Ziemellatvija.lv
2022. gada janvārī Eiropas Parlaments izraudzījās jaunu priekšsēdētāju, amatā ievēlot Maltas deputāti Robertu Metsolu. Par vienu no viņas vietniekiem pirmo reizi kļuva kāds no Baltijas valstu deputātiem – Roberts Zīle. Jau mēnesi vēlāk Krievija iebruka Ukrainā, pamatīgi mainot arī ES dienaskārtību.
No pirmajām Krievijas uzsāktā kara dienām atbalsts Ukrainai kļuva par noteicošo tēmu EP dienaskārtībā. Tas izpaudās gan simboliski – Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim jau marta sākumā attālināti uzrunājot deputātus un EP priekšsēdētājai Robertai Metsolai kā vienai no pirmajiem ES līderiem dodoties uz Kijivu – , gan pavisam konkrēti, lemjot par finansiālu palīdzību. Gada nogalē Ukrainas tauta tika godināta ar ikgadējo Saharova balvu.
Krievijas izolācija
Līdzās atbalstam Ukrainai deputāti pieņēma virkni lēmumu agresorvalsts Krievijas izolācijai starptautiskajā vidē, visskaļāk izskanot novembra balsojumam, kurā Krievija tika pasludināta par valsti, kas atbalsta terorismu.
Energoresursu krīze, kas ar cenu kāpumu aizsākās jau 2021. gadā, jaunu grūdienu saņēma līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Deputāti vasarā pieņēma regulu, kas līdz 1. novembrim lika ES gāzes krātuves piepildīt vismaz 80% apmērā, tā mazinot draudus, ka gāzes šajā sezonā varētu nepietikt.
2035. gadā – tikai elektroauto
Jūnijā deputāti atbalstīja stingrākus CO2 emisiju standartus jauniem pasažieru auto un mikroautobusiem. Lēmums tos līdz 2035. gadam samazināt par 100% nozīmē, ka tad Eiropā autosalonos būs nopērkami tikai elektroauto. Rudenī šī apņemšanās tika apstiprināta sarunās ar otru ES likumdevēju – dalībvalstīm.
Vairāk sieviešu vadošos amatos
Novembrī deputāti pieņēma noteikumus, kas visiem lielajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem ES līdz 2026. gada vasarai liks parūpēties par plašāku sieviešu pārstāvību vadošos amatos. 2021. gadā mazāk nekā katrs trešais valdes loceklis ES lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos bija sieviete.
Vienotais lādētājs no 2024. gada
Ar balsojumu EP oktobra plenārsēdē noslēdzās garais ceļš no vadu pinekļa uz vienu lādētāju visām mobilajām ierīcēm un līdz ar to mazāk atkritumu. Līdz 2024. gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod Eiropas Savienībā, vajadzēs būt aprīkotiem ar USB C tipa uzlādes pieslēgvietu. No 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.
Vienoti minimālās algas aprēķini visā ES
Septembrī deputāti apstiprināja noteikumus, kas noteiks vienotus minimālās algas aprēķina standartus visā ES. Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60 % apmērā no bruto algas mediānas vai 50 % apmērā no vidējās bruto algas.
Jauni noteikumi digitālajā vidē
Vasarā deputāti pieņēma Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu – tie mainīs spēles noteikumus digitālajā vidē un ierobežos lielo platformu iespējas negodprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli.
Reformas lielākai pārredzamībai ES iestādēs
Izskanot aizdomām par korupciju, kurā iesaistīti atsevišķi EP deputāti un darbinieki, deputāti decembrī apņēmās īstenot virkni pasākumu, lai mazinātu šādu risku nākotnē – piemēram, aizliegt trešo valstu ziedojumus EP deputātiem un politiskajām partijām
Konference par Eiropas nākotni
Maijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā noslēdzās gadu ilgusī Konference par Eiropas nākotni, kuras laikā visdažādāko jomu un nozaru pārstāvji formulēja ieteikumus par ES nepieciešamajām izmaiņām. Tagad darbu ar tiem turpina ES pārvaldes iestādes.
Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir daudzu ES valstu likumu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu – regulu un direktīvu* – ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 705 deputāti no 27 ES dalībvalstīm, astoņi deputāti ievēlēti no Latvijas.* Regula ir visām ES valstīm tieši saistošs likums, bet direktīva nosaka sasniedzamos mērķus – katra valsts to var īstenot atšķirīgi.
Jānis Krastiņš
EP preses sekretārs Latvijā
janis.krastins@europarl.europa.eu // 26542369
Reklāma