Smaida Maskina
Bērziņš
Stāv bērziņš ceļa malā
tāds salīcis…
Tam sniedziņš baltu segu
virsū uzmetis…
Tik sarmoti baltu,
bet ļoti, ļoti saltu…
Viz zaros sniega pārsliņas,
cik dažādas tām krāsiņas…
Kad rīta saule savus starus lej,
Viss bērzs tad atmirdz vienā
zeltā…
Vējš ieskrien zaros, klusi smej,
Pa zaru zariem priekā dej…
Ar savu salto vēja dvesmu
tas izdomājis,
kā tikt vaļā no kažoka baltā…
Bērzs lēni iztaisno muguru,
drosmīgs raugās saltā ziemas
saulē…
Sniegs nav nodarījis tam
nekādu ļaunumu…
Bērzu lepnu tāšu mētelī var
redzēt tālē…
Sniegs
Snieg lēni sniega dejas
Pār pasauli un smejas…
Mirdz zvaigznes sidrabā…
Mēness zelta loku liec…
Tu veries debesīs,
Šiem skatiem līdzi tiec…
Cik skaisti sniega pārslas viz!
Viena pie otras,
katra savā baltā tērpā
kā māsas…
Dej vienā valsī tik lēni, lēni,
līdz nonāk uz zemes…
veidojot baltas sniega mices…
Prieks rodas sirdī cilvēkam.
Sniegs baltais
sliktās domas, darbus
Mīlestībā pārvērš.
Labrīt…
Labrīt,
man pie palodzes zīlīte čivina,
Labrīt,
no pajumtes atkušņa lāsītes
pilina…
Labrīt,
gaiss smaržīgs ārā vilina,
Labrīt,
rīts labu vēlējumu dienai teic,
Labrīt,
labrīt, saulīte, mosties steidz…
Labrīt,
saulīte ar siltiem skūpstiem
rītu sveic…
Rīts miegains izkāpj no miglas
palagiem…
Mēness sirpis pazūd aiz
mākoņiem…
Priecājies par katru rītu,
kas tevi modina,
Par zvaigznēm, kas liegi
tev virs galvas mirdz…
Par mēnesi, kas noklīdušai
dvēselei
ceļu teic…
Priecājies par rītu,
kas tevi ar jaunu dienu godina…
Priecājies par dzīvi no visas
sirds!
