Valgā un visā Igaunijā pārbaudīja brīdinājuma sirēnas un konstatēja problēmas.

Trešdien pulksten trijos Valgas kultūras centra priekšā stāvošie jaunieši aizsedza ausis. Viņi zināja, ka sirēnas, kas brīdina par briesmām, pirmo reizi sāks skaļi gaudot. Tomēr no skaļruņiem uz kultūras centra jumta sprakšķēšana un krakšķēšana mijās ar klusumu.

Veru ielas rajonā pāri dzelzceļa līnijai ārā tik tikko varēja dzirdēt otras pierobežas pilsētas sirēnu, bet telpā esošie to pat nepamanīja.

Glābšanas pārvaldes dati liecina, ka divās trešdaļās atrašanās vietu avārijas sirēnas sāka darboties laikā, bet vairumā pārējo vietu palaišana aizkavējās. Dažviet signalizācijas sistēmas nedarbojās, kā tas notika Valgā. Lai gan ziņojumiem par gaidāmajām sirēnām mobilajos tālruņos bija jāpienāk pulksten vienpadsmitos un trijos, dažas no tām pienāca pusstundu pirms vai stundu vēlāk. Īsziņa galu galā sasniedza aptuveni 1,5 miljonus ierīču, taču tik liela skaita ziņojumu nosūtīšana vienlaikus nozīmē, ka pēdējām varētu būt nepieciešama vairāk nekā pusstunda, lai tās saņemtu. Pirmo 15 minūšu laikā aptuveni 700 000 mobilo tālruņu īpašnieku bija saņēmuši īsziņas paziņojumu.

Kā sacīja Glābšanas pārvaldes krīzes gatavības padomnieks Tambets Vodi, testēšana bija ļoti nepieciešama. Tā tika izmantota, lai noteiktu, vai krīzes situācijā informācija pietiekami ātri sasniedz cilvēkus. Vajadzēja pārbaudīt arī sirēnas. Iedzīvotāji pieredzēja, kā valsts brīdina viņus briesmu gadījumā un kā izskatās brīdinājums par briesmām. “Sistēma parādīja, ka visam vajadzētu būt darba kārtībā. Tagad analizēsim, kādas bija tehniskās problēmas. Ja neveic pārbaudes, nevar mācīties un pilnveidoties.”

Arī pats T. Vodi dažādos laikos savos tālruņos saņēma brīdinājuma ziņojumus par draudiem. Viens mobilais tālrunis informāciju saņēma dažas minūtes pēc vienpadsmitiem, bet otrs to saņēma trīs ceturtdaļstundas vēlāk. “Tam noteikti nevajadzētu tik ilgi vilkties. No testēšanas ir daudz ko mācīties, un mums jāaplūko, kā panākt, lai ziņojumi pienāktu ātrāk. Ja mēs nosūtīsim paziņojumus visiem iedzīvotājiem, tiem vajadzētu pienākt vismaz pāris minūšu laikā,” sacīja T. Vodi.

Ārkārtas paziņojumu sistēma ir centrāla: gan sirēnas, gan īsziņu un lietotņu paziņojumus var izsūtīt vienlaicīgi no viena punkta. Glābšanas pārvaldes darbinieki norāda, ka tas ir ļoti svarīgi ātrai reaģēšanai krīzes laikā.

Pirmo reizi tika ieviesta valsts mēroga ārkārtas situāciju izziņošanas sistēma “EE-Alarm”. Tas notika Igaunijas Aizsardzības spēku mācību “Siil” ietvaros. Kopumā sirēnām bija jāsāk darboties 22 apdzīvotās vietās un Tallinas apkārtnē.

Testēšanas laikā konstatētās problēmas analizē Iekšlietu ministrija, Glābšanas pārvalde, Ārkārtas reaģēšanas centrs, Valsts informācijas sistēmu aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju un attīstības centrs un Sieviešu mājas aizsardzības dienests.