Pirmo reizi Briselē pabiju pirms pieciem gadiem kopā ar Latvijas reģionālo žurnālistu delegāciju. Atmiņā pārcilājot toreizējās braucienā gūtās sajūtas, nemelošu, ja teikšu – tas mums visiem bija vienreizējs piedzīvojums. Jutāmies lepni par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Pirmo reizi Eiropas Parlamentā bija ievēlēti arī deviņi deputāti no Latvijas. Viss mums bija pirmo reizi. Smalka pieņemšanaBriseles pavasarīgo gaisu atkal ieelpoju marta vidū. Brauciena galvenais iemesls – piedalīšanās vairākos semināros par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu. Tieši šajās dienās to svinīgi arī atklāja. Pirmajā dienā žurnālistiem no Latvijas bija iespēja piedalīties Eiropas vakarā, kas notika auto un moto muzejā Luksemburgas laukumā. Smalko pieņemšanu rīkoja Eiropas Tautas Partijas Eiropas Demokrātu grupa. To apmeklēju vairāk nekā 1000 viesu, tostarp arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un citi vadošie Eiropas Savienības un Parlamenta politiķi. Jāteic, pārņem diezgan sirreāla sajūta, rokas stiepiena attālumā redzēt cilvēku – pasaulē labi zināmu politiķi. Pieņemšanā valdīja brīva un nepiespiesta gaisotne, kuru spilgtināja džeza orķestris.Vēlētājiem būs iespējas izvēlētiesKā jau tas ierasts, pēc atpūtas seko darbs. Nākamajā dienā tikāmies ar Eiropas Parlamenta Mediju direktora padomnieci Žanetu Vegneri, kura pastāstīja par Eiropas Parlamenta vēlēšanu stratēģijas atklāšanu. 17. martā sākās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa, kura gan mīļāk tiek saukta par vēlēšanu saziņas stratēģiju. “Eiropas Savienībai būs jāizšķiras par politiski svarīgiem jautājumiem, kas skar Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi – piedaloties vēlēšanās, pilsoņi var ietekmēt šo izvēli,” ir pārliecināta Ž. Vegnere. Viņa iepazīstināja ar kampaņas līdzekļiem – tie veidoti tā, lai uzsvērtu vairākas izvēles, kas būs atkarīgas no nākamā Eiropas Parlamenta sastāva: plakāti ar izvēles iespējām tādās jomās kā enerģētika, degviela un klimata pārmaiņas, pārtika un lauksaimniecība, vienlīdzīgas iespējas, robežas un migrācija, standarti, drošība, patērētāju aizsardzība, budžets un tirgus; trīsdimensiju ielu instalācijas, kas papildinās plakātu vēstījumu un rosinās jautājumus par enerģētiku, robežām un migrāciju, patērētāju aizsardzību un drošību; “izvēles kabīnes” – istabas lieluma pārvietojamas multimediju telpas, kurās vēlētāji varēs paust savu viedokli. Ik dienu uz ekrāniem kabīnes ārpusē Briselē, Eiroparl/TV un YouTube varēs redzēt un noklausīties vairāku vēstījumu atlasi.Lielākā daļa, piemēram, ielu instalācijas un “izvēles kabīne”, balsotājiem būs pieejama arī Rīgā. “Kampaņas vienotais vēstījums ir saistīts ar izvēli. Tā nav domāta, lai apelētu pie pilsoņu pienākuma sajūtas, bet uzsvērtu, ka Eiropas Savienības darba kārtībā ir būtiskas politiskas izšķiršanās, kas ietekmēs cilvēku dzīvi, un šī izvēle notiks Eiropas līmenī – Parlamentam ieņemot galveno lomu, pieņemot vienu vai otru iespēju: pilsoņi var ietekmēt šo izvēli, balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās par kandidātiem, kas pārstāv viņu politiskās prioritātes,” skaidro Ž. Vegnere. Viņa uzsvēra, ka šī ir Eiropas iestādes kampaņa un tā neaizstāv nevienu politisku viedokli.Vēlēšanas Latvijai ir svarīgasSvarīgi apzināties, ka šīs vēlēšanas notiks ļoti sarežģītā situācijā, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir ekonomiskā un sociālā spriedze. Pirmo reizi 30 gados, kad tiek rīkotas Eiropas Parlamenta vēlēšanas (pirmās notika 1979. gadā), tajās piedalīsies 27 dalībvalstis, tas ir, vairāk nekā 375 miljoni Eiropas Savienības balsotāju. Pirmo reizi šajā vēlēšanu kampaņā iesaistās arī Eiropas Komisija, kas līdz šim bija atteikusies no pirmsvēlēšanu aktivitātēm. Der iegaumēt – Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā ne Parlaments, ne Eiropas Komisija neaģitē par partijām vai politiskām grupām, bet gan izglīto, skaidro un piedāvā izvēles. Aģitācija ir dalībvalstu nacionālo partiju ziņā. “Ziemeļlatvija” uzsver, ka pašlaik arī Latvijā ap 50 procentiem likumu ir tapuši Eiropas gaiteņos un ir Parlamenta akceptēti, tātad puse visu likumu mums ir kopīgi ar Eiropu. Tas liek aizdomāties arī par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas mums ir svarīgas. Vēlēšanas visā Eiropas Savienībā notiks no 4. līdz 7. jūnijam. 6. jūnijā tās būs ne tikai Latvijā, bet arī Kiprā, Maltā un Slovākijā. Vairākums dalībvalstu izvēlējušies svētdienu, 7. jūniju.
Fakti
Eiropas Parlamentā jāievēl 736 deputāti no 27 dalībvalstīm.Vienīgā tiešā ievēlētā Eiropas iestāde un arī vienīgais vispārējās vēlēšanās ievēlētais daudznacionālais parlaments ir Eiropas Parlaments (otrais lielākais pēc Ķīnas parlamenta).Vēlēšanās 6. jūnijā Latvijas balsotāji ievēlēs astoņus deputātus (visvairāk no Vācijas – 99, vismazāk no Maltas – 5).Eiropas Parlamenta deputātiem pēc šīm vēlēšanām būs jauns nolikums, kas noteiks arī vienotu algas likmi 7665 eiro vērtībā, ko maksās no Eiropas Savienības budžeta. Līdz šim algas maksāja no dalībvalstu budžeta un tās pārsvarā ir vienādas ar nacionālā parlamenta deputāta algu, tālab ļoti atšķirīgas. Piemēram, EP deputāta alga no Bulgārijas ir ap 650 eiro mēnesī, bet deputātam no Itālijas – 11 tūkstoši eiro. Deputāti no Latvijas saņem 1600 eiro mēnesī.
