Gada sākumā tā īsti nemaz nepaspēja stāties spēkā Veselības ministrijas iecerētā jaunā norma, kas virknei gadījumu izslēdza rentgenoloģiskos izmeklējumus no valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta. Pēc mediķu asiem iebildumiem ministrija izteicās, ka šādu kārtību atliks līdz 1. martam, lai izvērtētu papildus. Tikmēr Ministru kabineta 1046. noteikumu 41. pielikums, kurš noteica šo izmeklējumu apmaksu, noteikumos ir vienkārši svītrots. Mēģina optimizēt izmaksasPielikumu pārskatītā variantā varētu skatīt kopā ar vēl kādiem noteikumu grozījumiem, kad tādi tiks sagatavoti, paskaidroja Veselības ministrijā. Precīzu datumu nosaukt neesot iespējams. Mediķi jau ir aicinājuši sākt darbu pie jaunu “Vizuālās diagnostikas izmeklējumu apmaksas nosacījumu” izstrādes, kas skaidri un loģiski definētu dažādu traumu un saslimšanu vizuālās diagnostikas pamatprincipus.Lai ietaupītu līdzekļus un neapmaksātu neefektīvus pakalpojumus, rentgenoloģiskos izmeklējumus bija plānots neapmaksāt no valsts puses kā nepietiekami informatīvus un “liekus” noteiktu slimību un slimību grupu gadījumos. Ministrija pamatoja, ka daudzos gadījumos pacientiem uzreiz nepieciešams veikt datortomogrāfiju, tādēļ papildus rentgena veikšana tika nosaukta kā nelietderīga gan no medicīniskā, gan ekonomiskā viedokļa. Rentgens kā maksas pakalpojums bija iecerēts visām iedzīvotāju grupām, arī bērniem, invalīdiem un trūcīgām personām, pat gadījumos, ja tas tiktu izmantots neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.Katram savs uzdevums“Visu diagnostisko un ārstniecisko manipulāciju pielietošanā tiek ievērots princips – no vienkāršākā un nekaitīgākā uz komplicētāko un bieži vien arī riskantāko, no lētākā uz dārgāko. Nosakot maksu par rentgena pielietošanu izmeklējumos, šis princips tiktu izslēgts,” biznesa portālam “Nozare.lv” skaidrojusi Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne. “Kokam jau vienmēr divi gali – valsts noteikti naudu ietaupīs, bet cilvēkam būs jāmaksā, ja to bildi vajag,” teic radiologs Olafs Līcis. “Dators” izmaksā dārgāk un dod lielāku starojumu, jo taisa vairāk bilžu. “Un ne vienmēr to vajag. Rentgens ir labs kā skrīnings – ātri un lai saprastu, kurā vietā vajag paskatīties dziļāk ar datortomogrāfu. Un digitālais rentgens ir labi informatīvs,” viņš spriež. Pieredze rāda, ka rentgenā labi var “noķert” tuberkulozi.O. Līcis atzīmē, ka var piekrist – ir gadījumi, kad ģimenes ārsti sūta pacientus ar galvas, mugurkaula traumām uz rentgenu, lai gan uzreiz skaidrs, ka labāk nepieciešams datortomogrāfs. Prast palīdzēt Rentgens būs neizbēgams, ja gadījies neveiksmīgs kritiens uz slidenām ielām un ir aizdomas, ka roka vai kāja ir lauzta. Vaļējs lūzums šaubas neatstāj, taču par slēgtu lūzumu var liecināt straujš piepampums, izteiktas sāpes, ne vienmēr to var redzēt pēc rokas vai kājas stāvokļa. Ziemā apskati apgrūtina apģērbs, sarežģītāk, ja iespējams iegurņa lūzums. Tāpēc nevajadzētu steigties piecelt kājās pakritušu gados vecāku cilvēku, kurš turklāt sūdzas par sāpēm un apliecina, ka piecelties nespēj. Kaula lūzums nereti rada šķembas, un lieka kustināšana cietušā stāvoklim par labu nenāks.
UZZIŅAI
Rentgenstarus atklāja 1895. gadā Vilhelms Konrāds Rentgens, kuram šogad 27. martā atzīmēs 165 gadu jubileju.
