Ikdienā daudziem cilvēkiem ir iznācis saskarties ar birokrātiskiem šķēršļiem savu mērķu sasniegšanā. Esam dzirdējuši uzņēmēju iebildes par to, ka nereti, lai tālāk attīstītu saimniecisko darbību, jāstaigā no Poncija pie Pilāta, turklāt dažkārt papīru kārtošana ir lieka un formāla, bet aizņem daudz laika.
Tagad arī valsts ir nolēmusi likvidēt nevajadzīgas birokrātiskās procedūras. Valsts kanceleja aicina ikvienu, kurš saskāries ar nejēdzīgiem pārvaldes šķēršļiem, nebūt vienaldzīgiem un ziņot par to. Temperatūru mēra divas iestādesJērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Ķempēni” īpašnieks Ivars Āboltiņš uzskata, ka birokrātija ir pārņēmusi ļoti plašu sabiedrisko spektru. “Nesen klausījos radiopārraidi, kurā izglītības ministre Tatjana Koķe skaidroja, ka mazās lauku skolas jāslēdz, jo tajās nav vajadzīgās izglītības kvalitātes. Šī iemesla dēļ arī bērnu tādās skolās nav daudz. Bērnu lauku skolās nav citu iemeslu dēļ. Valsts politika ir panākusi, ka cilvēki no laukiem aiziet, visbiežāk aizbrauc uz Īriju, Angliju un citām ārvalstīm. Tas ir viens birokrātijas izpausmes veids. Jāpieņem tikai viedoklis, ka nav bērnu, jo nav kvalitātes un aiziet – var iedomātos pārkārtojumus virzīt tālāk. Birokrātija veicina arī kontroliestāžu darba dublēšanos. Man ledusskapī temperatūru mērīt brauc Pārtikas un veterinārais dienests, bet kūtī to dara Sabiedrības veselības aģentūra. Dublēšanās prasa lielas izmaksas. Speciālisti jau tur nav vainīgi, pati sistēma ir stulba,” saka I. Āboltiņš.Valkas SIA “Pedelīte” īpašniece Albīna Kārkliņa atzīst, ka savā uzņēmējas ikdienā ir saskārusies ar vairākām neizprotamām lietām. “Tā kā darbojos sabiedriskās ēdināšanas jomā, manām darbiniecēm jābūt sanitārajām grāmatiņām un ik gadu jāiziet ārstu pārbaude. Tas ir saprotams. Tomēr vēl no Darba aizsardzības inspekcijas ir norādījums, ka man atkarībā no tā, kādu darbu veic strādājošie, jāslēdz līgums par viņu apskati ar ārstiem speciālistiem. Ja, piemēram, cilvēks strādā caurvējā, tad tas varētu būt ausu, kakla, deguna ārsts. To taču varētu izlemt ārsts, kas veic sanitāro pārbaudi, pie kura speciālista vēl cilvēks jāsūta. Vai man to darīt ar pavāres izglītību?” retoriski vaicā A. Kārkliņa. Vēl viņa nesaprot, kādēļ tik daudzām iestādēm jāsūta atskaites. “Bilances datus sūtām gan bankām, gan uz VID, tos prasa arī Valsts statistikas pārvalde. Tam pašam VID internetā ir mājas lapa, kur visi skaitļi atrodami,” apliecina A. Kārkliņa. Tiek gaidīts ikviena ieteikumsValsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Laine Kučinska informē, ka ikviens priekšlikumus pārvaldes birokrātijas mazināšanai un ieteikumus šīs sistēmas vienkāršošanai var sūtīt uz e-adresi: priekš[email protected] vai zvanīt uz Valsts kancelejas informatīvo tālruni 67082800.Ja cilvēki būs aktīvi, tad, šķiet, par sūtīto ziņojumu trūkumu Valsts kancelejas darbinieki nevarēs sūdzēties. Daudziem aktīviem cilvēkiem pacietības mērs, sastopoties ar birokrātijas mūri, sen jau ir pilns. Diemžēl līdz šim vairāk par izlādēšanos paziņu vidū, lamājot traucēkļus, nav bijis iespējams izdarīt. Jācer, ka šoreiz valdība nolēmusi nopietni ķerties pie nejēdzību apkarošanas, jo galu galā birokrātija patērē arī daudz naudas. Arī jaunais premjers Valdis Dombrovskis nesen, tiekoties ar žurnālistiem, apliecināja, ka ir paredzēti būtiski pasākumi birokrātisko šķēršļu izskaušanai.
