Pie tā saucamā bobika stūres sēž Jānis Gustaps no Ērģemes. Starp kompānijas dalībniekiem arī pats spēkrata īpašnieks Andis Meirēns (pirmais no kreisās aiz mašīnas loga). Foto: No “Facebook”

Aizvadītajā nedēļā norisinājās Naukšēnu – Ķoņu svētki. Tur skatītāju aizrautību un interesi izraisīja braucamrīku parāde, kurā dažādos transportlīdzekļos bija redzami arī dalībnieki no Valkas, Ērģemes, Kārķiem un ne tikai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Braucamrīku parādē devās senatnīgas automašīnas, restaurēti mocīši, gaziki, kvadricikli un citas tehnikas vienības. Tur varēja ieraudzīt vairākus braucamrīkus (divas javas, divas minskas, divus blakusvāģus, IŽ moci, bobiku un kvadriciklu) no kārķēnieša Anda Meirēna kolekcijas, kuros pie stūres vai pasažieru vidū bija gan viņa ģimenes locekļi, gan radi un draugi.

“Līdz šim esam piedalījušies arī citās braucamrīku parādēs. Ir pasākumi, uz kuriem tiekam, ir, kurus palaižam garām, ja tie sakrīt ar citiem svarīgākiem darbiem – kulšanas laiku, pīļu medību sezonas atklāšanu vai tamlīdzīgi. Esam piedalījušies šādos pasākumos gan pagastu svētkos, gan pilsētu svētkos, tostarp Rūjienā un Valkā. Šovasar Valkas pilsētas svētkos gan piedalījās tikai dēls Artūrs, braucot ar motociklu, pārējie bija līdzjutējos. Šajā reizē mums izdevās savākt kopā gana lielu un draudzīgu kompāniju, par to man liels prieks,” iesāk A. Meirēns, kurš jau pirms laba laika zinājis, ka šāda braucamrīku parāde būs, tāpēc arī gatavošanās šim pasākumam bijusi jau laikus. Nācies pārskatīt braucamos, vai visiem rūc motors, un nedaudz tos arī uzfrišināt, jo parāde ir parāde, un ilgstoša stāvēšana garāžā jebkurai tehnikai atstāj savas pēdas.

Tehniskas lietas un ķimerēšanās ar dzelžiem viņam ir sirdslieta. “Tas vairāk tāds hobijs rudens un ziemas vakaros, tagad jau siena laiks, jābūt tīrumā. Nereti vienu kārtīgu motociklu var salikt kopā tikai no vairākiem braucamajiem. Jo tie motocikli, kuriem ir vēsturiska nozīme (par kādiem eksemplāriem iet runa, ir vieglāk parādīt, nekā izstāstīt), jau tajā laikā bija reti, bet šobrīd varbūt ir saglabājušies vien dažos eksemplāros. Tāpēc pēc rezerves daļām un atsevišķām detaļām esmu braucis pakaļ pa visu Latviju. Skatos, kas kur ko piedāvā, varbūt kādam garāžā tas ir lieks un nederīgs, bet man tieši trūkst, lai mocītis tiktu pie dzīvības. Savukārt bobiku, ar kuru devāmies parādē, taisīju veselu gadu, lai tas būtu braucams. Sākotnēji tas bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Valkas rajonā, visticamāk, šādu braucamo vairs nav, jo no vairākiem kopā esmu salasījis rezerves daļas,” pauž A. Meirēns, kura kolekcijā šobrīd ir ap desmit ejoši braucamie, bet vairāki vēl gaida rindā uz salikšanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par lielāko atradumu vērtību savā kolekcijā viņš min zaļas krāsas IŽ (49. gada) motociklu, ko savā laikā izdevies restaurēt, un arī tas līdzvērtīgi piedalās braucamrīku parādēs. “Tas ir DKV vācu motocikls, kuru savā laikā krievs bija nozadzis un pārvedis ar visām “Audi” ražotāja zīmēm. Tas ir 49. gada modelis, tātad tam ir vairāk nekā 70 gadu,” papildina kārķēnietis.

Viens no braucamrīku parādes dalībniekiem kārķēnietis Ivans Sokačs stāsta, ka kopumā pasākums izvērtās foršs. “Parādījām savus braucamos un apskatījāmies, ar ko atbraukuši citi. Patiesībā daudziem mājās ir saglabājies kāds interesants braucamo eksemplārs, taču ne visi tos gatavi savest kārtībā līdz braucamam stāvoklim, tāpēc cepuri nost Andim, kurš to dara,” saka I. Sokačs un piebilst, ka parādē neiztika arī bez tehniskām ķibelēm, bet tās ātri vien tika atrisinātas.

Savukārt Jānis Gustaps no Ērģemes, kurš arī sēdās uz viena no A. Meirēna restaurētajiem motocikliem, atzina, ka šis pasākums ir īstā vieta, kur šādiem ekskluzīviem braucamrīkiem parādīties gaismā, lai arī citi tos redzētu. “Andim ir vairāki tādi atjaunoti, pat nepārkrāsoti moči, – ir saglabāta oriģinalitāte, un tieši tas, manuprāt, ir tāda kā “odziņa”. Galvenais, ka publikai patika. Šādiem pasākumiem parasti ir gana daudz skatītāju un līdzjutēju. Ja ikdienā praktiski ar šiem braucamajiem nekur tālu nebrauc, tad šoreiz Andis deva tādu iespēju. Ir forši, ka šādas parādes kāds sarīko un var ar tiem izbraukt,” atklāj J. Gustaps un uzsver, ka šādā transportlīdzekļu parādē viņš piedalījās pirmoreiz un tieši tāpēc tā viņam paliks atmiņā uz ilgu laiku. “Šur tur ik pa laikam ir bijušas šādas parādes, bet līdz šim nav sanācis laika pašam piedalīties, tāpēc ļoti priecājos, ka šoreiz man bija tāda iespēja,” viņš saka.