Katru vakaru pēc darba, dodoties mājup, ceļā sastopos ar bezgala cēlu un izskatīgu pekinieti. Domāju, ka neesmu vienīgā, kas apstādina suņuka saimnieci, lai apvaicātos, kā Lordiņam klājas. Suņuka draudzene Monta Stoša atzīst, ka viņus uzrunā arī svešinieki, kuri vienaldzīgi nespēj paiet garām cēlajam un pievilcīgajam suņukam. Domājams, ka arī Lords apzinās savu šarmu, jo pret garāmgājējiem izturas tā, it kā jau zinātu, ka atkal cilvēki priecāsies par viņu.Sver kā sešas cukura paciņasLielākā stāstītāja par Lordu ir suņuka draudzene Monta. Viņi tiekas katru dienu pēc skolas, bet vakaros dzīvnieciņš draudzeni pavada uz mājām. Monta atzīstas, ka vairs bez Lordiņa nevarētu dzīvot – meitene viņu uzlūdza pat uz savas dzimšanas dienas svinībām. Pekinietis pie savas saimnieces Valkā ieradās, ievīstīts siltā sedziņā un ielikts groziņā. Mazais kunkulītis svēra tikai 375 gramus. Pašlaik suņuks jūtas liels un varens, jo sver tikpat, cik sešas cukura paciņas – veselus sešus kilogramus. Lordiņa lielākais gardums ir saimnieces vārītā frikadeļu zupa, vārīti mīksti vistu kakliņi, dārzeņi un augļi. Suņuka dzīves neatņemama sastāvdaļa ir kopā ar saimnieci doties pie kaimiņienes pēc svaiga lauku piena un tad to nesteidzīgi un cēli padzerties. Jāatzīst, dižciltība un cēlums pieder pie suņuka tēla, jo nosaukums “Pekinas pils suns” liecina, ka šī šķirne tikusi audzēta tikai imperatora pilīs kā dekoratīvi suņi. Eiropā pekinieši parādījās 19. gadsimta beigās, kad britu karaspēks ieņēma Pekinu.Pekiniešus nereti dēvē par “piedurknes” suņiem, jo galma ļaudis tos nēsājuši platajās piedurknēs, kā arī par suņiem “zem galda”. Tas liecina par pekiniešu mazo augumu, jo Ķīnā tradicionāli galdu augstums bijis 20 centimetru. Monta stāsta, ka pēc katras pastaigas Lordiņam mazgā vēderu un kājas. Pēc slaucīšanās suņuks dvieli mēdz nēsāt zobos un mētāt pa istabu. Tas pieder pie nerātnībām. Ziemā, kad ietves kaisa ar smilts un sāls maisījumu, reizēm cieš suņuka acis. Tad līdz kumelīšu tējas kompreses. Katru rītu Lordam saimniece ķemmē garo kuplo kažoku, kas dzīvnieciņam nosedz īsās kājiņas. Par šo apčubināšanu pekinietis saimniecei iedod mīļu buču. Nagu apgriežana gan izvēršoties par mazu karu, jo Lords jūtas apvainots pret šādu eksekūciju. Acis – kā spožas pogasSarunas laikā Lords mierīgi redakcijā izošņā telpu ar savu saplacināto un uzrauto purniņu. Viņš apzinās, ka atrodas uzmanības centrā. Manu apbrīnu izsauc suņuka skaistās, lielās un spožās acis – nu gluži kā melnas mēteļpogas. Esmu pagodināta ar suņuka labvēlību, jo pekinieši izceļas ar savdabīgu un neatkarīgu raksturu – suns pats izvēlas, kam dāvāt savu labvēlību. Man palaimējas. Arī Monta atzīst, ka Lords atļauj sevi klēpī turēt tikai saimniecei un viņai, pārējiem jāsamierinās vien ar mutisku apjūsmošanu.Lordiņš gluži kā mazs bērns mēdz nosnausties pusdienlaiku. Pēc atpūtas viņam tīk skatīties pa logu, kad pastaigājas viņa draugs – kaimiņsuns Sisis. Lai gan pastāv apgalvojums, ka pekinieši nelabprāt sadraudzējas ar pārējiem mājdzīvniekiem, tomēr Lordam izveidojušās arī draudzīgas attiecības ar kaimiņos dzīvojošo kaķu meiteni. Lordam ir nebēdnīgs raksturs – ja suņukam parāda mīksto rotaļlietu, uzreiz seko vēlme to paķert un aizbēgt. Tāpat dzīvnieciņam patīk meklēt pa dzīvokli Montu. Gadījumā, ja tas neizdodas, lietā tiek liktas spožās skumjās acis un žēlabaini smilksti. Pēc tādas suņuka reakcijas Montai nekas cits neatliek, kā padoties un atzīt savu sakāvi.Vērojot Lordu, nepamet sajūta, ka suņuks ir lielisks antidepresants un omas uzlabotājs. Nenoliedzami, suns prasa nedalītu uzmanību un rūpes, tomēr tas ir labāk nekā mūždien čīkstēt par krīzi un naudas trūkumu. Suņuka saimniece atzīst, ka savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez sava mīluļa, jo Lords katru dienu viņai dāvā tikai pozitīvas emocijas.
fakti
PekinietisŠķirnes dzimtene ir ĶīnaPekinietis ir cilvēka kompanjonsMīlīgais, cēlais suns jūtas kā pasaules centrsEgocentrisks un stūrgalvīgs, gudrs, apķērīgs un drosmīgsDiez ko nepatīk svešiniekiPats izvēlas, kurš būs saimnieksGarš apmatojums ar kuplu pavilnuKažoks intensīvi jākopjĶermeņa uzbūves īpatnību dēļ negrib iet garās pastaigāsSunītis piemērots pilsētniekiemIr svarīgi iemācīt dažus galvenos uzvedības principus, citādi nāksies samierināties ar neaprēķināmu suni, kas mūždien apbēdinās ar savu patvaļīgo uzvedībuKad pekinietis uzvedas labi, tas jāuzslavē
