Ar vienu kāju lielajā dzīvē

Skolēniem un viņu vecākiem šonedēļ būs svētki, – rit pēdējā mācību gada nedēļa. Jau kopš maija vidus no rītiem kopā ar bērnu piedomājam, cik dienu līdz vasaras brīvlaikam. Neticami ātri paskrējis ne vien otrais semestris, bet viss mācību gads.

Jau šonedēļ tiks izsniegtas liecības un skolēni dosies nopelnītajā vasaras brīvlaikā. Tikmēr eksāmenu sesija vēl turpinās 9. un 12. klašu skolēniem. Un tad jau pats skaistākais brīdis – izlaidumu laiks, kas simbolizē aiz muguras atstāto smago darbu, jaunus mērķus un personīgos sasniegumus. Pieļauju, ka daļa šim notikumam jau sākusi gatavoties, nolūkojot skaistākos tērpus svinīgajam pasākumam.

Kamēr 9. un 12. klašu skolēni vēl tikai ir svinīgā brīža gaidās, izlaidumu laiks jau ir sācies pirmsskolas izglītības iestādēs, kur mazajiem ķipariem tiek pasniegti pirmie dokumenti, kas ļauj justies lielam – gatavam iet skolā 1. klasē.

Katrs šāds notikums ir kā nogrieznis tālākām dzīves gaitām: bērnudārza, pamatskolas, pēc tam arī vidusskolas un vēlāk augstskolas beigšana. Katrs šis atskaites punkts nes līdzi statusa vai lomas pārmaiņas, kas palīdz veiksmīgāk mijiedarboties sabiedrībā. Ir ģimenes, kur izlaidumu svinēšana tiek atstāta otrajā plānā, bet citas sava bērna izlaidumu pārvērš pompozās svinībās.

Manuprāt, svarīgi svinēt šos notikumus, jo tie veido ģimenes rituālus, dod iespēju ar sevi lepoties un priecāties, nostiprināt attiecības un izveidot kontaktu ar saviem tuvajiem. Esmu priecīga, ka man visi izlaidumi ir bijuši patīkamām un siltām atmiņām vīti. Atliek vien pameklēt svinīgo pasākumu videoierakstus un par to pārliecināties. Manā laikā šī notikuma iemūžināšanai tika norīkots viens cilvēks, kurš to uzņēmās. Tagad gan citi laiki un katrs, kurš ieradies zālē, var kļūt par “operatoru”.

Par izlaiduma tēmu interneta dzīlēs ir atrodamas arī iedvesmojošas uzrunas absolventiem, vienu no tām es gribētu citēt: “Iespējams, daudzi tagad jums prasa – “par ko tad gribi kļūt?” vai “kas tu būsi?”. Šis ir jautājums, uz kuru atbilde kļūs arvien neskaidrāka. Jo lielākā daļa profesiju, kurās jūs strādāsiet, vēl neeksistē. Kā izvēlēties ceļu pasaulē, kura vēl tikai būvē ceļus, pa kuriem jūs iesit? Iespējams, atbilde ir – nebūvēt tālus plānus vai sapņus, bet ieraudzīt iespējas, kas ir te un tagad. Katram tās būs citas – atbilstoši vietai un mirklim. Domāju, ka gandrīz katrs veiksmīgs cilvēks jums pateiks noslēpumu – viņš tagad dara to, par ko nemaz nenojauta. Bet bija iespēja, viņi riskēja, ņēma to un ielika visu savu spēku un idejas, lai izveidotu ko jaunu. Aizrautība un prieks darīt var aizvest jūs citur, nekā esat plānojuši. Un tas “citur” var būt sasodīti skaisti. Vai arī tā var būt kļūda un neveiksme. Mēs ne vienmēr dabūjam to, ko gribam. Bet tad to sauc par pieredzi.” (I. Svilāns)

Mācību gada noslēgums līdzi nes arī sava veida izaicinājumus. Proti, jaunāko klašu bērnu vecākiem šis ir pārdomu laiks, – ja abiem vecākiem ir jāiet darbā, kur atstāt bērnu? Ne visiem ir omes un opīši, vecākas māsas vai brāļi, kas palīdz pieskatīšanā. Pirmsskolas bērnu vecākiem gan šīs raizes atkrīt, jo vairums bērnudārzu darbu turpina arī vasarā. Ja pēc sajūtām mums, vecākiem, šķiet, ka bērni ir gana lieli un prātīgi, uz to noteikti nevajag paļauties, jo gadās visādi. Daļa vecāku šo situāciju risina, izvēloties ņemt atvaļinājumu vasarā, līdz ar to vismaz kādu laiku no atvaļinājuma izdodas veltīt uzmanību bērniem un ģimenei.