Reiz dzīvoja mazs ezītis. Viņš mājoja kopā ar saviem vecākiem. Kādu dienu mazais nolēma aizčāpot līdz mežmalai.
Reiz dzīvoja mazs ezītis. Viņš mājoja kopā ar saviem vecākiem. Kādu dienu mazais nolēma aizčāpot līdz mežmalai.
Tā ežuks devās ceļā. Pa ceļam viņš vēroja apkārtni. Bieži nokustējās zari, lai gan vējš nepūta. Nonācis mežmalā, ezēns redzēja, ka tur kāds sēž. Viņš piečāpoja tuvāk. Sēdētājs pagriezās. Tas bija vāverēns. Ežuks sarāvās kamolā, bet vāverēns teica: “Es tevi neēdīšu! Es esmu vāverēns Tims.”
Ežuks palūrēja uz viņu un bailīgi sacīja: “Es vēl esmu mazs. Mani biedē viss svešais.”
Vāverēns atbildēja: “Nebaidies! Un, starp citu, esi dzirdējis par zaķu tēva nelaimi?”
“Kādu, Tim?”
“Tu neesi dzirdējis? Zaķu tēvam Lapsa Kūmiņš kājā iekodis!”
“Šausmas! Kā tu to uzzināji?”
“Zaķēns Rudļipis izstāstīja.”
“Derētu to lapsu pārmācīt. Bet kā?”
“Klausies. Rītdien atkal tiekamies šeit pat un tajā pašā laikā. Šovakar jau ir vēls. Līdz rītiņam!” teica vāverēns un uzskrēja kokā.
Ežuks sāka ceļu uz mājām. Nākamajā rītā viņš devās atpakaļ uz mežmalu. Vāverēns jau gaidīja.
“Sveiks, Tim!” iesaucās ežuks.
“Sveiks, ežuk! Bet kāds ir tavs vārds?”
“Mans vārds ir Tirmorejs, bet sauc mani par Tirmo.”
Jaunie draugi kādu laiciņu paspēlējās. Pēkšņi ežuks ierunājās: “Bet tagad parunāsim par Lapsas Kūmiņa padzīšanu no meža.”
“Tu esi traks!? Viņu no alas nedabūt ārā, kur nu vēl no meža!”
Bet ežuks mierīgi atbildēja: “Mums jāuzzina, kas ir viņa mīļākais ēdiens un no kā viņš baidās.”
“Viņam vislabāk garšo vāveres,” to teikdams, Tims noskurinājās, “bet no kā viņš baidās, to gan nezina neviens.”
“Tad uzzināsim! Kur viņš dzīvo?”
“Es neskriešu tīšā nāvē! Bet, ja gribi, pateikšu!”
Vāverēns izstāstīja, kā tikt līdz lapsas alai. Viņš arī teica, ka sekos ežukam pa koku galotnēm.
Draugi devās ceļā. Ežuks iegāja bodē “Zirnekļa audumi”. Tur viņš nopirka smalkāko zirnekļa tīmekli. Ezēns un vāverēns turpināja ceļu. Kad viņi nonāca galā, ežuks devās tuvāk alai, bet vāverēns palika kokā. Ežuks dzirdēja, kā lapsa krāc. Tālākā ežuka rīcība vāverēnu tik ļoti pārsteidza, ka viņš gandrīz novēlās no koka. Ežuks bija ielīdis Kūmiņa alā! Pēc kāda laika viņš iznāca ārā un devās paslēpties aiz tuvākā krūma. Pēkšņi alā atskanēja baiļu kliedzieni. Tims saprata, ko Tirmo izdarījis. Viņš lapsas alā bija novilcis zirnekļa tīklus. Tad no alas izlīda Lapsa Kūmiņš un dusmīgi murmināja: “Tie dumjie zirnekļi! Tūlīt nopostīšu viņu audumu fabriku!” Lapsa Kūmiņš lēni, bet dusmīgi devās ceļā.
Nu Tims saprata, ka viņam jāglābj fabrika. Vāverēns aizsteidzās pa koku galotnēm. Tā viņš tika garām Lapsam Kūmiņam nemanīts. Tims nolēca no koka un ieskrēja fabrikā. Tur viņš iesaucās: “Audiet ap fabriku savus tīmekļus, citādāk Lapsa Kūmiņš nopostīs jūsu fabriku!”
Visi zirnekļi ķērās pie darba. Vāverēns bija izdomājis labu joku, kā pārmācīt Kūmiņu. Viņš to izstāstīja zirnekļiem. Kad darbs bija pabeigts, ieradās ežuks. Viņš teica: “Lapsa Kūmiņš vēl kādu laiku kavēsies. Viņš gāja pa meža galveno taku, bet jūs zināt — tā met līkumu. Es nācu pa īsāko ceļu un biju krustcelēs pirmais. Nostājos ceļa vidū un sarāvos kamolā. Kūmiņš mani nepamanīja un uzkāpa. Diemžēl viņa kepā palika dažas manas adatas. Tāpēc viņš aizkliboja pie daktera Lāča.”
Visi pasmējās, bet vāverēns teica: “Piecdesmit labākajiem audējiem jānāk man līdzi.”
Tims un zirnekļi devās uz lapsas māju. Zirnekļi noauda tīklus ap Kūmiņa alu. Tad visi atgriezās fabrikā un ieradās tieši laikā. Tikko viņi paslēpās krūmos, klibodams nāca Lapsa Kūmiņš. Viņš redzēja, ka zirnekļi ir bijuši gudrāki. Viņi bija ap fabriku apauduši savus tīklus. Pēkšņi viņš ieraudzīja starp diviem kokiem spraugu, kuru zirnekļi nebija aizauduši. Kūmiņš ielīda iekšā pagalmā. Tur viņš ieraudzīja, ka zirnekļi noauduši vēl vienu sētu. Lapsa lēnām apgāja apkārt fabrikai. Visur tīkli! Viņš gribēja doties ārā, bet — tavu nelaimi — zirnekļi spraugu starp kokiem bija aizauduši. Tad Kūmiņš izdzirdēja smieklus. Viņš paskatījās skaņas virzienā un ieraudzīja Tirmo. Viņš paskatījās augšā kokos un ieraudzīja Timu. Krūmi bija pilni ar zirnekļiem. Lapsa Kūmiņš vairs neizturēja. Viņš izlauzās cauri tīmekļiem un aizjoza uz savu māju. Atkal tīkli! Kūmiņš savāca savas mantas un nerādījās šajā mežā vairs nekad.
Mārcis Auzāns
5.c klase
