Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Alūksnes augstienē slēpotājus gaida Ķauķu kalns

https://visitaluksne.lv/visit/kalnu-sleposana-kauku-kalna/
ĶAUĶU KALNS atrodas 15 kilometrus no Alūksnes, piebraukšana caur Māriņkalnu, meklēt norādes “Dēliņkalns” un “Ķauķu kalns”. 

Aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, Alūk­snes novadā,  gleznainā, paugurainā ielokā kalnu slēpošanas un snovborda cienītājus gaida 239 metrus augstais nu jau gandrīz pusgadsimtu kalnu slēpotāju iecienītais Ķauķu kalns, kas ir aprīkots ar visu vajadzīgo aktīvai ziemas prieku baudīšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kalns ar tradīcijām

Viens no VEF laika kalnu slēpošanas entuziastiem, vēlāk arī “VEF” kalnu slēpošanas interešu kluba “Ķauķi” vadītājs un kalna izveidotājs Raitis Kaufiņš tagad dzīvo pie paša Ķauķu kalna. Viņa meita Laima mantojusi mīlestību pret kalnu slēpošanu un tagad apsaimnieko kalnu, dodot iespēju visiem slēpotājiem izbaudīt nobraucienus Alūk­snes pusē.

Laima Kaufiņa atceras, ka kopš dzimšanas vesta uz kalnu, šeit pavadījusi visas skolēnu brīvdienas, iemācījusies slēpot jau divarpus gadu vecumā, gan bērnībā, gan jaunības gados bijis grūti braukt uz Rīgu, jo laukos patīk labāk nekā dzīvot lielpilsētas centrā. Laimas brālis Roberts, dzīvojot Rīgā, nopietni pievērsies kalnu slēpošanai – atradis klubu treniņiem “Rīgas Favorīts”. Protams, mazā māsa aizgājusi līdzi trenēties. Kaut arī nebija treniņu iespējas lielajos kalnos, jo kalnu slēpošana ir ļoti dārgs sporta veids, paralēli vasarā nodarbojusies ar ātrumskrituļslidošanu, atradusi labu treneri un neizpalikuši arī rezultāti. Baltijas kausā Somijā izcīnīta otrā vieta supergiganta disciplīnā. Bijusi iespēja pacīnīties par vietu Latvijas izlasē, bet pēc gada gūta smaga trauma, pēc kuras atgriezties iepriekšējā līmenī vairs nav sanācis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā kā slēpošana Laimai “asinīs”, nokārtots instruktora sertifikāts un uzsākts darbs slēpošanas kalnā “Kaķītis” par instruktori. Šajā jomā strādāts arī Šveicē un Austrijā. Pēc vidusskolas beigšanas Laima izdomājusi pārcelties uz laukiem Alūksnē, kur pavadīta lieliskā bērnība. Šeit atrasts darbs un nekas vairs nav traucējis pārcelties.

2017. gada februārī Laimai sagribējies paslēpot, bet viņa ar nožēlu konstatējusi, ka kalns “nedarbojas” – tā brīža apsaimniekotāji sūdzējušies par bezsniega ziemām un slēpotāju mazo interesi. Jau pirmajā sezonā Laima vienojusies par kalna daļas izmantošanu, un tā ar draugiem un kaimiņiem sākuši slēpot pa ziemeļu nogāzi. Daudziem cilvēkiem bija interese slēpot, tādēļ 2018. gadā rasts kontakts ar zemes īpašniekiem, kuri bija ļoti iepriecināti par to, ka ir interese darboties un nelaist postā to, kas izveidots. Noslēgts līgums un turpmāk izmantots viss kalns. Sākotnēji slēpošana notikusi par ziedojumiem trases uzturēšanai un lielākoties draugu kompānijām, taču pamazām uzsākts ceļš uzņēmējdarbības virzienā. 2021. gadā uzsākta oficiāla uzņēmējdarbība. “Šī sezona bija viena no apmeklētākajām, jo kovida ierobežojumu dēļ cilvēkiem nebija, kur atpūsties, un daudzi kalnu slēpošanas interesanti izmantoja Ķauķu kalna piedāvājumu. Cilvēku pieplūdums mazliet šokēja, jo visiem interesentiem nepietika inventāra un trūka vietas, kur nolikt mašīnas,” par pirmsākumiem saka Laima. Pamazām uzsākta attīstība.

Darbosies moderna tehnika

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laima Kaufiņa uzsver, ka slēpošanas trasē ir tikai dabīgais sniegs. Pieredzējusī instruktore īpaši piedomā par sniega kvalitāti, tādēļ pirmo sniegu, vai kad tā ir ļoti maz, līdzina un blietē ar kvadriciklam pievienotu speciāli izgatavotu sniega blietēšanas rulli. Sniega segai palielinoties,  izmanto retraku. “Šogad Ķauķu kalns var lepoties ar modernāko līdzinātājtraktoru Latvijā, un gaidām vēl lielākas kupenas, lai to liktu lietā. Tad slēpotāji varēs izbaudīt patiešām lielisku trašu kvalitāti savām kalnu slēpošanas un snovborda aktivitātēm,” stāsta Laima.

Šobrīd trase nav apgaismota, tādēļ slēpošana notiek tikai dienas gaišajā daļā. Pieejama ļoti plaša kalnu slēpju un snovborda komplektu noma – sākot no pašiem mazākajiem – divus trīs gadus vecajiem, snovborda zābaki no 33. izmēra, kā arī slēpošanas zābaki no 26., protams, ķiveres, nūjas. Ir arī iespēja siltumā saģērbties. Pašlaik nav izveidots mūsdienām atbilstošs “snovparks”, bet entuziasti izvietojuši “slaidu” un ir pāris nelieli tramplīni.

Šosezon uz kalna ir vēl viens jaunums – kafejnīca, kurā ieiet sasildīties un nobaudīt siltus ēdienus un dzērienus. Kafejnīcu apkalpo “Street­food Alūksne”, kas šogad darbojās Alūksnes alus paviljonā. Padomāts par kafejnīcas novietojumu, lai tas būtu ērti pieejams arī neslēpotājiem un no tās terases pavērtos lielisks skats uz trasēm un ainavu, ja jāpieskata bērni vai vienkārši gribas atpūsties, klausoties mūziku. “Gar trases malu var uzkāpt kalna galotnē un iemūžināt fotogrāfijās lielisko Ziemeļvidzemes ainavu. Tuvākajā laikā plānots arī izveidot vismaz kilometru garu slēpošanas trasi, ja būs slēpotāju interese, to varētu pagarināt,” atklāj Laima. Ir ieskicēta sadarbība ar Renāru Teteri -Teterovski, kurš Alūksnē piedāvā inventāra nomu, ka nākotnē arī Ķauķu kalnā būs pieejama distanču slēpju īre. Laima plāno likt lietā arī savas instruktores prasmes, uzsākot interesentu apmācību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Uz kalna ne tikai slēpo, bet arī kulturāli atpūšas. Pagājušajā gadā notika noslēguma pasākums ar Roberta Gobziņa uzstāšanos, kūkām, baloniem un dūmu svecēm, kas piesaistīja ne tikai slēpotājus, bet arī cilvēkus no malas. Šogad visiem kalna apmeklētājiem būs iespēja 31. decembra dienas gaišajā laikā baudīt Roberta Gobziņa priekšnesumus, sekojiet  informācijai! Ja laika apstākļi ļaus, tad Ķauķu kalnā mēnesī reizi varēsim baudīt kādu interesantu pasākumu. Ir vīzija nākotnē atdzīvināt snovborda šovu, kāds bija Tempļa kalnā, un amatieru milzu slaloma sacensības. 

Kalnu iecienījuši slēpotāji no apkārtējiem Gulbenes, Balvu, Smiltenes novadiem, netrūkst rīdzinieku, un pat liepājnieki atbrauc apskatīt sniegu. Viss balstās uz entuziasmu, jo trakajiem pieder pasaule,” saka L. Kaufiņa. Lai veicas!

Didzis Bauers

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
LAIMA. Runā, ka kalna apsaimniekotāja Laima Kaufiņa esot no sākuma iemācījusies braukt ar slēpēm, pēc tam, vēlāk, staigāt. Foto no tālā 1998. un 2022. gada. Foto: no personīgā arhīva
Laima. Foto no 2022.gada

ĶAUĶU KALNS SKAITĻOS

● Alūksnes augstienē Veclaicenes paugurainē augstākais punkts ir Dēliņkalns (271 m vjl).

Ķauķu kalns ir 239 metrus augsts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● Alūksnes augstienes klimatam raksturīgs liels nokrišņu daudzums — apmēram 650 mm gadā (par 50—100 mm vairāk nekā apkārtējās zemienēs). Zemākas temperatūras, kas ļauj ziemas priekus baudīt ilgāk kā citviet Latvijā.

Avots: lv.wikipedia.org

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

IESKATS VĒSTURĒ

Rūpnīcas “VEF” paspārnē kopš 1979. gada darbojās viens no senākajiem Latvijā kalnu slēpošanas interešu klubs “Ķauķi”. Tajā darbojās 150 biedri. 1979. gadā klubs uzsācis sadarbību ar Alūksnes 5. PMK priekšnieku Māri Kalēju un Alūksnes “VEF” filiāles vadītāju Zigurdu Veļķeri, kuriem tad arī pieder Ķauķu kalna atklājēju gods. Ar lielu entuziasmu darbojušies Uldis Miglāns un Raitis Kaufiņš. Šī puse izvēlēta tāpēc, ka šeit ir visgarākās ziemas Latvijā. Alūksnes melioratori bijuši lieli kalnu slēpošanas entuziasti, tāpat kā rīdzinieki. Tajā laikā zeme piederējusi kolhozam. Kopējiem spēkiem attīrīta un nolīdzināta kalna nogāze, to pārvēršot gluži pieņemamā trasē, kas savu izskatu saglabājusi līdz mūsdienām. Ar trim trasēm – visu līmeņu braucējiem, darbojušies trīs pacēlēji, pašu entuziastu rokām meistaroti, un daži saglabājušies līdz mūsdienām. Kādreiz bija savādāka braukšanas tehnika – saucamā “klasika”, visvairāk izmantota stāvākā nogāze. Mūsdienās izmanto “carving” – slēpošanas tehniku un savādāku ekipējumu. Tagad nobraucieniem biežāk izmanto kalna lēzeno pusi.

Kalnu iecienījušas visas kalnu slēpotāju kluba ģimenes – notikušas sacensības slalomā un nobraucienā. Pēc rūpnīcas sabrukuma tā darbību turpināja uzturēt Alūksnes slēpošanas entuziasti – kluba biedri. Vēlāk kalna apsaimniekošanu pārņēma Jānis un Kristaps Olderi. Tajā laikā zemes īpašumu atguva kādreizējie saimnieki, kuri paši nenodarbojas ar kalnu slēpošanu, bet labprāt nodeva lietošanā vietējiem censoņiem, un ar kalna apsaimniekošanu ziemas prieku baudīšanai uzsāka nodarboties Laima Kaufiņa.

INTERESANTS FAKTS

Kāpēc Ķauķu kalns?

Meklējot vēsturiskus faktus par Ķauķu kalnu, L. Kaufiņa “Periodikā” uzzinājusi, ka kalns padomju laikos dēvēts par Reisnerkalns, jo vienā saimniecībā pie kalna dzīvojošajiem uzvārds bijis Reisneri. Pētot vecās kartes, atklājies, ka pie kalna bijušas trīs saimniecības – tās kopā saukuši par “Ķauķiem”, savukārt mājās pie paša kalna dzīvojusi ģimene ar uzvārdu Ķauķi. Tas arī varētu būt kalna nosaukuma atminējums, kas “iegājies” par godu ziemeļu reģionos ligzdojošajam mazajam dziedātājputnam.

LAIMA. Runā, ka kalna apsaimniekotāja Laima Kaufiņa esot no sākuma iemācījusies braukt ar slēpēm, pēc tam, vēlāk, staigāt. Foto no tālā 1998. un 2022. gada. Foto: no personīgā arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.