* * * Lietus klauvē pie loga: – Vai Tu mani dzirdi? Veries pasaulē skaidrām acīm, Klausies ar sirdi! Dzirdu, redzu, kas notiek – Debesis raud. Ja mēs tām raudāsim līdzi, Kas par to draud? Negribu pat ne domāt. Notiks, kā jānotiek. No lietus saltajām asarām Dvēselei siltāk tiek. Lietus klauvē pie loga – Pasaule raud. Pēdējam sniega baltumam Pavasar’s draud.* * * Dzīve ir nežēlīga: Sirsnīgā smaidā ar dūri, Un pēc tam pati Ziņkāri lūr gar stūri. Vai kritīs gar zemi? Vai paliks Ar augsti paceltu galvu? Vai gan dzīve cer saņemt Par sitienu balvu? Laikam gan. Vai tad citādi Dzīve gar mani tā ņemtos? Sirsnīgā smaidā ar dūri, Un lūr gar stūri…
