Apkopojot gandrīz gadu ilgo pieredzi uzturlīdzekļu izmaksas un administrēšanas jomā, Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir secinājusi, ka daļa tiesu izpildītāju netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem.
Apkopojot gandrīz gadu ilgo pieredzi uzturlīdzekļu izmaksas un administrēšanas jomā, Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir secinājusi, ka daļa tiesu izpildītāju netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem, daļa tos nepilda apzināti ļaunprātības vai nolaidības dēļ.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks aicina tieslietu ministri Solvitu Āboltiņu pievērst lielāku vērību tiesu izpildītāju kontrolei un vadībai.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir konstatējusi vismaz 10 gadījumus, kuros tiesu izpildītāji izsnieguši izziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, tajā pašā laikā parādniekam ir reģistrēts nekustamais īpašums Zemesgrāmatā bez atzīmes par piedziņas vēršanu uz to.
Par visiem konstatētajiem pārkāpumiem fonda administrācija ir informējusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Ir nosūtīti astoņi iesniegumi ar lūgumu Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei savas kompetences ietvaros izvērtēt procesuālu pārkāpumu esamību tiesu izpildītāju rīcībā. Padome nevienā lietā nav pieņēmusi lēmumu piemērot tiesu izpildītājiem sodu, tikai izskaidrojusi viņu rīcības nepareizību, liekot turpmāk precīzāk ievērot procesuālos termiņus un normatīvo aktu prasības. Jāuzsver, ka katrā šādā gadījumā cieš kāda bērna vai bērnu intereses, savukārt parādnieka nesamaksātos parādus tiesu izpildītāju nolaidības dēļ nākas segt nodokļu maksātājiem.
Nereti tiesu izpildītāji uzturlīdzekļu piedziņas lietās sniedz patiesībai neatbilstošas ziņas vai nepārbaudītu informāciju. Tā, piemēram, zvērināta tiesu izpildītāja Iveta Kalugina 2004. gada 10. septembrī izsniedza izziņu par piedziņas neiespējamību, apliecinot, ka parādniekam nav mantas un ienākumu. Fonda administrācija konstatēja, ka izziņas izsniegšanas brīdī parādniekam piederēja dzīvoklis, kuru tiesu izpildītāja nebija apgrūtinājusi ar atzīmi par piedziņas vēršanu. Parādnieks tā paša gada 4. oktobrī minēto īpašumu uzdāvināja citai personai.
Zvērināta tiesu izpildītāja Ligita Šukstule šā gada 28. aprīlī izsniedza izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, norādot, ka parādniekam piederoši īpašumi publiskos reģistros nav atrodami. Fonda administrācija pārbaudē konstatēja uz parādnieka vārda publiskajos reģistros reģistrētus piecus dzīvokļu īpašumus, no kuriem nevienam nebija reģistrēta piedziņas atzīme. Fonda administrācija arī konstatēja, ka L. Šukstule pirms izziņas izsniegšanas vispār nav pieprasījusi nekādas ziņas par parādnieka ienākumiem un mantu. Līdzīgi minētā tiesu izpildītāja rīkojusies arī šā gada 21. martā, kad izsniedza izziņu par piedziņas neiespējamību parādniekam, kuram pieder divi nekustamie īpašumi.
Šā gada 31. maijā zvērināts tiesu izpildītājs Andrejs Glumovs izsniedza izziņu, apliecinot, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pārbaudot datus Iedzīvotāju reģistrā, konstatēja, ka parādnieks ir miris jau 2004. gada 1. septembrī. Civilprocesa likums nosaka, ka tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt parādnieka mantas un ienākumu pārbaudi. Nepieciešamību veikt pārbaudes nosaka arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Minētais tiesu izpildītājs nav pieprasījis ziņas no Iedzīvotāju reģistra un ir ignorējis normatīvos aktus.
