Anna Igonkina,”Ziemeļlatvijas” praktikante
Drīz cilvēki pametīs savas mājas, dzīvokļus un Latvijas klusās dabas vietas piepildīsies ar cilvēku balsīm, dejām un ugunskura sprakšķēšanu. Kāds dziedās latviešu tautasdziesmas, kāds ieslēgs radio. Nav noslēpums, ka aizvien vairāk cilvēku sāk uztver šos svētkus kā iemeslu uzcept šašliku un iedzert alu. Kur ir palikušas vērtības, ko mūsu senči kopuši gadsimtiem ilgi?Īsa, īsa Jāņu nakts,Pār visāmi naksniņāmi,Te satumsa, te uzausa, Pie Jānīša uguntiņas.Kopš seniem laikiem pasaules tautas svin vasaras saulgriežus – gaismas uzvaru pār tumsu, gada garāko dienu, skaistuma un auglības svētkus. Oficiāli astronomiskie vasaras saulgrieži ir 21. jūnijs, kad ziemeļu puslodē iezīmē pirmo īsto vasaras dienu. Jāņus var uzskatīt par vissenākajiem un latviskākajiem svētkiem. Tos nevajadzētu saukt par Līgo svētkiem, jo vasaras saulgriežu īstais nosaukums ir Jāņi. Nosaukumu „Līgosvētki” ir izdomājis Emīls Melngailis, par ko pats nožēloja, jo dainās šāds apzīmējums nav atrodams. Visas labas Jāņu zāles, Ko plūc Jāņu vakarā;Vai tās bija nātres, dadži, Vai ar zaļas papardītes.Jāņu zālēm šai dienā ir veltīta liela nozīme. Salasīto otrā dienā žāvēja, lai dotu lopiņiem kā veselības dzērienu. Latviešu tautas ticējums vēsta, ka Jāņu dienā lasītajām zālēm piemīt īpašs spēks un svētums, zālēm ir brīnišķīgs spēks pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopiņu ļaunām slimībām. Vainags, kas pīts no Jāņu dienā lasītajām pļavu puķēm un zālēm, ir kā maģisks aplis, kas pasargā no slimībām un skauģiem. Veidojot apli, vainags simbolizē sauli. Jāņu naktī neprecētām meitenēm vainags ir jāuzmet ozolā vai ābelē. Ar kuru reizi vainags tiks uzmests kokā, pēc tik gadiem meitene apprecēsies. Jāņu vainagā iepītās zāles var izmantot tējai. Jāņuzāles, kuras tiek pasniegtas Jāņu mātei, nevajadzētu mest laukā, bet izžāvēt. Novārījumos var vannot mazus bērnus un jaundzimušos. Jāņu zāļu novārījumam nevajag daudz – pietiks ar kādu ziedu sauju.Ziemassvētkos Jāņu vainagi ir jāsadedzina, lai pazustu visa tajā uzkrātā negatīvā enerģija.Trūkst jums dziesmu, labi ļaudis, Es jums varu tapināt — Citu gadu atdodiet, Dodiet piecas piedevām.Līgošanu katrā mājā sāk, kad ir paēstas vakariņas, un līgo visu nakti līdz saules lēktam. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu. Tādās reizēs kalpi aplīgoja savus kungus, saimniekus, maizes devējus un otrādi, kā arī meitas puišus un puiši meitas utt. Līgojamais laiks iesākas divas nedēļas pirms Jāņiem un turpinās līdz Pētera dienai. Pēc tam līgot vairs nedrīkstēja (ticējums).Uguns puisis Jāņu nakti,Kurin’ gaišu uguntiņu!Došu tevim raibus cimdus,Norakstītu nēzdodziņu.Jāņu ugunskurs jādedzina pēc iespējas augstākā vietā, jo ticējums vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Šī gaisma sargā arī pret ļaunumu. Uguns jāsāk dedzināt saulrietā un jācenšas uzturēt līdz pat saullēktam. Pāriem ir jālec pāri ugunskuram, sadodoties rokās, ja rokas netiek palaistas vaļā, tad pāris būs ilgi kopā.Zīlē jauns, zīlē vecs,Zīlē tas, kurš gunij pāri lec,Ja tai gunij nepārlec,Tad tas ātri kļūst vien vecs.Mūsu senči ir ticējuši, ka, zīlējot Jāņu naktī, piepildās viss, kas ticis izzīlēts. Piemēram: Jāņu naktī meitām jāskatās ezerā, tad ezera ūdenī redzot precinieku nākam; Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no deviņu šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem deviņi ziedi, ar šo vainadziņu ir jāiet gulēt. Kas sapņos to noņems, ar to arī apprecēsies; Glāzi pieliet pilnu ar ūdeni, uzmanīgi ievietot tajā laulību gredzenu — šādi gredzenā skatoties, var nākotni ieraudzīt.
