Ar rotaļām un spēlēm uztur dzīvas Meteņu tradīcijas

Aizvadītajā nedēļā tika atzīmēta Meteņdiena. Atgādinot latviešu gadskārtu svētku izdarības un svinēšanas tradīcijas, Ērģemes bibliotēkā aizvadīts jautrs un izzinošs pasākums, kur zināšanās un veiklībā sacentās pedagogi ar skolēniem.

Pasākuma apmeklētāji iepazinās ar dažādiem Meteņdienas ticējumiem, minēja mīklas, lika puzles, atsauca atmiņā Meteņdienai raksturīgos ēdienus, kā arī devās jautrās rotaļās, tādējādi svinot gaismas uzvaru pār tumsu, jo katra nākamā diena kļūst arvien garāka.

Ierosinājums par šādu pasākumu nācis no Ērģemes pamatskolas skolotājiem. Viņi uzrunāja bibliotēkas vadītāju Līgu Kondratjevu, kura ideju atbalstīja un pielika savu roku, lai to visu noorganizētu. “Ar Meteņiem latviešiem ir ļoti daudz skaistu tradīciju, ir ļoti labi, ka arī jaunā paaudze tās zina un izprot. Vienojāmies par pasākumu un norises laiku. Un tālāk jau es organizēju visu pārējo, domājot par aktivitātēm un uzdevumiem, lai būtu interesanti gan bērniem, gan pedagogiem,” stāsta L. Kondratjeva un uzsver, ka bibliotēka vienmēr ir bijusi pateicīga vieta ne vien šādu svētku svinēšanai, bet arīdzan tradīciju atsaukšanai atmiņā, sākot no grāmatu un spēļu klāsta līdz pat dažādiem internetā atrodamiem uzziņas materiāliem.

Meteņi ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un drīzu pavasara atnākšanu, līdz ar to Meteņus dēvē arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos, ticot, – jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Par godu šiem svētkiem daudzās ģimenēs cepa pankūkas, citviet brauca ragavās no kalna, kas arī piedien pie populārākajām Meteņu dienas tradīcijām, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām.

“Izskatās, ka ziemu esam sabaidījuši, un tā nevēlas atdot savas pozīcijas. Meteņu tradīcijas tagad zināsim godam. Tas mums tiešām bija tāds spontāns pasākums. Devos pie Līgas painteresēties, vai varam kaut ko noorganizēt. Viņa, kā vienmēr, uzreiz atsaucās un bija gatava darīt visu lietas labā, lai pasākums izdotos. Mūsu bibliotēka patiesi ir kā tāda gaismas pils, kur varam smelties iedvesmu un zināšanas,” papildina Sandra Kajaka. Viņa skolā strādā par speciālo pedagogu, tādēļ skolotājai nākas īpaši piedomāt pie tā, kā pasniegt audzēkņiem informāciju tā, lai paliek prātā un nostiprinās zināšanas.

Jaunieši atzina, ka līdz ar šādiem pasākumiem arī viņiem jēdziens latviskā dzīvesziņa kļūst arvien tuvāks un saprotamāks. Un šajā reizē ir priecīgi un gandarīti par sasniegto rezultātu, jo esot pat pārspējuši skolotāju komandu puzles likšanā. Par labu nospēlējusi veiksme un vērīgums.

“Viens no šādiem veidiem ir iesaistīt bērnus šādos pasākumos, kuros viņi ir līdzdalībnieki. Un šis ir tieši šāds piemērs ar pievienoto vērtību, kad skolēni ar skolotājiem ir līdzdalībnieki. Jauki bija arī vērot jauniešu attieksmi. Galvenokārt pasākumā piedalījās 8. un 9. klases skolēni, kā arī daži bērni no citām klasēm,” papildina Sandra.