Atvērt ne tikai sirdi, bet arī naudasmaku

Turpinot kolēģes Sandras Pētersones uzsākto tēmu par naudas izkrāpšanu, mēģinājumiem apvārdot un iežēlināt, teikšu godīgi – tiešām mūsdienās ir arvien sarežģītāk, ja tā var teikt, graudus atšķirt no pelavām. Pirms daudziem gadiem, kad vairums Latvijas iedzīvotāju piereģistrējās pirmajā sociālajā vietnē www.draugiem.lv, ik pa laikam savā vēstuļu kastītē saņēmu aizjūras valstu stiprā dzimuma uzaicinājumus uzsākt virtuālo draudzību. Man nekad nav gribējies draudzēties ar svešiem un kur nu vēl sarakstīties ar citas nācijas cilvēkiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka neticu šādām starpvalstu draudzībām un attiecībām.

Nu jau šī pati sērga ir izplatījusies populārajā sejas grāmatā jeb “Facebook”, kur stalti ģenerāļi, kara ārsti un viens par otru vaigā smukāki jūras admirāļi pavisam greizā latviešu valodā raksta vēstules ar pamudinājumu šo skaistuli uzaicināt draudzēties. Skaidrs, ka šīs aizjūras “prinču” sūtītās vēstules tapušas, izmantojot “Google” tulkotāju. Protams, aiz ziņkāres un vēlmes uzzināt, kas “lācītim vēderā”, esmu pa kādai vēstulei arī izlasījusi. Pēc tam tikai pasmējusies un domājusi, vai tiešām mūs, sievietes, uzskata par tik dumjām un neizglītotām, lai tik prastā veidā mēģinātu apvārdot. Taču jau kādu laiku, dažādos medijos lasot apkrāpto sieviešu stāstus, skaidrs ir viens – mūsdienās daudzi cilvēki ir tik vientuļi un nemīlēti, tāpēc ir gatavi virtuālajā vidē atvērt ne tikai sirdi, bet arī naudasmaku.

Nu jau šī vēstuļu sūtīšana ir pārmetusies arī uz e-pastiem. Ik pa laikam manā iekrīt greizā valodā rakstītas vēstules, kurās nāvei nolemtais, ar kakla vai plaušu vēzi sasirgušais, Dievam ticīgais Džordžs vai Anna savus mūža uzkrājumus, kas mērāmi vairākos miljonos dolāru, vienkārši grib atstāt man. Nu vai nav lieliski, ja nebūtu viss tik ačgārni? Viena no pēdējām krāpnieciskām vēstulēm bija no kādas Vācijas kompānijas, kas pieprasa samaksāt gandrīz 390 eiro par licences iegādāšanos, jo it kā esam nelikumīgi izmantojuši kaut kādu fotogrāfiju.

Domājot ar galvu un ieslēdzot veselo saprātu, visa šī “šļura” vienkārši ir jāignorē, atceroties, ka nekas šai dzīvē nenāk viegli un bez darba. Pat lai vinnētu loterijā, ir vispirms pašam jānopērk loterijas biļete.

Man no sirds ir žēl to sirmgalvju, kuriem telefonkrāpnieki izkrāpuši uzkrājumus, stāstot, ka bērni vai mazbērni cietuši smagā avārijā, tāpēc steidzīgi nepieciešama nauda. Pat mani bērni ir brīdinājuši, ka nekādā gadījumā, saņemot šādus telefona zvanus, nedrīkst krist panikā. Tā vietā aši jāmēģina sazināties ar savējiem, lai noskaidrotu, kas noticis. Turklāt jāatceras, ka krāpnieki var pa telefonu runāt balsī, kuru vairs nevar atšķirt no tuvinieka balss. Vienīgais, kas mums atliek – būt piesardzīgiem, nestrēbt karstu un ar krievvalodīgajiem krāpniekiem sarunāties tikai latviski, ja nu ir gadījies atbildēt uz nezināmu telefona numuru. Ticiet man, viņus tas sadusmo un liek pirmajiem pārtraukt sarunu. Patīkami, lai neteiktu vairāk.