Anna Igonkina, “Ziemeļlatvijas” praktikante
Cilvēki Jāņos mēdz apmeklēt dažādus masu pasākumus, iegādāties veikalā gatavu sieru un alu, taču tā nevar izbaudīt īsto svētku noskaņu, tāpēc iesaku siet sieru, darīt alu un dziedāt latviešu tautasdziesmas pašiem. Vērtības, ko mūsu senči tik ļoti piekopa, iespējams, ar katru gadu izzūd. Taču saulgrieži ir pats kulminācijas punkts visām dabas norisēm. Senči ticēja, ka šī diena ir apveltīta ar īpašu spēku. Vai mūsdienās kāds tam tic? Nav alus, nav JāņuJau pāris nedēļas pirms Jāņu dienas cilvēki steidz iepirkt kastes ar alu, iespējams, tikai tāpēc, ka Ziemassvētkos jādzer karstvīns, bet Jāņos alus. Protams, ikdienas steigā cilvēkam var nebūt laika pašam darīt alu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka Jāņi nav svētki, kur alus dzeršanu jāpārvērš vienkāršā ballītē. Kopš seniem laikiem alus darīšana simbolizēja saimnieka spēku, apstrādājot laukus, iesējot labību un novācot ražu. Sieru nopērkam veikalāVēl viena neatņemama Jāņu svētku galda sastāvdaļa ir siers. Arī to cilvēki vienkārši nopērk veikalā. Protams, ne katrs prot siet sieru, tomēr nevajadzētu aizmirst par tā nozīmi. Jāņu siers simbolizē lopiņu auglību. Ja alus simbolizēja saimnieka spēku, tad siers, kas ir apaļš, – saimnieces tikumu, kuras pārziņā ir mājlopi.Iesaistīties vajag pašiemValkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa pastāstīja, ka muzeja bibliotēkā ir grāmatas, kurās var atrast informāciju, kā pareizi būtu jāsvin Jāņi. Pirms vairākiem gadiem Valkas muzejā bija iespēja kopā ar folkloras grupu sagatavoties Jāņiem, iemācoties dažādas senču tradīcijas, rotaļas un siera siešanu. Uz šo pasākumu bija daudz cilvēku, tas liecina, ka tāds pasākums būtu jāsarīko vēl. „Ar laiku pazūd vērtības, kas bija svarīgas mūsu senčiem. Tagad cilvēki Jāņus svin ļoti dažādi. Kāds kā parastus svētkus ar alus dzeršanu un radio skanēšanu fonā, bet cits šos svētkus svin kā saulgriežus, pats darot alu, sienot sieru, ejot rotaļās un dziedot tautasdziesmas. Pati esmu svinējusi Jāņus Turaidā, kur varēja izbaudīt ļoti daudz senu tradīciju, kas vijās visas nakts garumā – no saulrieta līdz saullēktam,” stāsta L. Drubiņa. Ligita uzskata, ka ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki novēršas no senajām saulgriežu tradīcijām. “Iespējams, tas ir saistīts ar laiku, kad latviešiem bija aizliegts svinēt Jāņus. Šiem svētkiem ir vajadzīga darbība – ugunskura kurināšana, vainagu pīšana, alus darīšana un siera siešana. Ja to aizliedz, tad nerodas svētku sajūta, jo nevar kā Ziemassvētkos uzlikt svecīti uz galda un sajūta pati radīsies. Jāņos ir vairāk jādarbojas pašiem. Otrs iemesls varētu būt jaunu svētku ienākšana Latvijā, piemēram, Helovīni. Jauniešiem tie liekas saistošāki, līdz ar to tiek izkoptas jauno svētku tradīcijas, nevis piekoptas mūsu pašu latviešu tradīcijas. Trešais iemesls varētu būt ģimenes vērtības, jo, iespējams, ģimenēs, kurās nestāsta par Jāņu nakti, arī bērniem tas neinteresēs”.Lai saglabātu vislatviskāko svētku vērtības, muzeja speciāliste iesaka darboties pašiem: „Palasiet grāmatas, kurās ir aprakstītas tradīcijas, sieniet sieru, dziediet tautasdziesmas, ejiet rotaļās! Darbojieties!” Vasaras saulgrieži ir īpašs laiks, tāpēc izmantojiet īsākās nakts burvību, lai domātu gaišas domas un darītu gaišus darbus, jo, kā uzskatīja mūsu senči, nakts ir jaunas, gaišas dienas sākums!
IETEIKUMI
Lai Jāņu nakts būtu jautra, „Ziemeļlatvijas” lasītāja Līga ierosina iet rotaļās. “Ļoti daudzās rotaļās ir jādzied. Šī ir mana mīļākā Jāņu dienas rotaļa: Jānīts sēž ozolā, zelta kokles rociņā. (Lēni dziedot)Oktairidi, oktairidi, zelta kokles rociņā. (Jādzied 2x un ātrāk)Kāp, Jānīt, lejiņā, spēlē savas zelta kokl’s! (Lēni dziedot)Oktairidi, oktairidi, spēlē savas zelta kokl’s! (Jādzied 2x un ātrāk)Rotaļnieki sastājas aplī, viens vidū. Pantiņa laikā visi iet pa apli apkārt vidējam. Piedziedājuma 1. daļā vidū stāvošais, nolūkojis kādu no apļa, piesteidzas tam klāt un izpilda šādu darbību: trīsreiz piesit kājas pie zemes, pretimstāvošais to atkārto; vidējais trīsreiz sasit plaukstas, pretimstāvošais to atkārto. Otrajā piedziedājuma daļā abi sadodas rokās un paceļ tās, izveidojot vārtiņus. Pārējie rotaļnieki, rokas neatlaižot, skrien tiem cauri. Pēdējā zilbē tiek noķerts nākamais vidū stāvētājs.”
