83 % mājdzīvnieku īpašnieku atzīst, ka tie pozitīvi ietekmē viņu mentālo veselību

Stresa samazināšana un rūpes par savu mentālo labklājību būtiski ietekmē mūsu darba spējas. Saskaņā ar saldumu, pārtikas un mājdzīvnieku barības ražotāja un vairumtirgotāja “Mars” veikto pētījumu 20 valstīs¹ mājdzīvnieki pozitīvi ietekmē mūsu emocionālo labsajūtu, tostarp arī darba laikā – 83 % mājdzīvnieku īpašnieku uzskata, ka viņu mīlulis pozitīvi ietekmē viņu mentālo veselību. 20. jūnijā tiek atzīmēta “Ņem savu suni līdzi uz darbu” diena (“Take Your Dog to Work Day”), un Malgoržata Glovacka (Małgorzata Głowacka), veterinārārste un “Mars Pet Nutrition Europe” zinātniskā padomniece, uzsver, ka spēja koncentrēties ir būtiska labam darba sniegumam, un stresa mazināšana ir tās priekšnoteikums. Visas šīs priekšrocības, ko sniedz mājdzīvniekiem draudzīga darba vide, uzlabo darbinieku produktivitāti.

Pētījumā noskaidrots, ka, saskaroties ar stresu, 58 % mājdzīvnieku īpašnieku mierinājumu meklē sava mīluļa tuvumā. Turklāt pie mājdzīvniekiem viņi vēršas biežāk nekā pie partnera (32 %), ģimenes locekļiem (23 %) vai draugiem (18 %). 84 % aptaujāto atzīst, ka viņu mājdzīvnieka klātbūtne ir nomierinoša un terapeitiska, tāpat 84 % cilvēku patīk vērot, kā mājdzīvnieks atpūšas. Arī komunikācijai ir būtiska nozīme – 77 % uzskata, ka sarunas ar mājdzīvnieku viņus nomierina, savukārt 66 % izjūt mieru, kad mājdzīvnieks “atbild” – piemēram, rejot vai ziņkārīgi pagriežot galvu. Turklāt mājdzīvnieki mūs burtiski mudina kustēties un darboties – 78 % aptaujāto apgalvo, ka mājdzīvnieks palīdz viņiem ieplānot pauzes no darba vai mājas pienākumiem.

Mājdzīvnieki veicina arī sociālos kontaktus – 54 % respondentu atzīst, ka viņu mīlulis ir palīdzējis uzsākt sarunas, iegūt jaunas paziņas un draudzības. Turklāt 73 % aptaujāto uzskata, ka mājdzīvnieks palīdz viņiem pārtraukt pārlieku daudz domāt un koncentrēties uz tagadnes brīdi.

“Laime slēpjas ikdienas sīkumos un rutīnā – tā nav kaut kas tāds, kas jāgaida, bet gan jāsaredz un jāveido pašam,” saka Malgožata Glovacka, veterinārārste un “Mars Pet Nutrition Europe” zinātniskā padomniece. “Tā kā mēs pavadām lielāko daļu darba dienu strādājot – vai nu birojā, vai mājās – mēs saskaramies ar dažādiem pienākumiem un termiņiem, kas rada stresu neatkarīgi no vecuma vai darba pieredzes. Mājdzīvnieki šo stresu var mazināt vienkārši ar savu klātbūtni. Turklāt arī viņi jūtas laimīgāki, kad nav jāpaliek vieniem. Vai tas nav ideāls risinājums abām pusēm?”

Cits “Mars” veiktais pētījums² atklāj arī to, ka vairāk nekā trešdaļa mājdzīvnieku īpašnieku uzskata savu mīluli par vissvarīgāko savā dzīvē. Šis skaitlis ir vēl lielāks mileniāļu (40 %) un Z paaudzē (45 %). Viena trešdaļa īpašnieku atzīst, ka izjūt vainas apziņu, atstājot mājdzīvnieku vienu.

“Kad mājdzīvnieks var būt kopā ar saimnieku darbavietā, ieguvējs ir gan cilvēks, gan dzīvnieks,” skaidro M. Glovacka. “Suņiem ir nomierinoši atrasties saimnieka tuvumā – tas mazina atšķirtības trauksmi un veicina emocionālo līdzsvaru. Ja suns ir mierīgāks un mazāk pakļauts stresa apstākļiem, viņa veselība ilgtermiņā ir labāka, kā arī uzvedības problēmas rodas retāk. Turklāt biroja vide piedāvā jaunas sajūtas un stimulē suņu prātu, bet cilvēka tuvums sniedz drošības sajūtu. Šāda kopābūšana stiprina saikni starp saimnieku un mājdzīvnieku, kas ir ieguvums visiem.”

Viņa piebilst, ka suņiem ir ļoti pozitīva ietekme uz cilvēku mentālo veselību. Suņu klātbūtne mazina stresu, un spēlēšanās vai pastaigas ar suņiem uzlādē mūs ar pozitīvu enerģiju.

“Mars ir apņēmies atbalstīt mājdzīvnieku labklājību daudzos veidos. Galu galā, mājdzīvnieku īpašnieki uzplaukst, kad viņu mīluļi ir laimīgi. Uzņēmums aktīvi atbalsta dzīvnieku adopciju, patversmes, izglītošanu par mājdzīvnieku vajadzībām un veicina mājdzīvniekiem draudzīgu darba vidi. Ar mājdzīvniekiem kopā pavadītais laiks darbā ne tikai bagātina mūsu darba ikdienu, bet arī ietekmē mūsu kopējo dzīves kvalitāti. Mūsu četrkājainie draugi spēj uzlabot darba dienu, un nereti – arī visu citu.” uzsver M. Glovacka.

1 Tiešsaistes pētījumu pēc “Mars” un “Calm” pasūtījuma veica “YouGov”. Aptaujā kopumā piedalījās 31 299 pieaugušie dalībnieki no 20 dažādām valstīm. Izlases lielums katrā valstī bija šāds: Apvienotā Karaliste – 2507; Brazīlija – 2502; Kanāda – 1347; Vācija – 1584; Indonēzija – 2510; Indija – 1001; Meksika – 1567; Malaizija – 1036; Polija – 1349; Amerikas Savienotās Valstis – 3748; Ķīna – 1054; Beļģija – 1084; Austrālija – 1525; Jaunzēlande – 1066; Spānija – 1322; Nīderlande – 1074; Francija – 1526; Dānija – 1093; Zviedrija – 1070; Itālija – 1334. Datu vākšana norisinājās tiešsaistē laika posmā no 2025. gada 19. februāra līdz 31. martam. Mērķauditorija bija suņu un kaķu īpašnieki vecumā no 18 gadiem katrā no valstīm. Visi dati tika svērti katrā tirgū atsevišķi, lai nodrošinātu reprezentatīvu mājdzīvnieku īpašnieku populācijas profilu attiecīgajā valstī.

2 Tiešsaistes pētījumu pēc uzņēmuma “Mars” pasūtījuma veica uzņēmums “Ipsos”. Tiešsaistes aptauja tika veikta 20 valstīs, aptverot vairāk nekā 20 000 suņu un kaķu īpašnieku, kā arī cilvēku, kuriem nav mājdzīvnieku.