Banku klientiem nākas paļauties uz digitālās vides pakalpojumiem

Lielākai daļai iedzīvotāju alga, sociālie pabalsti un citi ienākumi tiek ieskaitīti kontā, bet dažādu ikdienas pakalpojumu saņemšanai ir nepieciešama skaidra nauda. Taču ne vienmēr pa rokai ir bankas pakalpojumi – bankomāts, kurā izņemt naudu. Cik pieejami ir šie pakalpojumi, un kur iedzīvotājiem ir iespēja saņemt banku, banku filiāļu vai līdzīgu pakalpojumu grozu?

Lai sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” pēta un atspoguļo reālo situāciju, uzklausot pieredzes stāstus un iedziļinoties iedzīvotāju paradumos mūsdienās.

Pilsētās dzīvojošajiem nav problēmu ar skaidras naudas izņemšanu vai iemaksu bankomātos, bet laukos paveras pavisam cita aina, – lai saņemtu šos pakalpojumus, nereti nākas mērot desmitiem kilometru līdz tuvākajam bankomātam. Citas naudas izņemšanas iespējas (piemēram, tirdzniecības vietās), ir krietni vien ierobežotas un pieejamas vien dažās vietās mūspusē.

Bankomāti uz pirkstiem saskaitāmi

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Smiltenes novadā bankomāti darbojas Raunā (“Swedbank”), Apē (“Swedbank”), Gaujienā (“Swedbank”) un Smiltenē pat vairāki (tostarp “Luminor”, “Swedbank” un SEB bankomāti). Valkas novadā bankomāti ir tikai Valkā. Šeit pieejami “Swedbank” un SEB bankomātu pakalpojumi. Ne vienā, ne otrā novadā banku, banku filiāļu nav jau vairākus gadus. Lai gan banku pakalpojumi pieejami arī Valgā, iedzīvotāji vairāk uzticas pašmāju pakalpojumiem.

Palīdzīgu roku sniedz klientu apkalpošanas centros

Dažādu pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāji izmanto Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pakalpojumus. Klātienē centru speciālisti sniedz iedzīvotājiem konsultācijas, nereti klientiem palīdz risināt situācijas, kas saistītas ar internetbanku.

“Lai atsevišķi tiktu izdalīts kāds no banku pakalpojumiem kā tādiem, tāda lieta nav klientu apkalpošanas centros. Atbalsts, ko klientu apkalpošanas centros mēs sniedzam, ja iedzīvotāja rīcībā ir internetbanka, ir nelielam klientu lokam, kuriem regulāri palīdzam veikt rēķinu apmaksu. Mēneša sākumā, kad cilvēks saņēmis rēķinus, viņš nāk ar tiem, lai kopīgiem spēkiem internetbankā tos apmaksātu, varam palīdzēt arī pieteikt vai aktivizēt jaunu karti, ja gadījumā līdzšinējā ir nozaudēta vai nobloķēta. To viņš var izdarīt pie publiskā datora, kurā pats autentificējas. Tā vairāk ir atbalsta sniegšana, palīdzēšana orientēties interneta vidē, ja klientam kaut kas nav skaidrs. Tāpat esam palīdzējuši cilvēkiem pieteikt rindu uz kādu no banku filiālēm Valmierā klātienes pakalpojumiem, jo tā kārtība šobrīd ir tāda, ka vieta jārezervē internetā. Tad mēs noskaidrojam, kāda banka, meklējam, kur var pieteikties, rezervējam vizītes laiku, – katrai bankai ir arī savi nosacījumi. Neteiktu, ka ļoti bieži ir jārisina šādas situācijas, bet ir,” norāda Evija Valaine, Smiltenes novada VPVKAC vadītāja un uzsver, ka Smiltenes un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem ar naudas izņemšanu vai iemaksu problēmām nevajadzētu būt, jo šādi pakalpojumi ir pieejami vairākos bankomātos.

“Būtu labi, ja Smiltenē darbotos kāda bankas filiāle vismaz pāris dienas nedēļā. Bankas veic savu monitoringu un, lai atvērtu filiāli konkrētā apdzīvotā vietā, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Sliecos domāt, ka arī tie klienti, kuri ir gados vecāki un ar digitālajām ierīcēm vēl tikai mēģina sadraudzēties, pa šo pēdējo laiku to visu ir pieņēmuši, apraduši. Klientu apkalpošanas centrā ir sistēma norēķināties ar karti, bet, piemēram, par nekustamā īpašuma nodokli vai nomu var norēķināties arī ar skaidru naudu Īpašumu un vides nodaļā, kā ar pagastu apvienības pārvaldēs,” viņa saka.

Līdzīgu pakalpojumu klāstu iedzīvotāji saņem arī citos klientu apkalpošanas centros, tostarp pagastos.

Vienīgais skaidras naudas iemaksas bankomāts

Valkas novadā ir tikai viens bankomāts jeb tā saucamais SEB pašapkalpošanās centrs, kurā naudu var gan izņemt, gan iemaksāt, un izmaksas bankomāts, kas atrodas Rīgas ielā 25 Valkā.

VPVKAC Valkā bieži ierodas klienti, kuriem ir aktuāli bankas pakalpojumi vai radušās kādas neskaidrības par iemaksas/izmaksas bankomāta darbību. “Apkalpošanas centra durvis bieži vien ver klienti, kuriem ir nepieciešama palīdzība arī pie bankomāta – izņemt vai iemaksāt naudu. Klientu apkalpošanas centrs atrodas zem viena jumta ar SEB pašapkalpošanās centru. Turklāt daudziem joprojām zemapziņā ir palikusi iepriekšējā pieredze, ka tieši te kādreiz bija “SEB bankas” filiāle, un iedzīvotājiem ir sajūta, ka te var saņemt arī bankas pakalpojumus. Taču, kā zināms, tuvākā iespēja apmeklēt filiāli un saņemt konsultācijas un bankas pakalpojumus ir Valmierā. Filiāle Valkā slēgta jau vairākus gadus, un runas, ka tā varētu kādā brīdī atsākt darbību, nav dzirdētas,” akcentē Baiba Vorobjeva, Valkas novada VPVKAC vadītāja.

Taujāta, kādos gadījumos klienti vēršas ar lūgumu doties palīgā pie bankomāta, viņa saka: “Daļa vecāka gadagājuma cilvēku vēl īsti nav droši ievadīt PIN kodu vai nezina, kā rīkoties, kad kāda darbība uz ekrāna ir izdarīta nepareizi. Nekādas vienošanās no bankas puses, ka mums tas būtu jādara, protams, nav. Tā ir mūsu brīvprātīga rīcība – vēlme palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Šim bankomātam ir pamatīga noslodze, cilvēki nāk un iet visas dienas garumā. Daudzi uzņēmēji šeit veic naudas iemaksas, jo citu iespēju jau Valkā nemaz nav.”

Lielāku pasākumu laikā, tostarp nupat Valkā un Valgā aizvadītajā robežtirgū, pie naudas izmaksas vietām veidojas pat rindas. Viņa novērojusi, ka pēdējā laikā šim bankomātam bieži ir tehniskas ķibeles, vai nu bankomāts “negrib” izdot naudu, vai vienkārši nedarbojas. Līdz ar to cilvēkiem tīri psiholoģiski zūd pārliecība, ka uz bankomātu varētu paļauties, ka tas pildīs savas funkcijas. Ne bieži, bet ir dzirdēti gadījumi, kad ne konkrēti šis, bet bankomāti kā tādi ir “apēduši” karti. “Šis bankomāts mēdz iziet no ierindas. Šādi gadījumi ir ik pa laikam. Tad mēs paši sazināmies ar bankomāta apkalpojošo personālu un informējam viņus par radušos situāciju. Manīts, ka meistari ierodas visai drīz, tajā pašā dienā. Tomēr maija sākumā, svētku laikā, kad iekrita vairākas brīvdienas, bankomāts nav darbojies vairākas dienas, teica iedzīvotāji. Grūti pateikt, iespējams, neviens nebija ziņojis, ka bankomāts nedarbojas. Arī klientu apkalpošanas centra darbiniecēm bija vairākas brīvdienas, uz vietas nebijām, tāpēc nevarējām ziņot pat radušos kļūdu,” pamato B. Vorobjeva.

Par saviem ikdienas paradumiem viņa teic, ka visur ir ērtāk norēķināties ar bankas karti, taču skaidra nauda arī makā ir vajadzīga, jo pakalpojumu loks, kur tā vajadzīga, joprojām ir gana plašs, kaut vai doties uz tirgu iepirkties. “Daudzi, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, joprojām vairāk izvēlas norēķināties ar skaidru naudu. Pašvaldībā darbojos arī kā kasiere. Varu atklāt, ka pašvaldības kasē ir iespēja norēķināties tikai ar skaidru naudu. Līdz ar to skaidras naudas apgrozība joprojām ir aktuāla. Varbūt nākotnē būs citādāk, bet šobrīd ir šādi un iedzīvotāji to zina, ar to rēķinās. Neesmu dzirdējusi, ka kādam tas sagādātu neērtības. Ir vietas, kur tieši prasa norēķināšanos tikai ar bankas karti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jābūt mobiliem, ar to domājot, spējīgiem pielāgoties dažādām situācijām,” uzskata B. Vorobjeva.

Izmanto iespēju izņemt naudu veikalā

Vairākās mazpilsētās, novados un pagastos, kur bankomātu nav, bankas jau piedāvā iedzīvotājiem izņemt skaidru naudu veikalos, aptiekās, degvielas uzpildes stacijās un citās vietās. “SEB bankas” mājaslapā ir atrodamas tirdzniecības un pakalpojumu vietas piecās pilsētās un 31 novadā, kurās iedzīvotāji, norēķinoties par pirkumiem vai pakalpojumiem ar bankas maksājumu karti, var pieprasīt izņemt līdz 100 eiro skaidrā naudā.

Ne viss ir tik rožaini, mūspusē atzīmētas vien dažas vietas, kur to var izdarīt. Iespējams, informācija sen nav atjaunota, jo norādītajās vietās, lai gan sarakstā vēl ir minēts, bet reāli uz vietas šāds pakalpojums vairs nav pieejams vai arī minētā tirdzniecības vieta nemaz faktiski vairs nedarbojas (nesenā pagātnē ir likvidēta).

“Jā, pirms dažiem gadiem pie mums veikalā iedzīvotājiem bija iespēja izņemt skaidru naudu, norēķinoties par pirkumiem. Jau kādu laiku šādas iespējas vairs nav. Iemeslus gan nevarēšu minēt, tas būtu jāprasa priekšniecībai. Zinu, ka daļa mūsējo izņemt skaidru naudu dodas uz Naukšēniem vai, ja ir kādas darīšanas, izņem naudu Valkā,” atklāj Ija Eglīte, veikala “Lats” vadītāja Kārķos.

Viņa norāda, ka iedzīvotāju iepirkšanās paradumi ir dažādi. Daļa izmanto bankas norēķinu kartes, citi maksā skaidrā naudā. “Es teiktu, ka mums vairāk ir tādu, kas norēķinās ar skaidru naudu, mazāk ar karti. Ar banku kartēm vairāk klientu nāk konkrētos mēneša datumos, kad ieskaitīta alga vai kādi pabalsti,” piefiksējusi I. Eglīte.

Viņa pati ikdienā vairāk izmanto internetbanku un bezskaidras naudas norēķinus. “Saprotu iedzīvotājus, kuri ar nedrošību dodas pie bankomātiem. Arī es esmu starp tiem. Lai gan māku ievadīt kodu, izņemt naudu, vienmēr ar nelielām bažām eju pie bankomāta, ar sajūtu, ka tikai kaut ko neizdaru nepareizi. Man pašai šad tad sanāk doties uz Rūjienu, tur tad arī visbiežāk izmantoju bankomātu pakalpojumus,” saka kārķēniete.

Iztaujājot iedzīvotājus vairākos pagastos, grūti atrast apdzīvotas vietas ārpus pilsētām, kur būtu iespēja izņemt skaidru naudu, veicot pirkumus.

Šāda iespēja ir SIA “Lauku apgāds un meliorācija” veikalā “Uni Bode” Mēros, kur ikdienā var nopirkt gan pārtikas, gan rūpniecības preces. Naudas izņemšana laukos ir pieprasīts pakalpojums, skaidro veikala vadītāja Kaija Eglīte. “Šo pakalpojumu iedzīvotāji izmanto ļoti bieži – gan cilvēki gados, gan jaunāki. Viņi visi ir priecīgi, ka šeit ir tāda iespēja, citādi tuvākā naudas izmaksa ir pieejama tikai Smiltenē. Turklāt pēc šī pakalpojuma brauc arī citu pagastu iedzīvotāji, kuriem ir ērtāk un izdevīgāk iegriezties veikalā, nekā doties uz pilsētu un meklēt tur bankomātu. Šajā veikalā naudu var izņemt jau vairāk nekā desmit gadus,” stāsta K. Eglīte un skaidro, ka pakalpojumu var izmantot, jau sākot ar iepirkšanos no pirmā centa. Taču jāpatur prātā, ka vienā pirkuma reizē skaidras naudas izmaksa nevar pārsniegt 100 eiro.

Tirgotāji tiek aicināti izmantot šo iespēju, jo reģionā esošam veikaliņam tas var dot gan apmeklētāju plūsmas pieaugumu, gan arī atvieglot inkasācijas nepieciešamību. “Pie mums šo pakalpojumu nodrošina “SEB banka”. Arī mums kā tirgotājiem ir labi, ka nauda nestāv kasē, bet nonāk apgrozībā. Patiesībā klienti lielākoties izvēlas norēķināties ar bankas karti, tas automātiski nozīmē, ka skaidas naudas apgrozījums sarūk. Tas varbūt ir mīnuss citiem, tiem, kas vēlas šeit izņemt skaidru naudu,” akcentē Kaija.

Taujāta, vai nerodas sajūta, ka skaidra nauda kā tāda pamazām tiek izskausta no ikdienas paradumiem, viņai tā gan nešķiet. “Varbūt pilsētā ir citādāk, bet laukos cilvēki nevar iztikt bez skaidras naudas. Ikdienā ir jāmaksā par dažādiem gadījuma darbiem, piemēram, zemes apstrādes vai zāles pļaušanas pakalpojumiem. Tāpat cilvēki gādā malku no kaimiņa vai iegādājas kaut ko no vietējiem zemniekiem. Kā citādi norēķināsies, ja ne ar skaidru naudu?” saka Kaija.

Bankas karti uztic savējiem

Nokļūšana līdz tuvākajam bankomātam daudziem nav vienkārša, tāpēc, ja pilsētā nav paredzētas nekādas citas darīšanas un vajag tikai izņemt naudu, tad iedzīvotāji savu bankas karti uztic tuviniekiem, tā laikrakstam atzina vairāki uzrunātie, tostarp kāda vijciemiete. “Kad vajag izņemt naudu, man meita izņem Valkā,” viņa norādīja.

Savukārt trapeniete Irisa Popoviča ar bankas karti saistītos jautājumos sniedz atbalstu savai mammai, kura ir kundze cienījamā vecumā (87 gadi).

“Lielai daļai vecākā gadagājuma cilvēku pensijas joprojām ir pasta norēķinu sistēmas kontos un pensijas mājās piegādā pastnieks. Savukārt tos, kuriem nauda ienāk bankas kontā, pēc naudas aizved bērni, mazbērni vai kaimiņš. Vai arī viņi uztic savu karti kādam citam, kas izņem naudiņu. Tā cilvēki tiek pie skaidras naudas ikdienas izdevumiem. Tuvākie bankomāti mums ir Gaujienā, Apē un Alūksnē. Es visbiežāk dodos uz Alūksni, kur pati izņemu naudu un parūpējos arī par to, lai mana mamma nepaliek bez skaidras naudas makā. Viņa paļaujas uz manām zināšanām, prasmi apieties ar mūsdienu tehnoloģijām, tostarp internetbanku,” norāda I. Popoviča.

Taujāta par saviem ikdienas naudas lietošanas paradumiem, viņa teic, ka tirdzniecības vietās mēdz lietot gan bankas karti, gan iepirkties ar skaidru naudu. “Es iepērkos gan tā, gan tā. Esmu pavērojusi, ka cilvēki, kas iepērkas pirms manis, norēķinās vai nu ar bankas karti, vai skaita naudiņu, kas ir maciņā. Es domāju, ka skaidra nauda no aprites nekur nepazudīs. Vismaz mēs, cerams, to nepiedzīvosim,” viņa saka un dara zināmu, ka bankas pakalpojumi klātienē viņas ģimenē ir bijuši nepieciešami. Ne bieži, bet pagājušajā gadā tāda vajadzība bija. Tad viņa veda mammu uz “Swedbank” filiāli Gulbenē, kas esot tuvākā bankas filiāle viņu dzīvesvietai.

Trapeniete uzsver, ka laukos iedzīvotāju ikdienas paradumi ir pakārtoti tā, ka bez skaidras naudas palikt nevajadzētu. “Pilsētā varbūt ir citādāk, bet es varu runāt, kā ir laukos. Mums tomēr ir jāmaksā ar skaidru naudu par malkas skaldīšanu vai krāmēšanu, vai par mazdārziņa apstrādāšanu un to skaidro naudiņu, protams, vajag. Lai kā mēs vēlētos un gribētu, cerību, ka varētu pienākt diena, kad Trapenes pagastā būtu bankomāts, praktiski nav. Šādu un citu pakalpojumu esamību jau galvenokārt nosaka iedzīvotāju skaits – potenciālie pakalpojuma saņēmēji. Situācija laukos, ne tikai pie mums, pēdējos gados ir ļoti dramatiska,” secina I. Popoviča, viņa arī Trapenes pagasta iedzīvotāju padomes valdes priekšsēdētāja.

Iedzīvotāju paradumi mainās

Izskanējis, ka bankām būs jāatvieglo skaidras naudas izņemšana bankomātos, kā arī jānodrošina pastāvīgi pakalpojumi pilsētu un novadu iedzīvotājiem klātienē. Tā noteikts septembrī aizvadītā gada Saeimā pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos, paredzot prasības bankām par bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku. Skaidras naudas izņemšanai noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijā turpmāk jābūt pieejamam vismaz vienam bankomātam. Tāpat likuma grozījumi paredz banku filiāļu darbības atjaunošanu pilsētās un novadu centros, kur aizvadītajos gados daudzviet to pārtrauca, pamatojot, ka to uzturēšana neatmaksājoties.

“Klātienes apkalpošanas risinājumu meklējumi gan šobrīd ir aktuālāks jautājums, jo tiek pilotētas dažādas idejas. Te gan jābūt atklātiem – likuma izmaiņas nenosaka, ka tiks atjaunotas tieši filiāles. Filiāļu slēgšana reģionos iepriekš notika tādēļ, ka klientu plūsma bija tik maza, ka filiālēm pat nebija darba pilnai darba nedēļai. Tad filiāles pārgāja uz saīsināto darba nedēļu, līdz arī ar to nebija gana, lai nodrošinātu filiāļu noslodzi. Tāpēc šo izmaiņu kontekstā mēs drīzāk runājam par bankas darbinieku vizītēm reģionos, lai konsultētu klientus noteiktos datumos. Ja klientu plūsma būs tik liela, lai atjaunotu pastāvīgu klātbūtni, tad tas noteikti tiks darīts. Savukārt, ja klientu plūsma būs nepietiekama, tad, visticamāk, mēs runājam par pielāgotām apkalpošanas iespējām, kur klientiem būs iespējams ar bankas darbinieku konsultēties par sev svarīgiem jautājumiem. Šobrīd bankām ir dots laiks sagatavoties šīm izmaiņām un “Swedbank” izskata dažādus variantus, tostarp Ziemeļvidzemē,” laikrakstam pauž Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs.

Taujāts, kāda šobrīd ir klientu apkalpošanas kārtība bankās un banku filiālēs klātienē, J. Krops apliecina, ka banku pakalpojumi klātienē kopš “Covid-19” pandēmijas ir pārgājuši tikai uz pierakstu sistēmu. ““Swedbank” pieredze pandēmijas laikā parādīja, ka apkalpošana pēc iepriekšēja pieraksta ļauj efektīvāk plānot filiāļu plūsmu un ir ērtāka arī pašiem klientiem. Ja iepriekš gadījās, ka rindā ar numuriņu jāsēž, piemēram, divas stundas, tad pieraksts ļauj klientiem rēķināties ar lielāku apkalpošanas precizitāti un labāk plānot arī savu dienu. Protams, dažkārt gadās atkāpes, kad iepriekšējā klienta apkalpošana ievelkas un ir nedaudz jāuzgaida, tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc ir izveidota ērta pierakstu sistēma, lai klienti varētu atrast sev ērtāko laiku. Protams, tas nenozīmē, ka ārkārtas gadījumā mēs atteiktu apkalpošanu klientam ārpus rindas, bet tad arī jārēķinās, ka apkalpošana notiek vadoties pēc tā brīža situācijas un var arī ilgāk nākties gaidīt, kamēr kāds, kam ir pieraksts, nav ieradies,” pamato J. Krops.

Viņš vērš uzmanību, ka vēl joprojām biežākais iemesls, kāpēc klienti apmeklē filiāles, ir, lai izņemtu maksājumu kartes, atjaunotu autentifikācijas rīkus (piemēram, Smart-ID), kā arī izmantotu pilnvarojumu lietas.

“Tāpēc arī pastiprināti informējam klientus un uzlabojam apkalpošanas pakalpojumus, lai rastu iespējas iztikt bez filiāles apmeklējuma. Īpaši reģionos, kur cilvēkiem nākas vairāk domāt par transporta jautājumiem, lai nokļūtu pilsētā uz dažādu pakalpojumu izmantošanu. Piemēram, maksājumu kartes jau sen var droši saņemt pa pastu un aktivizēt internetbankā. Savukārt, ja klients nejūtas ērti ar tehnoloģiju izmantošanu, tad nesen arī ir ieviesta iespēja maksājumu karti aktivizēt ar pirmo pirkumu veikala kasē. Internetbankas autentifikācijas rīkiem ir izveidotas vairākas alternatīvas un, piemēram, Smart-ID var atjaunot attālināti, pilnvaru jautājumos ir ieviesti arī “Swedbank” pilnvarojumi, kas ļauj klientiem laikus parūpēties par savu tuvinieku finanšu jautājumiem,” viņš skaidro.

Šādos gadījumus klients filiālē var pilnvarot kādu savu tuvinieku turpmāk pamata finanšu lietas kārtot klienta vārdā (ja fiziska ierašanās filiālē var kļūt apgrūtinoša) vai arī parakstīt apliecinājumu, kas ļauj apkalpošanā piedalīties arī trešajām personām. Piemēram, lauku reģionos pilnīgi normāla parādība ir, ka kaimiņi izlīdz, un tad ar klienta ziņu ir iespējams ļaut šiem cilvēkiem piedalīties arī klātienes apkalpošanā, kur, starp citu, liela daļa klientu izlemj piešķirt šiem cilvēkiem pilnvaras nākotnē rīkoties klienta vārdā.

“Piekļūstamības kontekstā jānodala divi aspekti – pirmais ir bankomāti, otrais ir klātienes apkalpošana. Bankomātu kontekstā “Swedbank” ir viena no tām bankām, kas vēl pirms izmaiņām likumdošanā bija parakstījusi memorandu ar Latvijas Banku par bankomātu tīkla uzturēšanu tādā apmērā, lai cilvēkiem no reģioniem būtu iespēja tos sasniegt saprātīgā attālumā. Protams, tas nenozīmē, ka katrā ciematā ir pa bankomātam, bet 20 kilometru rādiusā vismaz viens bankomāts ir sasniedzams. Un “Swedbank” uztur Latvijā lielāko bankomātu tīklu ar apmēram 370 bankomātiem,” uzsver J. Krops.

Savukārt Edvards Rebane, bankas “Citadele” valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos akcentē, ka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai un pieejamajiem datu apjomiem, bankas šobrīd daudz ātrāk var piedāvāt personalizētu klientu pieredzi – īstajā mirklī un īstajā kanālā. Šāds personalizācijas līmenis, kas 1970. gados nebija iedomājams, raisa arī ētiskas dabas jautājumus. Vissvarīgākais no tiem ir uzticība.

“Individualizētiem pakalpojumiem ir nepieciešama piekļuve personas datiem, taču šāda piekļuve ir jānopelna. Klienta piekrišana vairs nav tikai juridiska prasība – tā ir klientu uzticības pamats. Atbildīgākās un tālredzīgākās bankas klientu piekrišanu uzskata par katra produkta, konsultāciju pakalpojuma un komunikācijas būtību, jo bez tās nav iespējamas veiksmīgas ilgtermiņa attiecības. Sadarbība vairs nav stāsts tikai par pašu pakalpojumu, bet par uzticēšanos, uz kuru tā balstās,” viņš uzsvēris.

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.